Attieksme pret dažādām ideoloģijām Latvijā

Anonīms saglabāja, Se, 04/14/2012 - 14:34

Pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk diskutējam par to, vai uzņemtais kurss uz pilnīgu integrāciju Eiropas un starptautiskajās struktūrās nenes līdzi riskus un nekaitē Latvijas un tās tautas interesēm. Dažus aspektus Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret ideoloģijām un globālajiem procesiem izgaismo E. Zalāna izveidotā "Populares Latvija" institūta pasūtītais un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums "Pasaules uzskats: pašnovērtējums un realitāte”. Šo pētījumu interpretē sabiedrisko attiecību speciālists Kristians Rozenvalds.

Kristiana Rozenvalda replika par pētījumu, kas izgaismo Latvijas pašapmāna apmērus

[..] Var profesionālajās aprindās neatlaidīgi runāt par to, ka Latvijas iedzīvotāji neizprot, kas politikā ir kreiss un labējs, konservatīvs un liberāls. Tāpat var gausties, ka kreisums Latvijas politikā joprojām vairāk tiek uztverts kā krieviskais, savukārt labējais – tas ir gandrīz vai sinonīms vārdiem "latviskums" vai "nacionāls". Taču aptaujas rezultāti uzrāda pavisam citādu realitāti. Izrādās, ka vienlīdz kreisi Latvijā ir gan latvieši, gan cittautieši, ka kreiso ir vairāk nekā labējo, ka konservatīvo ir vairāk nekā liberālo, bet gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas sociālistisku skatījumu, ja vien tas nosaukts citā vārdā.

Interesanti ir pētījuma rezultāti par to, kādi mēs patiesībā savos uzskatos esam, bet vēl interesantāk šķiet tas, cik ļoti Latvijas iedzīvotāju pašnovērtējums atšķiras no tā, kas patiesībā esam.

Atliek vien nepiesaukt teju vai nepiedienīgo vārdu "sociālisms" vai kādu no tā atvasinājumiem, bet, piemēram, uzdot jautājumu par to, vai valstij ir jānodrošina sociālais taisnīgums un jāgarantē visu sabiedrības locekļu vienlīdzība, jāgādā par visiem iedzīvotājiem un jānodrošina visiem bez izņēmuma pienācīgs dzīves līmenis, jāsaglabā kontrole pār stratēģiski svarīgām nozarēm un ar nodokļu palīdzību jāpārdala bagātība... Un tad izrādās, ka šādu skatījumu par savējo dēvē 46,6% Latvijas iedzīvotāju, tātad – gandrīz puse.

37% Latvijas iedzīvotāju paši sevi uzskata par labējiem un tikai 16% sevi identificē kā kreisos. Pārējie sevi uzskata vai nu par centristiem, vai arī nav varējuši atbildēt, kas arī ir gana zīmīgi. Bet tikmēr aptaujas dati liecina: ja respondentiem uzdod vairākus vienkāršus un precizējošus jautājumus, tad par kreisi orientētiem patiesībā uzskatāmi 55% Latvijas iedzīvotāju, tātad vairāk nekā puse, savukārt labējo ir tikai 5%. Varen liela izrādās atšķirība starp to, ko cilvēki paši par sevi domā, un to, kā vērtējami viņu spriedumi, ja tos ievieto kādā mērījumu skalā!

Pēdējā laika notikumu sakarsētajā starpnacionālo attiecību gaisotnē bieži nācies dzirdēt, ka ne jau paši iedzīvotāji, bet gan politiķi un mediji ir tie, kas uzkurina etnisko spriedzi un neiecietību. Taču arī te pētījums rāda, ka situācija ir pretrunīga. Tikai 22% aptaujāto latviešu uzskata, ka pret visām Latvijā dzīvojošām tautībām būtu jāizturas vienādi, nevis vairāk jāaizstāv latviešu intereses. Jā, tāds nu ir tas spoguļattēls, un vai tik nebūs jāatzīst, ka patiesībā esam divkoši un tikai tēlojam, ka esam gana iecietīgi, toleranti un pretimnākoši, jo tas ir moderni un eiropeiski un labi piestāv mūsu iedomu tēlam.

Nesakritību starp vēlamo un esošo uzrāda arī atbildes uz citiem jautājumiem. Iepriekš gluži kā mantra ir ripināti vārdi par Latvijas iedzīvotāju atbalstīto integrēšanos Eiropā un iekļaušanos starptautiskajā apritē. Tomēr tikai 24,2% vēlas vēl ciešāku Latvijas iekļaušanos dažādās pārvalstiskās struktūrās un valstu savienībās, bet 56,1% aptaujāto svarīgāka ir maksimāla Latvijas patstāvības un neatkarības (suverenitātes) saglabāšana. Tikai 21,1% uzskata, ka globalizācija Latvijai dod vairāk laba.

[..]

Pārpublicēts saīsināti no portāla Delfi.

Pilna versija atrodama šeit: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/kristians-rozenvalds-petijums-i...

Pievienojam arī zīmīgu repliku no komentāriem:

Žulis

14.04.2012 11:27

[..]
Vai jūs apjēdzat, cik svarīgi ir zināt to, vai tu esi labējais, kreisais vai centrists (tas, kurš pa vidu). Es vēl ieteiktu ieviest arī tādus terminus kā "augšējais" un "apakšējais" (lai vēl gudrāk tas viss izklausītos). Un kādas milzīgas šausmas pārņem, kad šādos pētījumos atklājas, ka ierindas vēlētājs neiekļaujas tajos izdomātajos rāmjos! Viņš neiznāk ne īsti kreiss, ne labs. Viņš vienkārši grib dzīvot nacionālā, tiesiskā, demokrātiskā valstī, kur valsts valdība rūpējas par savas valsts pilsoņiem. Rūpējas par to, lai valstī attīstītu uzņēmējdarbību, lai eksports pārsniegtu importu, lai būtu normāla medicīniskā aprūpe un izglītība, lai cilvēkiem būtu darbs un sociālais nodrošinājums. Un viņš labi redz, ka, lai to sasniegtu, nepieciešama gan labēja, gan kreisa, gan centriska un varbūt par augšēja un apakšēja politika. Un pats galvenais, kas ir vajadzīgs: reāla valstsvīru atbildība par saviem nedarbiem un nolaidību. Par savām draugu būšanām un kukuļņemšanām. Nu pasaki man [..]: vai šī prasība pēc valstsvīru atbildības ir kreisa, vai labēja????

0 comments

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.