Kritiski jautājumi par Covid19

Dienās, kad visu cilvēci satricina Covid19 pandēmija un ar to saistīto ierobežojumu pieaugums, piedāvājam lasītājiem kāda Vācijas profesora viedokli. Viņš uztraucas par pārmērīgu ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku un uzdod 5 jautājumus par infekcijas izpēti un slimības apkarošanas stratēģijām.

Kritiski jautājumi par Covid19. Autors: Prof. em. Dr. med. Sucharit Bhakdi

Profesors savas bažas par situāciju izteicis atklātā vēstulē, kas adresēta Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Tālāk seko vēstules un tās pielikuma tulkojums.

Atklātā vēstule

Frau Bundeskanzlerin Dr. rer. nat. Angela Merkel        Kiel, den 26. März 2020

Cienījamā kanclere!

Kā Mainas Johannesa-Gūtenberga universitātes emeritētais profesors un ilggadējais Medicīnas mikrobioloģijas institūta direktors, es uzskatu par pienākumu kritiski apšaubīt tālejošos sabiedriskās dzīves ierobežojumus, ko mēs pašlaik uzņemamies, lai samazinātu COVID-19 vīrusa izplatību.

Mans nolūks nav pazemināt vīrusa briesmas vai izplatīt politisku vēstījumu. Tomēr es uzskatu, ka mans pienākums ir sniegt zinātnisku ieguldījumu pašreizējo datu un faktu aplūkošanai perspektīvā un papildus uzdot jautājumus, kas var tikt pazaudēti karstās debatēs.

Iemesls manām bažām galvenokārt ir patiešām neparedzamās sociāli ekonomiskās sekas, ko rada krasie ierobežošanas pasākumi, kurus pašlaik piemēro lielā daļā Eiropas un kurus jau plaši izmanto Vācijā.

Es vēlos kritiski apspriest – un ar nepieciešamo tālredzību – priekšrocības un trūkumus, ko rada sabiedriskās dzīves ierobežošana un no tās izrietošās ilgtermiņa sekas.

Pašlaik esmu saskāries ar pieciem jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav pienācīgi atbildēts, bet, kuri ir nepieciešami līdzsvarotai analīzei.

Es vēlos lūgt Jūs tos ātri komentēt un vienlaikus aicināt federālo valdību izstrādāt stratēģijas, kas efektīvi aizsargātu riska grupas, neaprobežojoties ar sabiedrisko dzīvi, un nesētu sēklas vēl intensīvākai sabiedrības polarizācijai, nekā tas jau notiek.

Ar visdziļāko cieņu,

Prof. em. Dr. med. Sucharit Bhakdi

1. Statistika

Infektoloģijā, ko dibinājis pats Roberts Kohs, pastāv tradicionāla atšķirība starp infekciju un slimību. Slimībai nepieciešamas klīniskas izpausmes. [1] Tāpēc statistikā kā jauni gadījumi jāiekļauj tikai tie pacienti, kuriem ir tādi simptomi kā drudzis vai klepus.

Citiem vārdiem sakot, jaunā infekcija – kā to mēra ar COVID-19 testu – vēl nenozīmē, ka mums ir darīšana ar tikko saslimušu pacientu, kuram nepieciešama slimnīcas gulta. Tomēr pašlaik tiek pieņemts, ka pieci procenti no visiem inficētajiem cilvēkiem kļūst nopietni slimi un tiem nepieciešama plaušu ventilācija. Uz šo aplēsi balstītās prognozes apgalvo, ka veselības aprūpes sistēmu varētu kļūt pārslogota.

Mans jautājums: Vai prognozēs ir ievērotas atšķirības starp inficētiem cilvēkiem bez simptomiem un reāliem, slimiem pacientiem, t.i., cilvēkiem, kuriem rodas simptomi?

2. Bīstamība

Daudzi koronavīrusi ir cirkulējuši jau ilgu laiku – lielākoties plašsaziņas līdzekļu neievēroti. [2] Ja izrādīsies, ka COVID-19 vīrusa bīstamības potenciāls nav ievērojami lielāks kā jau cirkulējošajiem korona vīrusiem, visi pretpasākumi acīmredzami kļūs nevajadzīgi.

