LIELDIENU APSVEIKUMI

Anonīms saglabāja, Pr, 04/09/2012 - 01:06

Priecīgas Lieldienas visiem portāla Atjaunotne lasītājiem un veidotājiem!

Pārpublicējam divu Latvijas garīgo līderu - arhibīskapu Jāņa Vanaga un Zbigņeva Stankeviča - vēlējumus Lieldienās, kā arī Romas katoļu baznīcas pāvesta Benedikta XVI uzrunu krusta ceļa dievkalpojumā Via crucis Romā.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2012.gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Šādi sveicinot, mēs sakām: „Es zinu, ka mans Pestītājs dzīvo.“

Kā es to piedzīvoju, ka Jēzus ir dzīvs? Kā tas liek man justies? Ja mums ir kāds tuvs cilvēks, tad sirdsmiera dēļ ir gan labi zināt, ka viņš ir dzīvs. Taču, ja viņš patiešām ir dārgs, ar to nepietiek. Mēs gribam zināt, kur viņš ir. Mēs gribam zināt, ko viņš dara un kā viņam klājas. Ir lieliski, ja varam saņemt no viņa vēstules un arī paši viņam aizrakstīt. Taču piepildījums attiecībām ir tikai tad, ja mīļotais cilvēks ir blakus, ja varam dalīties ar viņu savā dzīvē. Tad fakts, ka viņš dzīvo, dara vairāk dzīvus arī mūs.

Kad uz Lieldienu sveicienu atsaucamies: „Patiesi augšāmcēlies!“, mēs apliecinām, ka ar savu Pestītāju esam vismaz attiecību sākumā. Mēs zinām, ka viņš nav stāsts no senām dienām, bet ir dzīvs tagad, ikkatru brīdi, kad vien dzīvojam. Ko vēl mēs varam uzzināt? Kur viņš ir? Uzkāpis debesīs un sēž pie Tēva labās rokas. Kā viņam klājas? Visas sāpes, krusta ēnas un nāves baismas ir palikušas aiz muguras. Viss ir piepildīts. Asaras nožāvētas, vaidi apklusuši. Cilvēces grēki ir izpirkti, nāvei atņemta uzvara. Mans Glābējs kopā ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo bezgalīgā gaismā un svētlaimīgā harmonijā. Tagad un uz mūžību viņam pieder dzīvības pilnība. Ko viņš tur dara? Viņš raugās uz mums un saka – redzi, Tēvs, manus ticīgos, es viņus pazīstu, es viņus saucu vārdā. Es viņus izpirku pie krusta. Es viņus ietērpu savā taisnībā. Tādēļ es aizbildinu viņus tavā priekšā: piedod viņiem, pieņem viņus un sūti tiem ik dienas Aizstāvi, Svēto Garu, lai viņš tos stiprina ticībā un uztur svētā dzīvē. Viņus es gribu ievest tavā valstībā, kad Tu mani atkal sūtīsi tiesāt dzīvos un mirušos. Ir labi zināt, ka debesīs, Dieva priekšā tā par mums runā tas, kura lūgumu debesu Tēvs nenoraidīs. Ir labi par to lasīt Bībeles lappusēs, kas ir vēstule, ko viņš sūta visai cilvēcei. Ir labi arī pieredzē zināt, ka mans Glābējs ir dzīvs.

Kā es to piedzīvoju savā raižu, problēmu un darbu pilnajā ikdienā? Kā tas liek man justies? Vai man ir attiecību pilnība, ko dod mīļotā klātbūtne? Kā es piedzīvoju, ka Augšāmceltais ir klāt manā dzīvē? Ik vakaru mums vajadzētu veltīt laiku, lai atskatītos uz nodzīvoto dienu. Kuri bija spēku, gaismu un dzīvību dodošie mirkļi, kad man pieskārās dzīvais Kristus? Es gribu viņam par tiem pateikties un aicināt viņu atkal. Ik dienas mēs varam lasīt viņa sūtītās vēstules Jaunajā Derībā un vērot Kungu Jēzu – kāds viņš ir, kādi ir viņa vārdi, viņa darbi, viņa sirds. Mēs varam sarunāties ar Jēzu lūgšanās. Mēs varam pieskarties viņam sakramentos. Meklējiet un jūs atradīsit dzīvinošo Kristus klātbūtni katrā dienā. Lūdziet un tā jums taps dota. Klauvējiet pie Rakstu vārdiem un jums taps atvērts spēka, cerības un mierinājuma avots. Jo Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir dzīvs.

Sirsnīgi sveicinot Lieldienās,
                                      
+ Jānis Vanags
Rīgas arhibīskaps

 

Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Lieldienas cilvēku dzīvē atver jaunus apvāršņus un modina cerību

Lieldienas cilvēku dzīvē atver jaunus apvāršņus un modina cerību, Lieldienu apsveikumā saka Zbigņevs Stankevičs.

