Nākotne - pagātnē?!

Džordžs Orvels savulaik pauda domu: "Tas, kurš kontrolē tagadni, kontrolē arī pagātni, bet tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni". Vai mēs pazīstam cilvēces pagātni? 2019. gadā – "Mazajā ģildē" – tika nolasīts publisko lekciju cikls: "Nākotne pagātnē?!” Tās bija viena lektora Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās un to ietekmi uz kultūru un sabiedrību. Sestā un pēdējā lekcija – notika  10. aprīlī. Temats: ”Vai pasaule ir dievišķa?" 

Lektors – Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks – piedāvā sistemātisku ieskatu par galvenajiem pagrieziena punktiem cilvēces attīstības gaitā. Ciklā tiks skartas vēstures problēmas, kas joprojām nav atrisinātas un izprastas.  Lekcijās tiks apskatīti viedokļi par cilvēces veidošanās un attīstības cēloņiem un tiem faktoriem, kas veicinājuši izaugsmi vai to bremzējuši. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē, lai to labāk izprastu. Kā dāņu filozofs Sērens Kirkegors teicis: ”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”.

Lekciju ciklā tiks meklētas atbildes uz dažādiem, tai skaitā eksistenciāliem jautājumiem. Daži no tiem: Kuras ir tās problēmas, kas ir kopīgas visai cilvēcei? Kā tās risinātas vēsturē? Kāpēc cilvēce nevis pielāgojas ārējiem apstākļiem, bet tiecas tos pielāgot sev, veidojot savu cilvēcisko pasauli (kultūru)? Kāpēc cilvēks meklē arvien jaunus izaicinājumus un nekad nav apmierināts ar jau sasniegto? Varbūt tas ir tādēļ, ka mēs esam “atnācēji” no citas pasaules? Kuri ir tie faktori, kas visvairāk sekmējuši cilvēces attīstību (tehnoloģijas vai socializācija un sociālā integrācija, ekonomika un uzkundzēšanās vai sadarbība un komunikācijas, reliģija un māksla vai maģija, mitoloģija un zinātne)? Vai tiešām reliģijas ir bijis galvenais cilvēces attīstību kavējošais faktors? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Kas izraisa karus? Kas ir varonība? Kādas ir egalitārisma un elitārisma īpatnības? Ar ko Eiropas civilizācija atšķiras no citām? Kāpēc mūsdienās dzīves jēgas meklētājiem šķiet, ka patiesība meklējama Austrumos? Kuras cilvēces problēmas un kā tieši mēģinājušas risināt pasaules civilizācijas (Ķīna, Indija, Rietumu kristietība, islams, senatnē – Ēģipte un Divupe, Antīkā un Bībeles tradīcija)? Kā virzās Eiropas attīstība: cikliski vai lineāŗi? Kāpēc 20. gs. Eiropa piedzīvoja lielākos vardarbības uzplūdus cilvēces vēsturē? Ar ko postmodernā dzīves izjūta atšķiras no modernisma un visas iepriekšējās Eiropas kultūras? Vai tiešām paredzamas civilizāciju sadursmes? Kas sagaida cilvēci tuvākā nākotnē?

Andreja Mūrnieka grāmatās "Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē" (1. daļa "Aizvēsture. Austrumu civilizācijas” un 2. daļa "Eiropas kultūras saknes) ieskicēti tie principi, kas – vērtību sistēmu (civilizāciju, reliģiju, filozofijas virzienu un ideoloģiju) analizē – tiks izmantoti minētajā lekciju ciklā. Jaunais cikls turpinās "Domāsim kopā!" tradīcijas, kas iepriekšējos 5 gadus no rudens līdz pavasarim pulcēja klausītājus "Mazajā ģildē".  Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām. Ieeja ir bez maksas.

Lekcijas notiks trešdienās no pl. 18. 30 līdz 20. 30 – Vecrīgā, Amatu ielā 3/5.  Lekciju datumi: 6.02., 20.02.; 6.03., 20.03.; 10.04. Precīzāka informācija pieejama KTMC “Mazā ģilde” mājaslapā. Lekciju cikla turpinājums paredzēts nākamajā pusgadā – 2019. gada rudenī.

Lekciju saraksts un lekcijās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:

16.01. – Kas programmē cilvēka uzvedību?

