Lekciju cikls - “Mūzika kultūrā”

admin saglabāja, Sv, 09/29/2024 - 00:15

“Mūzika kultūrā” publisko lekciju cikls “Mazajā ģildē” 2024. – 2025.g.

Lekciju ciklā Dr. Andrejs Mūrnieks piedāvā astoņas autorlekcijas mūzikas kulturoloģijā – par mūzikas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, mūzikas iedarbības veidiem, izcelšanos, funkcijām, saistību ar dažādām kultūras dimensijām, vēsturi, zinātni, filozofiju un reliģiju. Astotā un pēdējā lekcija "Mūzika un sakrālais" paredzēta 28. maijā.

Par lekciju ciklu:

Katras lekcijas centrā – kāda no mūzikas svarīgām saistībām ar cilvēkā un kultūrā būtiskiem aspektiem vai cilvēkdarbības jomām. Lekcijas laikā vai pēc tās notiks arī skaņdarbu vai to fragmentu klausīšanās. Kultūrā nozīmīgās tendencēs tiks meklētas saknes tam – kā mūziku izprot ļaudis. Uzmanība tiks pievērsta ikviena cilvēka dzīvē izšķirošajiem eksistenciālajiem jautājumiem, to pārdzīvojumam un atspoguļojumam mūzikā.

Ikviens, kuru interesē izprast mūzikas burvības noslēpumu un tās dažādās interpretācijas, laipni aicināts paklausīties! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.

Lekcijas reizi menesī – trešdienās plkst. 18. 30 – notiek ar Rīgas Domes atbalstu kultūras centrā “Mazā ģilde” (Amatu ielā 5) – klātienē. Ieeja ir bez maksas.

Lekciju temati un to īsas anotācijas:

1.lekcija. Kas ir mūzika? 25. septembrī.

Mūzika un māksla citu cilvēkdarbības jomu vidū. Audire aude – uzdrošinies ieklausīties! Vai cilvēks ir homo musicus? Valodas kultūrā. Kultūra kā meta-valoda. Kā un kāpēc radusies valoda, māksla, poēzija un mūzika? Kas ir muzikāla skaņa? Kas to nosaka? Paaudžu un kultūru strīdi par mūziku. Mūzikas funkcijas sabiedrībā. Paliekošais un mainīgais kultūrā un mūzikā. Eksistenciālie jautājumi un atbildes uz tiem (filozofijā, reliģijā, mūzikā). Arhetipi. Mūzikas 4 iedarbības veidi (apelācijas virzieni). Vai mūziku var saprast bez piepūles? Mūzikas valodas elementi. Cik reizes un kā “dzimst” mūzika? Muzikālie tēli un noskaņas. Kanoni. “Zelta griezums”. Brīvība, kārtība un haoss; iztēle un struktūras mūzikā. Kas ir un kas nav mūzika?

2.lekcija. Mūzika un laiks. 23. oktobrī

Kas ir laiks? Laika struktūras. “MM” (Mirklis. Mūžība). Mūzika laikā un telpā. Ritms (cilvēkā, dabā un mūzikā). Divas tradīcijas (antīkā un Bībeles) un divas metaforas (vizuālais un akustiskais). Kā izkust bezgalīgajā – pazaudējot sevi? (Indija) Kā iekļauties mūžīgajā – saglabājot sevi? (Kristietība) Divas attieksmes pret laiku. Laika neitralizācija, transcendence. Vai iespējams dzīvot tikai tagadnē? Kur ir pagātne un nākotne (Augustīns)? Esamība, neesamība un tapšana (Georgs Frīdrihs Vilhelms Hēgelis). Mūzika kā process. Anrī Bergsons: diskrētais laiks un ilgšana, elán vital. Laika filozofija un mūzika. Pagātne (Bergsons), tagadne (Martins Bubers) un nākotne (Emanuels Levinas). Laiku saistība. Hanss Urss fon Baltazars. Rāga un simfonija. Vai var iziet ārpus laika?

3. lekcija. Mūzika un spēle. 27. novembrī.

Spēles nozīme kultūrā. Homo ludens (J. Heizinga). Rotaļa un spēle. Kas raksturīgs jebkurai spēlei? Divi galvenie nosacījumi. Trīs dispozīcijas: nopietnība, gatavība, veltīšanās (O. Filoņenko). Virtuozitātes divi aspekti (tikumība un prasme). Spēļu tipoloģija, 4 spēļu paveidi (R.Kaijuā). Pretstatīt sevi pasaulei (cīņa), pārtapt citādajā (transformācija) vai iekļauties kopībā (veselumā). Spēļu tipu aspekti mūzikas kultūrā. Šivas deja un Krišnas spēle. Raslila (रासलीला) un kathakali. Dievišķā deja. Apolons un mūzu koris – mūzika (μουσική). Teātris un cirks. Aplis un trīsstūris. Trīsvienība. Deja un mūzika. Karaliskā deja. Balets. Mūzikas izklaidējošā funkcija. Populārā mūzika cauri laikiem. Spēles prieks un līksmība klasiskajā mūzikā. L.Bēthovena 9. simfonijas fināls – prieka un vienības apoteoze. Kuru spēli un kā dzīvē spēlēt?

2025. gadā:

4. lekcija. Mūzika un teātris. 29. janvārī.

