Atjaunotne

Piedāvājam lasītājiem īsu publikāciju par nesen ažiotāžu izsaukušajām izmaiņām izglītībā, eksāmenu dabas zinībās, pārbaudes darbu labošanas regulējumu,  paraugprogrammu pilnveidošanu mācību priekšmetos. Rakstā norādīts, ka šādi un līdzīgi pārkārtojumi nebūtu jāsauc par izglītības reformu. Izglītības reformas parasti būtiski maina izglītības saturu. Diemžēl iepriekšējā izglītības reformā (projektā "Skola2030") ir pieļautas vairākas kļūdas, kas būs jālabo, īpaši vēstures, latviešu valodas, veselības un vērtību izglītības jomā.

Izmaiņas vai reformas izglītībā? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Piedāvājam “Atjaunotnes” lasītājiem filozofes Maijas Kūles analīzi par valsts pārvaldi Latvijā. Viņa atgādina sākotnējās ieceres un cerības par kompaktu un cilvēkos ieinteresētu ierēdniecību. Diemžēl skandāli ap mega projektiem un birokrātijas absurdi ikdienā liek domāt, ka valsts pārvalde piedzīvo lejupslīdi. Īpaši nepamatota un nevajadzīga šķiet bijusi augstskolu padomju ieviešana, kas tērē jau tā nelielo augstskolām atvēlēto finansējumu. Paldies autorei par iespēju rakstu pārpublicēt!

Vai tā ir laba pārvaldība? Dr. habil. philos. Maija Kūle

Šobrīd, klausoties par “Rail Baltica” būvēšanas jezgu, “airBaltic” likstām, atceroties Stradiņa slimnīcas padomes atsaukšanu, ministriju personāla nemitīgo maiņu neizdarības dēļ un tā tālāk, jāsaka – mūsu valsts pārvaldības motorā ir sabirušas smiltis. Tas krakšķ un gaudo, un motors steidzami jāsaremontē, apzinoties dziļākos cēloņus. Ja divdesmit pirmā gadsimta desmitajos gados tika runāts, ka valsti ir “nozaguši” oligarhi (atceramies “lietussargu revolūciju” pret trim A), tad pašlaik metaforiski gribas teikt – valsti ir “nozaguši” tās pārvaldītāji, daudzi no kuriem nav bijuši uzdevumu augstumos. Slikti. Taču ir cerība, ka varētu būt labāk, jo uz to jau spiež ārējie draudi un tautas sašutums.

Publisko lekciju ciklā "Varoņi kultūrā" 2025. - 2026. gadā bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka astoņas autorlekcijas – par varoņu nozīmi kultūrā, ikviena cilvēka un sabiedrības dzīvē. Drīzumā sāksies lekciju ierakstu rediģēšana.

Atjaunotnes lasītājiem piedāvājam izlasīt luterāņu baznīcas emeritētā arhibīskapa Jāņa Vanaga un jauniesvētīta arhibīskapa Rinalda Granta sprediķus (pārpublicējumā). Kā arī vēlam visiem mācības un studijas uzsākušajiem priecīgu Zinību dienu 1. septembrī un svētīgas mācību un studiju gaitas jaunajā mācību un studiju gadā!

Priecīgas Lieldienas Atjaunotnes lasītājiem! Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķi 2025. gada 20. aprīlī.

Jānis Vanags. 2025. gada Lieldienās.

Kristus mīļotie, viņš ir augšāmcēlies! Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Kristus augšāmcelšanās svētkus mēs saucam par Lieldienām. Patiesi, tā ir liela diena – pati lielākā. Cilvēkus līdz sirds dziļumiem aizkustina video sižeti par izglābtu kucēnu vai kaķēnu. Es reizēm skatos video par vīriem, kuri glābj roņus no tīkliem un makšķerauklām, ko cilvēki pametuši okeānā. Sirds iesilst redzot, kā ronēni lumpačo atpakaļ uz jūru brīvi no saitēm, kas bija dziļi iegriezušās miesā.

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Saeimas deputāta no "Nacionālās apvienības" Jurģa Klotiņa analīzi par 2025. gada Latvijas valsts budžeta projekta pozīcijām, kas skar ģimenes ar bērniem. Atklāts paliek jautājums, kāpēc valdība - ignorējot pašas pieņemtajā deklarācijā pausto atbalstu ģimenēm ar bērniem - jaunajā budžeta projektā ignorē priekšlikumus, kas izlīdzinātu netaisnību starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem.

Valsts budžets un “nevienlīdzības mazināšana”: valdība rīkojas netaisni pret ģimenēm ar bērniem. Autors: Jurģis Klotiņš