Starptautiski atzītais žurnāls «International Journal of Antimicrobial Agents» drīzumā publicēs dokumentu, kas veltīts tieši šim jautājumam. Provizoriski pētījuma rezultāti jau ir redzami šodien, un tie ļauj secināt, ka jaunais vīruss pēc tā bīstamības NEATŠĶIRAS no tradicionālajiem korona vīrusiem. Autori to izsaka sava darba nosaukumā “SARS-CoV-2: bailes pret datiem”. [3]

Mans jautājums: Kā pašreizējā intensīvās terapijas nodaļu darba slodze pacientiem ar diagnosticētu KOVID-19 ir salīdzināma ar citām koronavīrusa infekcijām, un cik lielā mērā šie dati tiks ņemti vērā turpmākajā federālās valdības lēmumu pieņemšanā? Turklāt: vai iepriekš minētais pētījums ir ņemts vērā līdzšinējā plānošanā?

Protams, šeit ir jāpiemēro arī [principi]: diagnosticēts nozīmē, ka (1) vīrusam ir arī nozīmīga loma pacienta stāvoklī, un iepriekšējām slimībām nav liela loma. Šeit arī, protams, “diagnoze” nozīmē, ka (2) vīrusam ir izšķiroša nozīme pacienta slimības stāvoklī, nevis - ka iepriekšējām slimībām ir lielāka ietekme.

3. Izplatīšanās

Saskaņā ar Süddeutsche Zeitung ziņojumu pat daudz citētais Roberta Koha institūts skaidri nezina, cik daudz cilvēku tiek pārbaudīti attiecībā uz COVID-19. Tomēr fakts ir tāds, ka, palielinoties testu skaitam Vācijā, pēdējā laikā ir novērots straujš gadījumu skaita pieaugums. [4]

Tādēļ ir pamats domāt, ka vīruss starp veseliem iedzīvotājiem jau ir izplatījies nepamanīts. Tam būtu divas sekas: pirmkārt, tas nozīmētu, ka oficiālais nāves gadījumu skaits – piemēram, 2020. gada 26. martā – bija 206 nāves gadījumi uz aptuveni 37300 infekcijām jeb 0,55 procenti [5] – ir pārāk augsts; otrkārt, tas nozīmētu, ka vairs nav iespējams novērst vīrusa izplatīšanos veselīgu iedzīvotāju vidū.

Mans jautājums: Vai ir jau bijusi veikta nejauša izlase no veselas vispārējā populācijas, lai apstiprinātu vīrusa patieso izplatību, vai arī tas ir plānots tuvākajā nākotnē?

4. Mirstība

Pašlaik plašsaziņas līdzekļos īpaši intensīvi tiek apspriestas bailes no nāves gadījumu skaita pieauguma Vācijā (pašlaik 0,55 procenti). Daudzi cilvēki uztraucas, ka tas var uzšauties, piemēram, kā Itālijā (10 procenti) un Spānijā (7 procenti), ja nenotiks savlaicīga rīcība.

Tajā pašā laikā visā pasaulē tiek pieļauta kļūda, ziņojot par ar vīrusu saistītiem nāves gadījumiem, tiklīdz tiek noteikts, ka vīruss bija konstatēts nāves brīdī - neatkarīgi no citiem faktoriem. Tas pārkāpj infektoloģijas pamatprincipu: diagnozi var noteikt tikai tad, ja tiek noteikts, ka ierosinātājam ir būtiska loma saslimšanā un nāvē.

Zinātniskās medicīnas biedrības savās pamatnostādnēs skaidri raksta: “Papildus nāves cēlonim jāprecizē trīs posmu cēloņsakarības ķēde, trešajā vietā miršanas apliecībā norādot atbilstošo pamata slimību. Reizēm ir jānorāda arī ceturtais cēloņsakarības posms. "[6]

Pašlaik nav oficiālas informācijas par to, vai vismaz retrospektīvi ir veiktas kritiskākās medicīnisko datu analīzes, lai noteiktu, cik daudz nāves gadījumu ir patiešām ir izraisījis vīruss.

Mans jautājums: Vai Vācijai vienkārši ir sekojusi šai vispārējo aizdomu tendencei par COVID-19? Un: vai tā plāno nekritiski turpināt šo kategorizēšanu, tāpat kā citās valstīs?

Kā gan tad nošķirt īstu ar koronavīrusu saistītu nāvi no nejaušas vīrusa klātbūtnes nāves brīdī?

