Publisko lekciju cikls “Nākotne – pagātnē!”

admin saglabāja, Ce, 09/26/2019 - 21:17

2020. gada pavasarī bija iespēja tiešraidēs noklausīties 2019. gadā "Mazajā ģildē" nolasītā publisko lekciju cikla "Nākotne pagātnē!?" atkārtojumu. Tās ir viena lektora – Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās, to ietekmi uz sabiedrību. 2020. gada sestā lekcija notika 3. junijā, temats: "Vai pasaule ir dievišķa?" Cikla atkārtojuma turpinājums paredzēts ziemā.

Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks piedāvā sistemātisku ieskatu par galvenajiem pagrieziena punktiem cilvēces attīstībā. Lekcijās tiek analīzēti tie faktori, kas veicinājuši izaugsmi vai to kavējuši. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē. Dāņu filozofs Sērens Kirkegors teicis: ”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”.

Lekciju ciklā tiek meklētas atbildes uz dažādiem, tai skaitā eksistenciāliem, jautājumiem. Daži no tiem: Kuras ir tās problēmas, kas ir kopīgas visai cilvēcei? Kā tās risinātas vēsturē? Kuri ir tie faktori, kas visvairāk sekmējuši cilvēces attīstību (ekonomika un uzkundzēšanās vai sadarbība un komunikācijas, reliģija, filozofija un māksla vai maģija, mitoloģija un zinātne)? Kas izraisa karus? Kas ir varonība? Kādas ir egalitārisma un elitārisma īpatnības? Cik dažādi cilvēces problēmas mēģinājušas risināt lielās civilizācijas? Ar ko tieši Eiropas civilizācija atšķiras no citām? Kā Eiropas vēsturē mijiedarbojušās Antīkās un Bībeles tradīcijas? Kā virzās Eiropas attīstība: cikliski vai lineāri? Kāpēc Eiropa 20. gs. piedzīvoja lielākos vardarbības uzplūdus cilvēces vēsturē? Ar ko postmodernā dzīves izjūta atšķiras no modernisma un visas iepriekšējās Eiropas kultūras? Vai tiešām paredzamas civilizāciju sadursmes? Kas sagaida cilvēci nākotnē?

Andreja Mūrnieka grāmatās "Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē" (1. daļa "Aizvēsture. Austrumu civilizācijas” un 2. daļa "Eiropas kultūras saknes") ieskicēti tie principi, kas – vērtību sistēmu (civilizāciju, reliģiju, filozofijas virzienu un ideoloģiju) analizē – tiek izmantoti minētajā lekciju ciklā.

Lekciju cikls “Nākotne pagātnē” turpina cikla – "Domāsim kopā!" – tradīcijas, kas agrāk – 5 gadus no rudens līdz pavasarim – pulcēja klausītājus "Mazajā ģildē".  Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un atbidēm. Ieeja ir bez maksas. Lekcijas notiek ar Rīgas Domes atbalstu.

Lekcijas 2020. gadā paredzētas trešdienās no pl. 18. 30 līdz 20. 30. Piedalīties var pieslēdzoties tiešraidei no Mazās ģildes mājas lapas vai facebook konta. Pavasara lekciju datumi: 15. aprīlis, 22. aprīlis, 6. maijs, 20. maijs, 27. maijs, 3. jūnijs.

Lekcijās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:

15. aprīlis. Kas programmē cilvēka uzvedību?

Kas un kādā līmenī veido un ietekmē cilvēka apziņu? Kas ir kopīgs visiem un svarīgs ikvienam? Kas ir eksistenciālie jautājumi, kādi ir daži to iespējamie risinājumi?  Kā mākslas darbos atspoguļojas eksistenciālās problēmas? Kas ir mainīgais un paliekošais (“vispārcilvēciskais”) kultūrā? Kādas ir galvenās attieksmes pret pasauli, cilvēku un kādus augstākos ideālus sev izvirza dažādas sabiedrības?

22. aprīlis. Vai reliģija kavē cilvēces attīstību?

Kas virza cilvēces attīstību?  Kā to skaidro dažādas nozares, ideoloģijas un pētījumi? Kā veidojas reliģija? Kāda ir reliģijas struktūra? Kas ir reliģiskā pieredze? Kā reliģijas ietekmē kultūru? Kur ikdienā sastopamies ar reliģiju priekšstatiem, tradīcijām un to rudimentiem? Vai visas reliģijas “ved” vienā virzienā? Vai reliģijas veicina, vai mazina cilvēku agresiju? Kas mēdz aizstāt reliģiju mūsdienās?

6. maijs. Kā veidojies cilvēks un kultūra?

