Arhīvs

Meklēt

Lietotāja pieslēgums

Kristīgo demokrātu pirmsākumi un nākotnes perspektīvas Latvijā

Anonīms saglabāja, Tr, 03/23/2011 - 02:26

Konference par kristīgo demokrātu 20 gadu darbības pieredzi Latvijā.

Gan Eiropas, gan Latvijas politikā būtiska loma ir kristīgo demokrātu idejām. Pēc neatkarības atjaunošanas pirmā partija Latvijā, kas centās balstīties uz kristīgām un demokrātiskām vērtībām, bija Latvijas Kristīgo demokrātu savienība. Tā dibināta 1991. gada 9. martā. Šo notikumu atcerēsies tā laika dalībnieki sestdien 2011. gada 26. martā pl. 11. 00 Rīgā, Klostera ielā 4, otrā stāva zālē. Konferences tēma: „Kristīgo demokrātu pirmsākumi un nākotnes perspektīvas Latvijā”.

Konferencē tiks runāts par pamatvērtību - ģimenes, tautas un reliģijas nozīmi mūsdienu mainīgajā pasaulē. Vai šīs vērtības tiek atbilstoši novērtētas un sargātas? Vai patērētājsabiedrības masu kultūra un nelīdzsvaroti politiski piedāvājumi nav nobīdījuši šīs vērtības no politikas dienas kārtības? Kā atjaunot uzticību valstij, cieņu pret ģimeni, līdzcietību pret tuvāko, taisnīgumu valsts pārvaldē, godīgumu darbā, rūpes par Latvijas dabu un ticību Dievam?

Kristīgi demokrātiskā politika - kā vidusceļš starp galējo liberālismu un sociālismu - ir vislabāk pazīstama Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) panākumos Vācijas ekonomiskajā attīstībā vairāku gadu desmitu ilgumā. Tomēr arī Latvijā kristīgie demokrāti ir bijuši pārstāvēti 5. un 6. Saeimā, kā arī ievēlēti vairākās pašvaldībās. Pēc apvienošanās ar Tautas frontes idejisko turpinātāju Kristīgo tautas partiju (KTP) Kristīgo demokrātu savienības priekšsēdētājs Tālavs Jundzis vadījis aizsardzības ministriju. Lai gan 7., 8. un 9. Saeimas darbā KDS nav bijusi iespēja tieši piedalīties, tomēr partija turpina darboties. Kristīgo vērtību pieminēšana arī citu partiju un politiķu retorikā pierāda kristīgi demokrātiskās ideoloģijas aktualitāti. Konferences mērķis ir nevis analizēt konkrētās politiskās taktikas, bet apzināt tos ideju resursus, kas varētu palīdzēt visas Latvijas sabiedrības izaugsmei.

Aicināti visi interesenti: gan Kristīgi demokrātiskās savienības (KDS) bijušie un esošie biedri, gan arī kristīgi demokrātisko ideju piekritēji. Lūdzam pieteikt dalību konferencē piezvanot 29278889, 67601632 (Martai Bušmanei) vai 29605588 (Gunai Putniņai). Paredzēta bijušo Saeimas deputātu un KDS vadītāju piedalīšanās. Konferences rezultāti tiks atspoguļoti interneta vietnē atjaunotne.lv un publikācijās.

Kopīgi domāsim kā palīdzēt Latvijai iziet no garīgās un ekonomiskās krīzes!

2 komentāri

Eiropa savu uzplaukumu sasniedza tikai sākot ar to laiku, kad par savām pamatvērtībām izvēlējās KRISTĪGI KONSERVATĪVĀS GARĪGĀS VĒRTĪBAS.Lūk kā konservatīvismu skaidro vārdnīcas: „Konservatīvisms (lat. conservativus – tāds, kas sarga) ir prāta ievirze, tai raksturīga uzticība tradīcijām, stabilitātei un kārtībai.” „Konservatīvisms ir dzīves pozīcija, kura balstās uz tradicionālām vērtībām, tādām kā ģimene, tikumība, reliģija, nācija, un piesardzīgi vai negatīvi izturas pret jaunām, mirkļa un kaislību diktētām, pseido-brīvībām.” „Abstraktu, mehānisku sabiedrības un valsts uzbūves principu vietā tiek likta dzīvības pilna, daudzveidīga vienotība, kas orientēta uz sabiedriskās dzīves tradicionālo pamatu saglabāšanu un aizsardzību.. Konservatīvisms savā politiskajā ideoloģijā balstās uz reliģiju, kas veido cilvēku kopdzīves garīgo pamatu ģimenē un valstī. Viens no konservatīvisma centrālajiem elementiem ir Tradīcija, tā iemieso pagātnes pieredzi un gudrību. Tradīcija arī nodrošina stabilitāti, radot sociālās un vēsturiskās piederības izjūtu.”Kādēļ pēdējos gados KDS cieš neveiksmi? Pašās vērtībās vaina būt nevarētu, jo tās ir mūžīgas. Acīmredzot, vaina ir cilvēkos, kuri šīs vērtības centās nest...

atbilde

Varbūt ne gluži vaina, bet brīvību atguvušās tautas vēlme izbaudīt visu, ko dod liberālisms? Atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Būt bezatbildīgiem nejēgām nav aizliegts. No aploka izlaistam aitu baram nav viegli bez gana un suņa palikušam. Daži iebridīs akacī, citus vilks saplosīs. Kamēr gudrākās un mierīgākās labi paganīsies un uzkrās taukus liesākiem gadiem. Var jau zirgu pievest pie ūdens, bet nevar piespiest dzert. Vai nu tāpēc, ka zirgam vedējs nepatīk? Drīzāk vaina zirga nesaprašanā, ka garš ceļš priekšā līdz nākošajai akai. Vai mūsu tauta apzinās savu nelaimju cēloni? Vai var uzcelt taisnīgu valsts iekārtu uz vecās, nelietīgās iekārtas drupām, tās nenovācot un nemūrējot jaunus, stiprus pamatus? Pēckara Vācija uzcēlās no drupām, tautai apzinoties savus maldus un atmetot noziedzīgo nacisma ideoloģiju. Vai latvieši gatavi atzīt par noziedzīgu boļševiku ideoloģiju, kas vairākām paaudzēm mācīja apzagt, nodot, apmelot savu tuvāko? Vai citādi pilsoņu vairākums būtu izvēlējies savus priekšstāvjus ar kompartijas un komjaunatnes darba pieredzi, sev līdzīgus pēc gara un rakstura? Vai tauta, kura mācīta izdzīvot katram indivīdam atsevišķi, uz cita indivīda aplaupīšanas rēķina, spēj ko saprast no nācijas vienotības un solidāras sabiedrības? Vai ne tāpēc pilsoņiem mīļāki tie vadoņi, kuri aicina laupīt banku, nevis atdot īpašniekam jau agrāk salaupīto? Grūti būt veiksmīgiem savas valsts līdzīpašniekiem ar kolhoznieka izpratni un attieksmi. Atrisinājums ir - pilsoņiem kristīgā morāle un valstī kristīgā demokrātija.