Jūlijs 2013

Vai jābaidās no „zvēra zīmes”?

Anonīms saglabāja, Pr, 07/22/2013 - 12:58

Par Jāņa Atklāsmes grāmatas simboliem ir daudz diskutēts. Šobrīd aktuālas kļuvušas interpretācijas, kas sēj baiļu garu, proti, „zvēra zīme” un „zvēra skaitlis” tiek saistīti ar mūsu ikdienā lietotajiem naudas aprites līdzekļiem, kā, piemēram, bankas kartēm. Daži Krievijas interneta forumi šos simbolus saista ar it kā ASV prezidenta plānotu valsts iedzīvotāju čipēšanu, radot kristiešu un nekristiešu vidū bailes un aizdomas. Par to, vai šādas interpretācijas ir pamatotas, piedāvājam teoloģes Stellas Jurgenas analīzi. Pateicība autorei un Katoļu Baznīcas vēstnesim par iespēju pārpublicēt šo rakstu arī portāla Atjaunotne!

Zvēra zīme un skaitlis Jāņa Atklāsmes grāmatā. Kas tie ir? Autore: Stella Jurgena

Ķīnieši nāk?

Anonīms saglabāja, Se, 07/20/2013 - 11:52

Latvieši aizplūst no valsts, pieaug etniska rakstura konflikti Zviedrijā, Lielbritānijā un citviet pasaulē, medijos izskan drūmās prognozes par to, ka nākamajos dažos gadu desmitos latvieši savā valstī būs minoritāte. Satraukumu interneta medijos jūnijā izraisījusi arī informācija par 500 ķīniešu tautības ģimeņu iespējamo pārcelšanos uz dzīvi Latvijā šā gada laikā. Ar šādu informāciju klajā nācis Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Leons Taivāns. Paziņojums izsaucis plašu rezonansi sociālajos tīklos. Daži eksperti to uzskata par nepamatotu paniku. Citi par nopietnu brīdinājumu.

Vai gaidāms straujš ķīniešu imigrantu pieplūdums, un vai latviešiem jājūtas apdraudētiem? LU prof. Dr. Leona Taivāna, demogrāfa Ilmāra Meža, sopciālantropoloģes Daces Dzenovska un citu ekspertu viedokļi.

Nodoklis bankām?

Anonīms saglabāja, Sv, 07/14/2013 - 10:38

Piedāvājam jurista Ilmāra Muižnieka analīzi par fiskālo efektu, ko varētu dot nodokļa izmaiņas bankām. Autors piedāvā balstīties uz Ungārijas pieredzi šajā jomā.

Ilmārs Muižnieks: Banku nodokļa ieviešana veicinātu ekonomisko stabilitāti

Vēl nebeidz rimt gaviles par Latvijas uzņemšanu eirozonā, kamēr vairākās Eiropas valstīs notiek aktīva diskusija par banku nodokļa ieviešanu, kas palīdzētu atgūt savulaik finanšu sektora glābšanai piešķirtos līdzekļus, izveidotu nodrošinājumu iespējamajām nākotnes krīzēm un ļautu iegūt papildus finansējuma avotu budžeta deficīta samazināšanai. Viena no valstīm, kas šo plānu jau realizējusi, ir Ungārija, palielinot nodokli par skaidras naudas izņemšanu no 0,3 procentiem uz 0,6 procentiem, un par elektroniskajiem darījumiem (pārskaitījumiem) no 0,2 procentiem uz 0,3 procentiem. Skatoties uz mūsu valsts ekonomisko situāciju, šādu Ungārijas pieredzi varētu ņemt vērā arī Latvijā.

Deja un dziesma – Latvijai!

Anonīms saglabāja, Sv, 07/14/2013 - 10:27

Piedāvājam fonda „Nāc līdzās!” vadītājas Sarmas Freibergas (deju ansambļu vadītājas ar 30 gadu stāžu) pārdomas par deju un dziesmu svētku nozīmi.

Pārdomas pēc nacionālajiem – Dziesmu un deju svētkiem. Autore: Sarma Freiberga

Jā, tiešām saku - nacionālajiem svētkiem, jo diez vai Latvijā ir kāds latvietis, kurš pagājušo nedēļ nezināja, ka valstī notiek Dziesmu un deju svētki.  Svētki tiešām ir unikāls kultūras notikums visplašākajā šī vārda izpratnē. Tie skar ne tikai dziedāšanas, dejošanas, muzicēšanas vai kādas citas mākslas kultūru, bet tie ietekmē arī cilvēku domāšanu, viņu uzvedību šajā laikā un vēl laiku pēc tam. Tik daudzi cilvēki atzina, ka ļaudis šai laikā ir daudz pozitīvāki, atvērtāki, laipnāki, ka gribētos, lai tie tādi paliktu arī turpmāk savā attiekmē pret līdzcilvēkiem. Kas ir tas fenomens, kas cilvēkam liek ķļūt labākam šai laikā?  Tas varētu būt psiholoģiska pētījuma vērts darbs.

Tautas identitātes svētki

Anonīms saglabāja, Ot, 07/09/2013 - 12:05

Portāls Atjaunotne piedāvā iespējas iepazīties ar dažādiem viedokļiem par Dziesmu svētkiem un veikt to analīzi. Visi, kuri vēlas, var iesūtīt rakstus vai tos komentēt. Līdztekus jau ievietotajam teologa Gunta Kalmes rakstam piedāvājam iepazīties ar advokāta Alda Gobzema iespaidiem, kuros viņš dalās no skatītāja un klausītāja skatu punkta.

Dziesmu svētki. Latviešu identitātes svētki. Autors: Aldis Gobzems

Dziesmu svētki

Anonīms saglabāja, Se, 07/06/2013 - 23:05

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.

Kam traucē stipra valsts?

Anonīms saglabāja, Se, 07/06/2013 - 22:58

Finanšu ministrs Andris Vilks ir izteicies, ka zemas algas valsts sektorā nemotivē darbam. Valsts aparātā ir neizdevīgi strādāt. Finanšu ministram ar polemisku rakstu atbild žurnālists Sandris Točs. Viņš norāda, ka liels atalgojums toties tiekot maksāts ārštata konsultantiem, tai skaitā, firmai Prudentia.

Par Vilka sūdzību. Autors: Sandris Točs.