Kādas ir galvenās problēmas un jautājumi, kas rodas, pētot cilvēces “rītausmu”? Kas vēl – bez izdzīvošanas problēmām – nodarbināja mūsu priekštečus? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Pagrieziena punkti cilvēces attīstībā. Kāpēc un kā izveidojās lauksaimniecība? Kāpēc cilvēki kļuvuši par “vietsēžiem”? Divi ceļi sabiedrības attīstībā: vēsturiskās un nevēsturiskās kultūras. Kas ir šamanisms? Ko varētu saukt par cilvēces “lielajiem skolotājiem”?

20. maijs. Vai civilizācija ir pretstats kultūrai?

Kāpēc izveidojās pirmās civilizācijas? Kuri bija galvenie faktori, kas lika cilvēkiem apvienoties valstīs senatnē? Kas vieno valsti mūsdienās? Kas leģitimē varu? Pēc nāves dzīves priekšstati un sociālā organizācija, valdnieka vara un likumi. Kad saule nebija Dievs un kad bija? Senā Ēģipte un Divupe. Vai pagātnē priekšstati par cilvēku bijuši sarežģītāki, vai vienkāršāki nekā mūsdienās? Kāpēc sabiedrības vajā pastāvīgas krīzes?

27. maijs. Vai pasaule ir iluzora?

Kādas attieksmes pret pasauli piedāvā un savā vēsturē izmēģina lielās civilizācijas? Kādas priekšrocības ir priekšstatam, ka pasaule nav tāda, kāda tā šķiet? Vai dievišķais meklējams cilvēkā? Kā radies priekšstats, ka cilvēka garīgā daļa pāriemiesojas citos ķermeņos? Vai no tā vajadzētu izvairīties, vai ar to samierināties? Kā pareizi organizēt cilvēka dzīves ritējumu? Indijas pieredze. Vai iespējama “neduāla apziņa”? Vai pasaulē valda taisnīgs atmaksas likums un tās gaitā vērojami cikli? Kādas konsekvences izriet no priekšstata, ka pasaule ir iluzora?

3. jūnijs. Vai pasaule ir dievišķa?

Kas nosaka pasaules kārtību? Vai mainīgums un pretstati veido harmoniju? Vai saskaņu labāk meklēt dabā, vai sabiedrībā? Kā organizēt ģimeni un valsti? Vai svarīgāks ir individuāls cilvēks, vai sabiedrības kopējais labums?  Ja pasaule ir dievišķa, vai to drīkst mainīt? Kā neizjaukt komisko kārtību, bet tajā iekļauties?  Senās Ķīnas pieredze. Vai pārmaiņas ir viennozīmīgi labas? Kādu cenu jāmaksā par ideju, ka pasaule jau ir ideāla, dievišķa? Nobeigumā – pirmo 6 lekciju kopsavilkums.

Lekcijas 2019. gadā notika divreiz mēnesī trešdienās no pl. 18. 30 līdz 20. 30 – Vecrīgā, Amatu ielā 3

Cikla otrās daļas lekciju saraksts un tajās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:

7. lekcija. Eiropas kultūra saknes

Kādi ir iespējamie kritēriji kultūru salīdzināšanā? Kas ir kopīgs visiem un svarīgs ikvienam? Galvenās attieksmes pret pasauli, cilvēku un ideālo Eiropā? Kā veidojusies Eiropas vērtību sistēma? Kāda loma tajā ir antīkās kultūras un kāda Bībeles tradīcijām? Ceļojums, kas atved mājās, un ceļojums, kas aizved citur. Odisejs un Ābrahāms. Kāda ir laika izjūta vienā un kāda otrā tradīcijā? Kāpēc viena no tradīcijām mūsdienās tiek noliegta un nicināta? Kāda ir ideoloģiju loma vēstures interpretācijās? Kā dažādas vēstures izpratnes ietekmē mūsdienu cilvēku apziņu? Kā tas izpaužas Satversmē, ANO deklarācijās un Eiropas Savienības valstu konstitūcijās?

8. lekcija.  Kosmoss un haoss. Cilvēks likteņa priekšā

Vai pasaule ir radīta, vai radusies? Kas nosaka cilvēka uzvedību un vēstures gaitu – dievu untumi vai negrozāms likteņa lēmums? Kāpēc mūsdienās tik populāra kļūst zīlēšana un astroloģija? Kosmoss – sakārtota ideālforma vai haosam un iznīcībai nolemts cikls? Kā vērtību sistēmu ietekmē cerība par izglābšanos no nāves un kā – alkas pēc laimes šajā dzīvē? Varonis un filozofs – divi ideāltipi, ko esam mantojusī no antīkās tradīcijas. Vai cilvēks ir tikai daļa no sabiedrības un pasaules? Ģimene un polisa, teātris un templis, māja un agora, demokrātija un aristokrātija, sacensība un vienotība, retorika un estētika – cilvēka eksistences ietvars antīkajā kutūrā. Vai globalizācija ir tikai mūsdienu aktualitāte? Kur ikdienā sastopamies ar antīkās pasaules priekšstatiem, tradīcijām un to rudimentiem?