Maskošanās spēles, rituāls un mūzika. Apolons un Dionīss. Antīkā traģēdija un komēdija. Smiekli un raudas kultūrā. Metafora, arhetips un naratīvs (mīts). Sinkrētisms, mākslu sintēze rituālā. Ekstāze un katarse – antīkajā kultūrā un teātrī. Muzikālais teātris Eiropā (viduslaiku mistērija, karnevāls, comedia dell arte, opera, rokopera). Orfeja tēls. Pārtapšanas aspekts mūzikā. Arhetipa jēdziens (K. G. Jungs, Dž. Kempbels, Dž. Lūkass). “Varoņa ceļš” literatūrā, kino un mūzikā. Kā iedzīvoties tēlā (uz skatuves un mūzikā)? Arhetipiski tēli mūzikā un teātrī (Hamlets, Dons Kihots, Fausts, Dons Žuans). Revolūcija kā teātris. Rihards Vāgners, muzikālā drāma, mākslu sintēze (Gesamtkunstwerk), varoņtēli un vadmotīvu sistēma. Diženuma pieredze. Dramatizācija mākslā un dzīvē. Vai dzīve ir teātris?

5. lekcija. Mūzika un vārds. 26. februārī.

Valoda un mūzika. Vārds vai skaņa bija sākumā? Indiešu upanišādas un Bībele. “Iesākumā bija vārds”. Logosa (λόγος) jēdziens un tā analogi. Kārtība un brīvība. Notācija un polifonija. J. S. Baha pasijas. Daudzbalsība vai vienbalsība?  Protestantiskais korālis. Melodija un pavadījums. Mesa un simfonija (dievišķais  un cilvēciskais). Kāda ir “tīras mūzikas” jēga? Vai iespējams izskaidrot mūziku? Programmatisms romantisma laikmeta mūzikā. H.Berlioza “Fantastiskā simfonija”. Teksta atklāsme F. Šūberta un J. Vītola dziesmās. Mūzika pasaules tautu kultūrās. Vai katrai tautai ir sava mūzikas valoda? Kas ir tradicionālā mūzika? Latviešu tautasdziesma. Dziesmu svētki.  Runāt vai pateikt? Steiga. Garlaicība. Apsēstība ar vārdiem mūsdienās. Reps. Ar vārdiem apturēt realitāti? Dzīve kā dziesma?

6. lekcija. Mūzika un vēsture. 26. martā.

Kā analizēt kultūru un vēsturi? Trīs vēstures. Divas kultūras  funkcijas. Kultūras kodols: pamatpriekšstati par ideālo, cilvēku un pasauli; psihes un kultūras struktūras (pēc Z. Freida un A. Zubova). Rietumu civilizācijas atšķirības, salīdzinot ar Indiju un seno Ķīnu. Mūzikas loma tajās. Vai un kā attīstās kultūra un mūzika? Paradigmu maiņa Eiropas vēsturē. Agro viduslaiku vienbalsība un gotiskā daudzbalsība, renesanses vieglums un protestantisma stingrība, baroka dinamiskums un klasicisma sakārtotība, romantisma subjektīvisms un reālisma naturālisms, modernisma daudzveidība un popmūzikas vienveidība.  Mūzikas uzdevums: izklaidēt vai audzināt? Masu kultūra. Estētisko kategoriju atcelšana un transformācija mūsdienās? Komiskais un šausmīgais. Vai ļaunumu drīkst un vajag uzsvērt mākslā? Mākslinieka atbildība (Žaks Maritēns). Vai “skaistums glābs pasauli”?

7. lekcija. Mūzika un mīlestība. 30. aprīlī.

Vai mīlestība vienmēr un visur izprasta vienādi? Mīlas dziesmas kā kultūras fenomens sākot ar renesansi un beidzot ar rokmūziku. Mīlestības 4 veidi sengrieķu izpratnē. Eross (ἔρως) un agape (ἀγάπη): Platona filozofija un kristietība. Romantisma estētika, F. Šellings un A. Šopenhauers. Ziedošanās patoss itāļu operās (Dž.Verdi “Traviata”, “Rigoleto”, “Aīda”, Dž.Pučīni" Bohēma" u.c.). Uzticības tēma E. Grīga mūzikā H. Ibsena lugai «Pērs Gints». R. Vāgners Rīgā un operas reforma. Mīlas alkas un nebeidzamā melodija “Tristanā un Izoldē”. Kaislība vai nesavtīgas mīlestības ideāls? Tēlu sistēma kā antinomiju virkne R. Vāgnera operā “Tanheizers”: Vēnus un Elizabete, ala un pils; Tanheizers un Ešenbahs; askēze un bauda; najādas, satīri un piligrimi, bruņinieki; pāvests un Dievs; morālais imperatīvs un piedošana. Vai mīlestība var uzvarēt nāvi?

8. lekcija. Mūzika un sakrālais. 28. maijā.

Māksla, zinātne un reliģija - trīs fundamentālās cilvēkdarbības jomas. Kāpēc pastāv reliģija? Jautājumi nozīmīgāki nekā atbildes? Reliģiskā pieredze un tās izteiksmes veidi. Mūžīgais un laicīgais, transcendentais un imanentais. Austrumi un Rietumi. Kustība un/vai miers. Mūzika meditācijā un lūgšanā (Henrijs J.M. Nouens). Garīgā, sakrālā un liturģiskā mūzika. Maģija, reliģija un kristietība. Mesa, kantāte un oratorija. Kalpot, slavēt, pārdzīvot. Cilvēciskais un cilvēcīgais. Vai un kāpēc augšanai cilvēcīgumā nepieciešams dievišķais? Trīs maņu intuīcijas. Saskatīšana, sadzirdēšana un sajušana. Trīsvienības epifānijas. Pirmā bērnības pieredze un 4 transcendentālijas (pēc H.U. fon Baltazara). Piedošana vai taisnīgums? Pēdējā brīža iespēja? Kā ieskanēties (M. Šlēzke)? Johans Sebastjans Bahs. Ciešanas (pasijas), augšāmcelšanās un transformācija. Mūzika kā ceļš uz mūžīgo, dievišķo, absolūto ..

  • Share this