"Ļaunumam, grēkam un nāvei nepieder pēdējais vārds. Tā dzīvība, kas ir Dievā un kuras spēkā Kristus piecēlās no miroņiem, ir realitāte. Lieldienās mēs varam tai pieskarties kaut kādā, lai arī noslēpumainā, bet reālā veidā. Lieldienas mūsu dzīvē atver jaunus apvāršņus un modina cerību," Lieldienu prieka iemeslu skaidro arhibīskaps Stankevičs.

Viņš norāda, ja Kristus augšāmcelšanās ir realitāte, tad viss, ko viņš ir teicis, arī ir patiesība, un cilvēkiem nav jābaidās ne no nāves, ne no ļaunuma, jo Dievam pieder pēdējais vārds. Ja cilvēkos ir šī ticība, tad Lieldienas pārveido viņu domāšanu, vērtēšanas kritērijus un uzvedību. "Mūsos atveras cerības un spēka avots, kas ļauj mums dzīvot pa jaunam," saka Stankevičs.

Viņš novēl Latvijas iedzīvotājiem patiesi priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus un aicina apmeklēt Lieldienu dievkalpojumus.

«Ne jau ārējā verdzība ir tā briesmīgākā. Tā briesmīgākā ir iekšējā verdzība. Jo, kā mēs zinām, ebreji tika izvesti ārā no Ēģiptes, bet viņi turpināja iekšēji būt vergi, viņu reakcijas bija vergu reakcijas. Tāpēc Dievs beigās apskaitās un teica: «Nu nekā! Es gribēju viņus apsolītajā zemē ievest uzreiz, bet viņi nav gatavi, tāpēc viņiem visiem ir jānomirst tuksnesī un ir jāpiedzimst jaunai paaudzei ar jaunu domāšanu un jaunu mentalitāti. Tikai tad es varēšu viņus ievest tajā zemē, jo vergi tur nevar iet. Tur ir jādzīvo brīviem cilvēkiem,» sacīja Stankevičs.

Viņš norādīja, ka šī verdzība ir mūsos iekšā. «Tas ir tas dārgākais, kas ir manā sirdī, un ko es neesmu atdevis Dievam, kas laupa man iekšēju brīvību.

Jā, tas var būt tuvs cilvēks, tā var būt nauda, tā var būt kaut kāda bauda, kaut kādi ieradumi, kaut kādi īpašumi – katram var būt sava joma,» uzsvēra arhibīskaps.

Tomēr «šodien Dievs mani un tevi aicina iziet no tās iekšējās Ēģiptes, no tās verdzības un saitēm. [..] Šķiet, ka tā ir nepārvarama, jo tā ir dziļa un es noslīkšu. Bet, ja mēs tagad sākam iet pāri, izrādās, ūdeņi pašķiras un neiespējamas lietas kļūst iespējamas,» akcentēja Stankevičs.

Viņš sacīja, ka «pēkšņi notiek kaut kāds klikšķis un, kā mēs dzirdējām lasījumā no Ezehiēla grāmatas, Dievs saka: «Es jūs aizvedīšu projām no pagānu tautām, es izliešu pār jums tīru ūdeni un jūs tiksiet šķīstīti no visiem jūsu traipiem. Un es jūs šķīstīšu no visiem jūsu dievekļiem. Un es došu jums jaunu sirdi un jūsos iedvesīšu jaunu garu. Un es izņemšu akmens sirdi no jūsu krūtīm un došu jums miesas sirdi.»»

Stankevičs skaidroja, ka «Dievs, šeit un šobrīd, vēlas mums dot šo jauno sirdi tad, kad mēs izdzīvojam šos Viņa noslēpumus.

Atvērsimies šai Viņa klātbūtnei, jo tieši tāpēc liturģija un Svētā Mise ir tik svarīga, ka šeit tie noslēpumi, šeit tie vārdi top miesa. Ja mūsu sirds ir atvērta, tie ienāk mūsos un veic to, par ko runā. Tāpēc Svētā Mise ir kristīgās dzīves centrs un virsotne, un mērķis – tā rāda mērķi un patiesībā īsteno šo mērķi.»

Arhibīskaps uzsvēra, ka atslēgas vārds liturģijai, kuru svinam, ir vārds «šodien».

«Kāpēc es teicu, ka vārds šodien ir ārkārtīgi svarīgs? Svētā Mise ir svarīga, jo tur piepildās tas, ko Dievs ir izdarījis mūsu labā. Mūsu grēkā kritusī daba grib būt pašpietiekama. Mēs gribam - ziniet, kā mazs bērns, kad vecāki viņiem grib kaut ko palīdzēt izdarīt, bet viņš saka: «Nē, es pats!» Un ja tas ir kaut kas nopietns, tad viņš visu salaiž grīstē. Mēs esam kā tādi bērni, kuri grib savā dzīvē visu paši iekārtot,» skaidroja Stankevičs.

Tomēr viņš norādīja, ka tieši Svētajā Misē ir iespēja atvērties uz to, ko Dievs ir izdarījis kādreiz, bet kas kļūst klātesošs šeit un šobrīd.