9. lekcija. Brīvība un progress. Vēsture kā dialogs

Kas ir pamatā rietumu civilizācijas koncepcijai par cilvēku un viņa brīvību? Ja pasaule ir Dieva radīta, vai Dievs zina un var visu? Kā pravietis atšķiras no pareģa? Divi priekšstati: cikliskums un lineārā laika koncepcija. Cilvēks – dievišķs vai grēcīgs? Vai morālos likumus iespējams ievērot balstoties vienīgi uz priekšstatiem par gaidāmo sodu un atlīdzību pēc nāvs? Vai kaislības var izmantot izaugsmē? Dzeja un mūzika, metafora un hiperbola, ikdienišķais un pārdabiskais, praktiskais un ideālais, likums un morāle, izredzētība un atbildība, cerības un vilšanās kā cilvēka eksistence ietvars. Kuri Vecās Derības motīvi ir aktuāli arī mūsdienās?

10. lekcija. Vienība daudzveidībā. Dievs un cilvēks

Kas ir galvenie faktori, kas liek cilvēkiem meklēt absolūto? Vai absolūtais ir bezpersonisks spēks, vai dievišķa persona? Kā izlabot cilvēku? Neveiksmju sērija Vecajā Derībā. “Dievs kļuva cilvēks, lai cilvēks kļūtu dievišķs”. Kā izglābt fenomenus? Vai pasaulē valda daudzveidība, vai vienotība? Viens, bet trīsvienīgs: vienība daudzveidībā. "In pluribus unum". Kas attaisno ciešanas? Cilvēks bezgalības horizontā: pēc nāves dzīves priekšstati kristietībā. Divi mīlestības virzieni. Eross – Platona filozofijā, agapē – kristīgajā dzīvē. Paradokss un līdzība, asaras un prieks, taisnīgums un piedošana, pasaules noraidījums un pasaules pilnveide, brīvība un vēstures gala mērķis. Kāpēc Bībele ir tik pretrunīga? Vai iespējama “neduāla apziņa”? Antinomijas – Rietumu kultūrā un domāšanā.

11. lekcija. Attīstība un cikliskums. Etapi Eiropas vēsturē

Kādas attieksmes pret pasauli piedāvā un savā vēsturē izmēģina Eiropas civilizācija? Vai Rietumu civilizāciju raksturo nepārraukta attīstība, vai arī tās gaitā vērojami arī cikli? Kāpēc sabiedrību vajā pastāvīgas krīzes? No viduslaiku stabilitātes uz renesanses spriedzi. Predestinācija vai brīvība? Reformācija un sekularizācija. Racionālisms un empīrisms. Evolūcija un revolūcijas. Masas un indivīds. Vai pasaulē valda taisnīgs atmaksas likums vai nejaušība? Tehnika un kultūra. Reliģiskās krīzes un atjaunotnes. Vai tuvojas kultūras gals? Kas Eiropu sagaida 21. gs.?

12. lekcija. Izaicinājumi Eiropas identitātei. Islāms, budisms un postmodernisms

Kas nosaka pasaules kārtību? Cilvēka griba vai ārēju spēku determinācija? Modernās ideoloģijas pret tradicionālo kristietību. Reliģiskā atjaunotne islāmā. Budisms – mūsdienu intelektuāļu patvērums. Vai svarīgāks ir individuāls cilvēks, vai sabiedrības labums? Klasiskā Eiropas kultūra, modernisms un postmodernisms. Kā organizēt ģimeni un valsti globālajā nenoteiktībā? Pārmaiņas vai attīstība? Jaunrade vai patēriņš? Ironija vai nopietnība? Laulība vai partnerība? Uzticība vai piedzīvojumi? Pienākumi vai tiesības? Vai viss ir relatīvs, vai arī iespējama kāda augstāka patiesība? Kas var vienot cilvēci? Nobeigumā lekciju cikla kopsavilkums.

1 komentārs

Labdien!Vai un kur ir

Rakstīja Anonīms (nav pārbaudīts), Pk, 09/18/2020 - 16:23

Labdien!Vai un kur ir iespējams noskatīties Dr. Andreja Mūrnieka – autorlekcija?

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.