Kā taisnīgi sadalīt nodokļu slogu?
Šobrīd sabiedrība visvairāk cieš no netaisnīguma izjūtas. Tā vien liekas, ka māmiņu pabalsti, skolotāju un policistu algas ir galvenais taupīšanas virziens. Vai tiešām strukturālas reformas nozīmē skolu slēgšanu un policistu atlaišanu no darba? Varbūt jāiesaista šajā nepieciešamo budžeta līdzekļu meklēšanā arī bankas? Kā palika ar tautai solīto progresīvo ienākuma nodokli? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas nāk prātā, domājot par priekšā stāvošo budžeta papildus konsolidāciju par vēl 50 miljoniem latu. Racionālu risinājumu šajā virzienā piedāvā Edgars Zīverts.
Edgars Zīverts: Latvijas politikas īstenotāji paļaujas uz cilvēku nezināšanu
[..] „Jāapzinās, ka arī pašreiz īstenotās politikas ietvaros ir iespējams veikt pozitīvas pārmaiņas, kuras spētu palīdzēt ekonomikai ilgtermiņā. Šajā brīdī Latvijā tiek plaši runāts par 'strukturālajām pārmaiņām', taču maz tiek darīts. Paaugstināt nodokļus un samazināt izdevumus nenozīmē, vismaz pēc definīcijas, ka kaut kas tiek strukturāli mainīts, jo pati struktūra nemainās.
Strukturāla pārmaiņa būtu, piemēram, nodokļu pārstrukturizēšana. Ilgu laiku apspriestā progresīvā nodokļa ideja ir jāvirza tālāk. Argumenti par un pret ir labi zināmi un daudz iztirzāti. Galvenais arguments, ko ir vērts minēt par labu šim nodoklim ir pavisam vienkāršs: valstīs, kurās tas ir ieviests, tas vienkārši darbojas. Protams, ir jāgādā, lai jau tā noplicinātā Latvijas vidusšķira netiktu pavisam iedzīta nabadzībā. Taču tās ir detaļas, kuras iespējams noslīpēt un, kuras neatspēko nodokļa pamatidejas efektivitāti.
Pievēršoties nodokļiem, efektīva un ienākumus nesoša ir tā saucamā banku nodeva. Apliekot banku aktīvus ar minimālu nodokli nenodarītu šīm iestādēm lielus zaudējumus, bet dotu lielu ieguvumu valsts budžetam. Tā Lielbritānijā ar šāda nodokļa palīdzību plānots katru gadu iegūt vairāk nekā 2 miljardus latu, neskatoties uz to, ka paša nodokļa apmērs būs ne vairāk kā 0.07%.
Līdztekus būtu beidzot nopietni jāapsver to, kā pasargāt valsti no straujas ienākumu ieplūšanas un aizplūšanas, proti, spekulatīvajām investīcijām. Daudzās valstīs ar šo problēmu cīnās ar finanšu darījumu nodokļa palīdzību. Pretinieki šādam nodoklim uzstāj, ka tādā gadījumā valstī netiks investēts vispār. Lai šo nepilnību novērstu, Latvijas variantā, piemēram, varētu ieviest progresīvu nodokli atkarībā no investīcijas ilguma valstī, piemērojot 0% nodokli investīcijām, kuras atrodas ilgāk kā gadu. Vēl viens variants ir obligātie depozīti, kurus investori saņemtu atpakaļ, ja investīcijas neaizplūstu ātrāk kā pēc gada. Izvēloties kādu no iepriekšminētajiem variantiem mēs neatbaidītu investorus pilnībā, bet nodrošinātos pret īstermiņa investīcijām, kuras ekonomikai dara vairāk ļaunumu nekā labumu. No otras puses, finanšu darījumu nodoklis būtu vēl efektīvāks, ja to ieviestu visā Eiropas Savienībā. Ja Savienībā – kas ir arī lielākā pasaules ekonomiskā zona – šāds nodoklis sāktu darboties, tiktu atrisinātas daudz dziļākas sistēmiskās problēmas.
Protams, ir arī daudzas citas ne mazāk svarīgas idejas un tēmas, kuras vismaz debašu līmenī vajadzētu valstī aktivizēt. Kad runa ir par ekonomiku, ar nožēlu jāsecina, ka Latvijā bieži vien valda pilnīgs domu dažādību izsīkums, kas palīdz arī izskaidrot faktu, ka valdības līmenī veselīga alternatīvu pakete iekšējai devalvācijai netiek izskatīta. Šī gada budžets tam ir kārtējais piemērs. Budžets, kurā lielākā 'reforma' ir PVN pamatlikmes un pazeminātās likmes paaugstināšana apvienojumā ar nebeidzamajiem 'konsolidācijas pasākumiem', nevar tikt uzskatīts par veidotu ar skatu nākotnē. Šajā sakarā Džozefa Stiglica vārdi atsaucas atmiņā: "Banku tuvredzība palīdzēja izraisīt krīzi; mēs nedrīkstam pieļaut, ka valdības tuvredzība – finanšu sektora ietekmē – to paildzina."
03. 02 2011.
Pilnu publikācijas tekstu var lasīt: http://www.delfi.lv/news/comment/comment/edgars-ziverts-latvijas-politikas-istenotaji-palaujas-uz-cilveku-nezinasanu.d?id=36628879
Diskusijas rosināšanai:
1) Kādai jābūt progresīvā nodaļa likmes formulai?
2) Kā panākt banku ieinteresētību valsts ekonomikas atveseļošanā?
3) Kā apturēt vietējo Latvijas iedzīvotāju īpašumu pāriešanu banku un ārzemju pilsoņu īpašumā?
4) Ko dotu nodokļu sloga strauja un pamatīga samazināšana uzņēmējiem? Pozitīvu vai negatīvu efektu uz valsts budžetu?
0 comments
Pievienot jaunu komentāru