Atjaunotne.lv ir interneta vietne, kurā publicēt rakstus un diskutēt par Latvijas garīgo, ekonomisko, politisko un kultūras atjaunotni – no demokrātijas, morāles un kristīgo vērtību pozīcijām.
Godājamais lasītāj, interneta vietne atjaunotne.lv piedāvā iepazīties ar informāciju par aktuālām problēmām, viedokļiem un risinājumiem, kas veicinātu Latvijas izaugsmi un tradicionālo vērtību atjaunošanu.
Katrs, kam rūp Latvijas atjaunotne, ir aicināts izteikt savas domas komentāros vai iesūtīt rakstus, izteikt idejas un priekšlikumus, kas varētu palīdzēt mūsu valsti izvest no atpalicības un krīzēm. Šeit ir vieta, kur varam atklāt patiesību gan par pagātnē pieļautajām kļūdām, lai nākotnē tās neatkārtotu, gan diskutēt par lēmumiem un plāniem, lai apzinātu, kādas sekas tie var izraisīt.
Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Saeimas deputāta no "Nacionālās apvienības" Jurģa Klotiņa analīzi par 2025. gada Latvijas valsts budžeta projekta pozīcijām, kas skar ģimenes ar bērniem. Atklāts paliek jautājums, kāpēc valdība - ignorējot pašas pieņemtajā deklarācijā pausto atbalstu ģimenēm ar bērniem - jaunajā budžeta projektā ignorē priekšlikumus, kas izlīdzinātu netaisnību starp ģimenēm ar bērniem un ģimenēm bez bērniem.
Valsts budžets un “nevienlīdzības mazināšana”: valdība rīkojas netaisni pret ģimenēm ar bērniem. Autors: Jurģis Klotiņš
Sveicam visus tautiešus un visus Atjaunotnes lasītājus Latvijas 106. dzimšanas dienā! Piedāvājam izlasīt Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pēdējo uzrunu Valsts svētkos, kas skanēja 18. novembra rītā Rīgas Doma baznīcā – ekumēniskā dievkalpojumā.
Jānis Vanags: Skolotāj, kur tu mājo? (18. novembrī, 2024)
“Mūzika kultūrā” publisko lekciju cikls “Mazajā ģildē” 2024. – 2025.g.
Šajā lekciju ciklā 2024. gada rudenī un ziemā, kā arī 2025. gada pirmajā pusgadā būs iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka astoņas autorlekcijas mūzikas kulturoloģijā – par mūzikas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, mūzikas iedarbības veidiem, izcelšanos, funkcijām, saistību ar dažādām kultūras dimensijām, vēsturi, zinātni, filozofiju un reliģiju. Trešā lekcija: 27. novembrī.
Par lekciju ciklu:
Piedāvājam filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par mākslīgo intelektu un cilvēces nākotni Bībeles naratīva un Eiropas filozofisko meklējumu kontekstā.
Mākslīgais intelekts un mēs. Atmiņas par nākotni. Autore: Iveta Šimkus.
No teju neierobežotām iespējām līdz grūti aptveramai bīstamībai – apmēram šādā amplitūdā jādomā par mākslīgo intelektu (turpmāk tekstā MI) kā likumsakarīgu cilvēces attīstības rīku, racionalitātes turpinājumu un vainagojumu. Un šis process nav sācies ne apgaismības laikmetā, ne Sokrāta domāšanas pavērsienā uz cilvēka sevis izpēti, bet tas ir iekodēts jau pašā pirmajā izvēlē, kas notikusi Ēdenes dārzā. Šī izvēle nav vienreizējs notikums, bet atkārtojas, mūžīgi atgriežas, kā teiktu Nīče. Tas ir cilvēces liktenis. Cilvēks saceļas pret savu Radītāju. Neizbēgami un arī neveiksmīgi, kā, piemēram, to varam lasīt Vecās Derības stāstā par Bābeles torņa celšanu. Taču sakāve neko neiemāca, torņa celšana turpina būt ļoti vilinoša.
Staņislavs Lems - pēdējais Rietumu modernisma filozofs
Sergeja Peresļegina lekcija Samāras universitātē
S. Lema "Solāris" - grāmata par izziņas robežām.
Piedāvājam izlasīt publikāciju par aktuālu problēmu, ko apspriež arī Saeimā. Runa ir par viedtālruņu lietošanas regulējumu izglītības iestādēs.
Viedtālrunis skolās traucē skolēnu izaugsmei! Autori: Dr. Andrejs Mūrnieks un Dr. Viesturs Vēzis
Šobrīd Saeimā trešajam lasījumam tiek gatavots izglītības likuma grozījums, ar ko paredz ieviest viedierīču lietošanas kārtību izglītības iestādēs. Šķiet, ka likuma grozījumā ir jāparedz detalizētāks regulējums. Lai to pamatotu, vispirms mēģināsim kliedēt trīs sabiedrībā izplatītus mītus.
- 1
- 2
- 3
- 4
- 5
- 6
- 7
- 8
- 9
- …
- nākamais ›
- pēdējais »
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...