Jaunās reliģijas

Vai sātanisms ir aktuāls Latvijā?

DELFI.lv portālā 04. 01. 2011. lasāmā šāda ziņa:

„Par dzīvnieku rituālajām slepkavībām pirmdien Rīgā, Biķernieku mežā aizturēta kāda sieviete un divi vīrieši, portālu "Delfi" informēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāve Sigita Pildava.

Likumsargu rīcībā bija informācija, ka kāda personu grupa veic rituālās dzīvnieku slepkavības. Pirmdien aptuveni pulksten 22 policija, sadarbojoties ar Drošības policiju un kinologiem, Biķernieku meža masīvā aizturēja 1983.gadā dzimušu sievieti un 1989.gadā dzimušu vīrieti, kā arī 1987.gadā dzimušu vīrieti, kurš ir Krievijas pilsonis. Netālu no viņu aizturēšanas vietas kinologs ar suni atrada divu kaķēnu līķus ar atdalītām galvām.

Pēc notikušā personas izturētas un policijā nopratinātas. Pratināšanā atklājies, ka dzīvniekus nogalinājusi sieviete, bet abi vīrieši bijuši procesa dalībnieki. Sieviete savas darbības dēvēja par maģisku rituālu, kura laikā cerējusi uzlabot savu veselības stāvokli.
Sākts kriminālprocess par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras rezultātā tie gājuši bojā. Notiek izmeklēšana.”

Lai noskaidrotu, vai līdzīgi noziegumi jau notikuši, un, vai tiem ir kāds sakars ar sātanismu, vēršamies ar jautājumu pie jauno reliģisko kustību pētnieces DU prof. Dr. theol. Anitas Stašulānes.

– Sakiet, vai ziņās minētajam kriminālnodarījumam varētu būt kāds sakars ar sātanismu?

Izlasot šādu plašsaziņas līdzekļu ziņu, cilvēku viedokļi parasti dalās: vieni to uztver skeptiski, otri – katastrofiski, respektīvi, viena daļa par šo jautājumu pat nedomā, turpretim otra daļa uzreiz secina – tie ir sātanisti! Lai izteiktu viedokli, jebkuram pētniekam ir nepieciešami materiāli. Tā kā manā rīcībā nav ne nopratināšanas protokolu, ne arī kādu citu ziņu par kriminālnoziegumā apsūdzētajām personām, ir visai grūti spriest, vai šī nodarījuma veicēji ir piederējuši kādai no organizētajām sātanistu grupām, vai tie ir bijuši tā dēvētie individuālie sātanisti ("pašdarbnieki", bieži vien neirotiķi vai psihiski slimie), vai arī kādas ezotēriskas mācības sekotāji, kas nodarbojas ar maģiju.

– Kā Jūs komentētu „Sātana bībeles” pārtulkošanu latviešu valodā un izdošanu?

„Sātana bībele” ir viena no trim Antona Šandora Laveja grāmatām, ko izmanto mūsdienu sātanisti. Lavejs ir būtiski ietekmējis sātanisma vēsturi: 20. gs. 60. gadu beigās viņš paziņoja, ka ir sākusies sātana ēra. No vienas puses, šāds paziņojums bija pārspīlējums, bet, no otras puses, 60. gadu vidū tiešām bija vērojams sātana pielūgšanas uzplaukums. Savā ziņā tā bija sātana „augšāmcelšanās” pēc viņa „apbedīšanas” Apgaismotāju laikmetā, kad racionālisti paziņoja: „Nekāda sātana nav!” 20. gs. sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā sātanisti tiecās sevi apliecināt kultūrā visdažādākajās formās: Lavejs piedalījās TV šovos savā „liturģiskajā” tērpā ar ragiem, tika izdota viņa grāmata „Satanic Bible”, kas kļuva par „bestselleru” koledžas vecuma jauniešu vidū. Šķiet, ka Latvijā šīs grāmatas tulkojums ir nācis klajā ar mērķi nopelnīt. Vai tas ir sasniegts – tas būtu jājautā izdevējiem. Likumsakarīgi, ka grāmatas tulkojums ir tapis ezotērisma popularitātes laikā Latvijā. Ezotērisma uzplaukums nebūtu pilnīgs bez sātana... Varētu teikt, ka „Sātana bībeles” tulkojums ir brīvā tirgus auglis: pieprasījumam ir rasts piedāvājums. Vai un kādā apmērā „Sātana bībele” Latvijā ir veicinājusi sātanistu grupu veidošanos – par to pētījumi Latvijā nav veikti.