5. Salīdzināmība

Baisā situācija Itālijā atkārtoti tiek izmantota kā atsauces scenārijs. Tomēr vīrusa patiesā nozīme šajā valstī ir pilnīgi neskaidra daudzu iemeslu dēļ, ne tikai tāpēc, ka uz to attiecas iepriekš minētie 3. un 4. punkts, bet arī tāpēc, ka pastāv ārkārtēji ārēji faktori, kas padara šos reģionus īpaši neaizsargātus.

Viens no šiem faktoriem ir paaugstinātais gaisa piesārņojums Itālijas ziemeļos. Saskaņā ar PVO aplēsēm šī situācija, pat bez vīrusa, 2006. gadā tikai 13 Itālijas lielākajās pilsētās vien izraisīja vairāk nekā 8000 nāves gadījumu gadā. [7] Kopš tā laika situācija nav būtiski mainījusies. [8] Visbeidzot, ir pierādīts, ka gaisa piesārņojums ievērojami palielina vīrusu plaušu slimību risku ļoti jauniem un gados veciem cilvēkiem [9].

Turklāt 27,4 procenti visneaizsargātāko iedzīvotāju šajā valstī dzīvo kopā ar jauniešiem, Spānijā - pat 33,5 procenti. Vācijā šis skaitlis ir tikai septiņi procenti [10].

Turklāt, kā norāda prof. Reinhards Busse, TU Berlīnes Veselības aprūpes vadības departamenta vadītājs, intensīvās terapijas nodaļu ziņā Vācija ir ievērojami labāka nekā Itālija, aptuveni 2,5 reizes. [11]

Mans jautājums: Kādi pasākumi tiek veikti, lai informētu iedzīvotājus par šīm elementārajām atšķirībām un liktu cilvēkiem saprast, ka tādi scenāriji kā Itālijā vai Spānijā šeit nav reāli?

Atsauces:

[1] Fachwörterbuch Infektionsschutz und Infektionsepidemiologie. Fachwörter – Definitionen – Interpretationen. Robert Koch-Institut, Berlin 2015. https://www.rki.de/DE/Content/Service/Publikationen/Fachwoerterbuch_Infektionsschutz.html (abgerufen am 26.3.2020)

[2] Killerby et al., Human Coronavirus Circulation in the United States 2014–2017. J Clin Virol. 2018, 101, 52-56

[3] Roussel et al. SARS-CoV-2: Fear Versus Data. Int. J. Antimicrob. Agents 2020, 105947

[4] Charisius, H. Covid-19: Wie gut testet Deutschland? Süddeutsche Zeitung. https://www.sueddeutsche.de/gesundheit/covid-19-coronavirus-testverfahren-1.4855487 (abgerufen am 27.3.2020)

[5] Johns Hopkins University, Coronavirus Resource Center. 2020, https://coronavirus.jhu.edu/map.html (abgerufen am 26.3.2020)

[6] S1-Leitlinie 054-001, Regeln zur Durchführung der ärztlichen Leichenschau. AWMF Online, https://www.awmf.org/uploads/tx_szleitlinien/054-002l_S1_Regeln-zur-Durchfuehrung-der-aerztlichen-Leichenschau_2018-02_01.pdf (abgerufen am 26.3.2020)

[7] Martuzzi et al. Health Impact of PM10 and Ozone in 13 Italian Cities. World Health Organization Regional Office for Europe. WHOLIS number E88700 2006

[8] European Environment Agency, Air Pollution Country Fact Sheets 2019, https://www.eea.europa.eu/themes/air/country-fact-sheets/2019-country-fact-sheets (abgerufen am 26.3.2020)

[9] Croft et al. The Association between Respiratory Infection and Air Pollution in the Setting of Air Quality Policy and Economic Change. Ann. Am. Thorac. Soc. 2019, 16, 321–330.

[10] United Nations, Department of Economic and Social Affairs, Population Division. Living Arrangements of Older Persons: A Report on an Expanded International Dataset (ST/ESA/SER.A/407). 2017

[11] Deutsches Ärzteblatt, Überlastung deutscher Krankenhäuser durch COVID-19 laut Experten unwahrscheinlich, https://www.aerzteblatt.de/nachrichten/111029/Ueberlastung-deutscher-Krankenhaeuser-durch-COVID-19-laut-Experten-unwahrscheinlich (abgerufen am 26.3.2020)