Mūžībā devusies pianiste Jautrīte Putniņa

Ievērojamā latviešu pianiste un mūzikas skolotāja Jautrīte Putniņa 22. janvārī 87 gadu vecumā šķīrusies no mums. Vēl nesen  – 2011. gadā – viņa bija saņēmusi Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

Jautrīte Putniņa dzimusi 1929. gada 8. martā un klavierspēli apguvusi Valmieras mūzikas skolā un Latvijas Valsts konservatorijā. Putniņa bijusi skolotāja Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā un docētāja – Latvijas Valsts konservatorijā. Teicamu skolu klavierspēlē Jautrīte guvusi Valmierā pie Alvīnes Liepiņas-Sineps, pēc tam Rīgā pie Arvīda Dauguļa un Valērija Zosta. Vēlāk viņa pianismu apguvusi pie ievērojamā klavieru pedagoga Heinriha Neihauza Maskavā.

"Pēc studiju gadiem Jautrīte Putniņa kļuva par skolotāju Mediņos un docētāju konservatorijā, kā arī daudz koncertēja līdz 1968. gada 25. maijam, kad pianisti atbrīvoja no darba augstskolā un aizliedza uzstāties 100 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu. Par mūziķes darbavietu kļuva Liepājas mūzikas vidusskola. Gandrīz visi to gadu radioieraksti pazuda nebūtībā. Uz skatuves un Latvijas Radio ierakstu studijā Jautrīte Putniņa atgriezās 80. gadu beigās. Konservatorijas skatuve pianistes atgriešanos piedzīvoja tikai 2009. gadā. Toties tā bija triumfāla atgriešanās. Uz devītā gadu desmita sliekšņa Jautrītes Putniņas spēle joprojām bija fascinējoša," rakstījis žurnāla „Mūzikas saule” galvenais redaktors Orests Silabriedis.

Viņa ir bijusi skolotāja un sadarbības partnere daudziem sava laika jaunajiem mūziķiem pianistiem Intai Villerušai, Andrejam Laukmanim, Ilonai Breģei, Agijai Ozoliņai-Kozlovskai, Anetei Veldrei, Helēnai Laukmanei un Andim Sinkēvičam, klarnetistam Intam Dālderim,  tenoram Guntaram Ruņģim un daudziem citiem, kuri pie viņas griezās pēc padoma. Mūziķe bija fantastiska pedagoģe, mūzikas skaidrotāja un skaņu mākslas dziļāko noslēpumu zinātāja. Savas erudīcijas un muzikalitātes dēļ viņa liekama vienā līmenī ar Leonīdu Vīgneru, Haraldu Medni, Boļeslavu Voļaku un citiem sendienu māksliniekiem, kuri tiecās nevis demonstrēt savu virtuozitāti, bet atklāt pašu mūzikas būtību, katra skaņdarba dvēseli.

Jautrīte Putniņa pazīstama ar individuālām, spilgtām skaņdarbu interpretācijām un radošu, nepastarpinātu pieeju mūzikai un muzicēšanas procesam. Pianiste zināma kā seno taustiņinstrumentālistu – angļu vērdžinālistu, franču klavesīnistu, vācu ērģelnieku – mūzikas popularizētāja. Daudzi mākslinieki piedalījušies viņas organizētajos koncertos un ikgadējos mūzikas svētkos Valmierā.

Pagājušajā gadā notika viens no Jautrītes pēdējiem koncertiem Rīgā – „Mazajā ģildē”. Šajā zāle notikuši vairāki Jautrītes koncerti, vienā no tiem tika nolasīta arī pianistes eseja par notikumiem viņas jaunībā. Jautrītei Putniņai bija arī literārais talants.

"Jautrītes klavieres ir kā stāstāmās stelles: Vīgnera sonātei vai nervozām Kuperēna ainiņām, Skalbes pasakām vai Haijāma pantiem, Johanam Sebastiānam – tuvam kā viesistabā tēju dzerot, Melngailim – nešpetnam kā pati pianiste, Volfgangam Dārziņam – vienkāršam kā linu audums. Jautrītes Putniņas pasaulē ir vērts ielūkoties," rakstījis Silabriedis.

Pianiste Liene Circene Jautrīti Putniņu saukusi par "fascinējošu personību ar plašām zināšanām, bagātu un apbrīnojamu pianistes harismu". Savukārt komponists Jēkabs Nīmanis sacījis, ka Putniņai piemitusi ne tikai "reti sastopama, neizmērojami dziļa mūzikas izpratne, bet arī tikpat neaptverama tās mīlestība, kas neatstāj vienaldzīgu pat visbiezādaināko klausītāju".

Atvadīšanās no pianistes 31. janvārī plkst. 14.00 Valmierā, Kocēnu kapos.