– Ziņu portālu komentāros nereti sastopams viedoklis, ka sātanisms – tas „īstais”, filozofiskais – ir nekaitīga un alternatīva filozofija. Vai tas atbilst patiesībai?

Cik noprotu, te ir runa par individuālajiem sātanistiem, kas nav organizēti un kuru uzskati ir ārkārtīgi dažādi: vieni sātanā saskata simbolu, otri – reālu būtni, tumsas valdnieku, ar ko tiecas dibināt kontaktus, izmantojot maģiju, trešie – Luciferā saskata tikai pozitīvo (gudrs, gaismas eņģelis utt.). Faktiski ir neiespējami runāt par vienotu „filosofisko” sātanismu! Turklāt pretrunas ir vērojamas pat organizēto grupu vidū, arī vienas grupas ietvaros. Sātanismu, tāpat kā citas jaunās reliģiskās kustības, raksturo sinkrētisms, respektīvi, sātanismā ir apvienoti visdažādāko reliģisko mācību elementi. Es nemēdzu klasificēt jaunās reliģiskās kustības „kaitīgajās” un „nekaitīgajās”, jo neesmu ne psihologs, ne psihiatrs.

Sātanisms – tas ir visai ekstrēms piemērs tam, kā cilvēki, kas ir zaudējušas reliģiskās un cilvēciskās vērtības, tiecas noslēgt derību kaut vai ar tumsas valdnieku, lai tikai varētu slavināt savu „es” un justies kā absolūti noteicēji pār visu, kas vien notiek pasaulē.

– Kādas sekas varētu būt „filozofiskā sātanisma” propagandēšanai un mērķtiecīgai izplatīšanai sabiedrībā?

„Filosofiskais” sātanisms? Drīzāk jau filosofēšana par sātanismu...

Kristietības reliģisko sistēmu raksturo labā pretnostatījums ļaunajam, pretstats starp Dievu un sātanu: sātans ir šīs pasaules kungs, kas vēlas iznīcināt cilvēkus un attālināt viņus no Dieva; Kristus, ar kuru sākas Dieva Valstība, izbeidz sātana varu, bet ļaunā rīcībā vēl ir kāds laiks virs zemes, tāpēc viņš aktīvi darbojas utt.

Tā kā šobrīd Rietumeiropas kultūrā ir modē noliegt kristietību, tiek noliegts arī labais, pozitīvais, bet pārsvaru gūst ļaunais, negatīvais.

Mēs dzīvojam laikmetā, kad dominē neglītais, šaušalīgais un varmācīgais, kas tiek producēts masu kultūrā. Kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēku? Var atbildēt ar pretjautājumu: vai mūsu sabiedrība kļūst labāka, „draudzīgāka” cilvēkam?

–  Vai Jums ir zināmi kādi fakti par rituālām cilvēku slepkavībām Latvijā?

Rituālā slepkavība, tai skaitā arī cilvēku upurēšana ir raksturīga vairākām pasaules reliģijām. Romieši upurēja dieviem kara gūsteņus vēl 3. gs. beigās! Kādas jaunās reliģiskās kustības veic rituālās slepkavības Latvijā, informāciju varētu sniegt tiesībsargājošās iestādes. Neesmu vākusi šāda veida informāciju, esmu reliģiju vēsturnieks, nevis kriminologs.

– Vai sātanismam (sākot ar Aleister Crowley) vēsturiski ir kādas saiknes ar okultismu, teosofiju, New Age, ezotērismu?