«Es jūs aicinu, dārgie brāļi un māsas, atveriet savas sirdis un ļaujiet sevi ieraut Dieva dotās Baznīcas liturģijas atvarā, lai tā jūs ierauj un pārveido, lai tā jūs pilnā mērā iemērc Dieva žēlastības okeānā, Dieva mīlestības okeānā,» aicināja Stankevičs.

Viņš rosināja padomāt par to, kas jums ir pats dārgākais dzīvē, un iedomāties, ka Dievs lūdz atdot to, kas ir pats dārgākais. «Ko jūs darītu? Ko es darītu? Jo man arī Dievs to var pateikt un man arī jākonfrontē sevi ar šo jautājumu. Vai mēs esam gatavi, šeit un šobrīd, pieņemt šo lēmumu Viņam to atdot līdz galam? Jo, ja mēs neesam gatavi Viņam to atdot līdz galam, tad tas nostāsies starp mums un Dievu un aizvērs mūs Dieva svētībai,» teica arhibīskaps.

Romas katoļu baznīcas pāvesta Svētā tēva Benedikta XVI uzruna pēc Via Crucis

Dārgie brāļi un māsas,

pārdomājot, lūdzoties un dziedot esam apcerējuši Jēzus ciešanu ceļu, Viņa krusta ceļu, ceļu, kas šķita strupceļš, bet kas izmainīja cilvēka dzīvi un vēsturi, atvēra vārtus uz „jaunām debesīm un jaunu zemi" (sal. Ap 21,1). Īpaši šajā dienā - Lielajā piektdienā - Baznīca ar dziļu godbijību svin Dieva Dēla nāves uz krusta piemiņu, un Viņa krustā redz dzīvības koku, kas dāvā jaunu cerību.

Ciešanu pieredze apzīmogo cilvēci. Tā iezīmē arī ģimeni. Cik bieži ceļš kļūst grūts un smags! Neizpratne, šķelšanās, bažas par savu bērnu nākotni, slimības un dažāda veida grūtības. Ģimeņu situāciju vēl vairāk apgrūtina darba nestabilitāte un citas ekonomiskās krīzes negatīvās sekas. Via Crucis, ko šovakar garīgi esam veikuši, ir aicinājums visiem, īpaši ģimenēm kontemplēt krustā piesisto Kristu, lai atrastu spēkus pārvarēt grūtības. Jēzus krusts ir Dieva mīlestības pret katru cilvēku augstākā zīme. Tā ir pilnīgā atbilde katras personas vajadzībai būt mīlētai. Kad pārdzīvojam pārbaudījumus, kad mūsu ģimenes saskaras ar ciešanām un grūtībām, uzlūkosim Kristus krustu. Tur atradīsim drosmi turpināt ceļu, tur varam ar cerību atkārtot svētā Pāvila vārdus: „Kas mūs spēj šķirt no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai apspiešanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens?... Bet visās šajās lietās mēs uzvaram Viņa dēļ, kas mūs mīlējis" (Rom 8, 35.37)

Briesmās un grūtībās mēs neesam vieni; ģimene nav viena: Jēzus ir klātesošs ar savu mīlestību, Viņš atbalsta ar savu žēlastību un dāvā spēku iet uz priekšu, lai spētu pārvarēt katru grūtību un šķērsli. Kad cilvēciskās vājības un grūtības draud ievainot mūsu dzīves un mūsu ģimenes vienotību, ir jāvēršas pie Kristus mīlestības. Kristus ciešanu, nāves un augšāmcelšanās noslēpums iedrošina iet uz priekšu ar cerību. Ciešanu un pārbaidījumu laiks, ja tas izdzīvots kopā ar Kristu un ticībā Viņam, ietver sevī augšāmcelšanās gaismu, augšāmceltās pasaules jauno dzīvību, katra cilvēka, kas tic Viņa Vārdam, Lieldienas.

Šajā krustā sistajā Cilvēkā, kas ir Dieva Dēls, arī nāve iegūst jaunu nozīmi un ievirzi, tā ir atpirkta un uzvarēta, tā ir pāreja uz jaunu dzīvi: „Ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst, tas paliek viens; bet ja nomirst, tad atnes daudz augļu." (Jņ 12,24) Uzticēsimies Kristus Mātei - viņai, kura pavadīja savu Dēlu sāpju ceļā, kura stāvēja pie krusta Viņa nāves stundā, kura iedrošināja Baznīcu tās dzimšanas brīdī, lai tā dzīvotu Kunga klātbūtnē. Viņa vada mūsu sirdis, visu ģimeņu sirdis caur plašo mysterium passionis uz mysterium paschale, uz gaismu, kas atmirdz Augšamceltajā Kristū un atklāj mīlestības, prieka un dzīvības galīgo uzvaru pār ļaunumu, ciešanām un nāvi. Amen.

0 comments

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.