Kad darbojās Elisters Krovlijs (1875-1947), New Age (‘jaunā ēra’, nevis ‘jaunais laikmets’ kā bieži neprecīzi tulko!) vēl nebija izveidojusies. New Age ir vēsturiski jaunāks fenomens... Kur meklējamas sātanisma vēsturiskās saknes? Sātanisma vēsturei ir grūti izsekot, jo ir visai maz vēsturisku avotu par sātanismu pirms 17. gs. Par sātanistiem dažkārt sauca dažādas hairētiķu grupas, piem., bogomilus un katarus katoliskā Baznīca apsūdzēja sātanisku rituālu praktizēšanā. Pēc 17. gs. galvenokārt protestantiskās Ziemeļeiropas „tīrīšanas” kampaņas no raganām radās dažādi okulti fenomeni, kuros saskatāma zināma līdzība sātanismam. Ir ziņas, ka „melnās mises” svinētas gan Francijā, gan Anglijā, tomēr vēsturisku liecību ir gaužām maz.

Moderno laiku sātanisms aizsākas ar E. Krovlija darbību. Lai gan viņš sevi neuzskatīja par sātanistu, viņa „magick” ir iedvesmojusi daudzus 20. gs. sātanistus. 1916. gadā vienā no saviem ritiem viņš nokristīja krupi vārdā Jēzus Kristus un to piesita krustā. Protams, neviena jaunā reliģiskā kustība nav radusies vakuumā. Sākumā E. Krovlijs darbojās paramasoniskā brālībā „Hermetic Order of the Golden Dawn.” 1903. gadā viņš apņēma par sievu spiritisti Rozu Kelī (Rose Kelly), kas esot izsaukusi pārdabiska intelekta būtni Aiwass, kurš atklājis jaunas maģijas (tāpēc magick, nevis magic) noslēpumus, kas apkopoti grāmatā „Book of the Law.” Vēlāk E. Krovlijs pievienojās citai paramasoniskai brālībai „The Ordo Templi Orientis”, kas piekopa seksuālo maģiju, un kļuva par šī ordeņa vadītāju Lielbritānijā. Par E. Krovliju nevar nerunāt kultūras vēsturē, un ne jau tāpēc, ka viņš ir bijis rakstnieks un dzejnieks, bet gan tāpēc, ka viņš ir iedvesmojis daudzus 20. gs. māksliniekus. Lai gan 20. gs. uzskata par marksisma un ateisma laikmetu, vienlaikus tas bija arī okultisma atdzimšanas laiks. E. Krovlija „gadījums” – spilgts tā piemērs.

– Vai var teikt, ka E. Krovlija pasludinātā maksima, kas esot sātanisma idejiskā kvintesence – „Dari [visu] ko vēlies!” – lielā mērā ir kļuvusi par modernās neoliberālās sabiedrības un masu kultūras vadmotīvu? Un, vai tādā gadījumā, tieši viņam nav jāpateicas par sabiedrības atraisīšanu no tradicionālās pienākumu morāles?

E. Krovlija mācības pamatpostulāts skan šādi: „Do what you thou wilt shall be the whole of the Law.” Angļu okultists apgalvoja, ka viņa mācībai nav nekā kopīga ar absolūto brīvību, ka „Will” ir nevis vēlmes vai kaprīzes, bet griba – thelema, respektīvi, viņa izpratnē „dari, ko tu gribi” esot aicinājums meklēt „Patieso Gribu”. Tas ir teorētiski, bet pratiski E. Krovlija dzīvesveids (sekss un narkotikas) tiešām atbilda principam „dari, ko vien vēlies.” Ņemot vērā cilvēku dabisko noslieci uz atdarināšanu, varam pieņemt, ka angļu okultista paraugs ir nostrādājis... Tomēr nez vai E. Krovlijam vien varam piedēvēt tik lielus panākumus, kā „sabiedrības atraisīšanu no tradicionālās pienākumu morāles”.

Diskusijas rosināšanai:

1) Kā izskaidrot cilvēku nekritisku aizraušanos ar deviantiem, bīstamiem reliģiskiem virzieniem?

2) Kas būtu jādara likumdošanā, izglītībā, masu mediju politikā, lai šādus riskus samazinātu?

3) Vai un kuri raidījumi TV sekmē vai kavē netradicionālo reliģiju izplatīšanos?