 Kas un kādā līmenī veido un ietekmē cilvēka apziņu? Kas ir kopīgs visiem un svarīgs ikvienam? Kas ir eksistenciālie jautājumi, kādi ir to risinājumi?  Kā mākslas darbos atspoguļojas eksistenciālās problēmas? Kas ir mainīgais un paliekošais (“vispārcilvēciskais”) kultūrā? Kādas ir galvenās attieksmes pret pasauli, cilvēku un kādus augstākos ideālus sev izvirza dažādas sabiedrības?

 6.02. – Vai reliģija kavē cilvēces attīstību?

Kas virza cilvēces attīstību?  Kā to skaidro dažādas nozares, ideoloģijas un pētījumi? Kā veidojas reliģija? Kāda ir reliģijas struktūra? Kas ir reliģiskā pieredze? Kā reliģijas ietekmē kultūru? Kur ikdienā sastopamies ar reliģiju priekšstatiem, tradīcijām un to rudimentiem? Vai visas reliģijas “ved” vienā virzienā? Vai reliģijas veicina, vai mazina cilvēku agresiju? Kas mēdz aizstāt reliģiju?

20.02. – Kā veidojās cilvēks un kultūra?

Kādas ir galvenās problēmas un jautājumi, kas rodas, pētot cilvēces “rītausmu”? Kas vēl bez izdzīvošanas problēmām nodarbināja mūsu priekštečus? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Pagrieziena punkti cilvēces attīstībā. Kāpēc un kā izveidojās lauksaimniecība? Kāpēc cilvēki kļuvuši par “vietsēžiem”? Divi ceļi sabiedrības attīstībā: vēsturiskās un nevēsturiskās kultūras. Kas ir šamanisms? Kas ir cilvēces “lielie skolotāji”?

6.03. – Vai civilizācija ir pretstats kultūrai?

Kāpēc izveidojās pirmās civilizācijas? Kas ir galveni faktori, kas lika cilvēkiem apvienoties valstīs senatnē un kas to liek darīt mūsdienās? Kas leģitimē varu? Pēc nāves dzīves priekšstati un sociālā organizācija, valdnieka vara un likumi. Kad saule nebija Dievs un kad bija?  Vai pagātnē priekšstati par cilvēku bijuši sarežģītāki vai vienkāršāki nekā mūsdienās? Kāpēc sabiedrības vajā pastāvīgas krīzes?

20.03. – Vai pasaule ir iluzora?

Kādas attieksmes pret pasauli piedāvā un savā vēsturē izmēģina lielās civilizācijas? Kādas priekšrocības ir priekšstatam, ka pasaule nav tāda kāda tā šķiet? Vai pasaulē valda daudzveidība, vai vienība? Vai dievišķais meklējams cilvēkā? Kā radies priekšstats, ka cilvēka garīga daļa pāriemiesojas citos ķermeņos? Vai no tā vajadzētu izvairīties, vai ar to samierināties? Kā pareizi organizēt cilvēka dzīves ritējumu? Vai iespējama “neduāla apziņa”? Vai pasaulē valda taisnīgs atmaksas likums un tās gaitā vērojami cikli?  Kādas konsekvences izriet no priekšstata, ka pasaule ir iluzora?

10.04. – Vai pasaule ir dievišķa?

Kas nosaka pasaules kārtību? Vai mainīgums un pretstati veido harmoniju? Vai saskaņu labāk meklēt dabā vai sabiedrībā? Kā organizēt ģimeni un valsti? Vai svarīgāks ir individuāls cilvēks, vai sabiedrības kopuma labums?  Ja pasaule ir dievišķa, vai to drīkst mainīt? Kā neizjaukt komisko kārtību, bet tajā iekļauties?  Vai pārmaiņas ir viennozīmīgi labas? Kādu cenu jāmaksā par ideju, ka pasaule jau ir ideāla? Nobeigumā – pirmo 6 lekciju kopsavilkums.

Jaunais cikls turpina iepriekš notikušā publisko lekciju cikla "Domāsim kopā!" tradīcijas.

Kopumā "Domāsim kopā!" piedalījušies šādi lektori: filozofi Dr. hab. Maija Kūle, Dr. Rihards Kūlis, Dr. Māris Kūlis, arhibīskapi Mg. Jānis Vanags un Dr. Zbigņevs Stankevičs, teologs un vēsturnieks Dr. hab. Leons Taivāns, ķīmiķis Dr. hab. Ivars Kalviņš, teoloģe Dr. Elizabete Taivāne, jūdaists un fiziķis Dr. Ruvins Ferbers, politologs Dr. hab. Tālavs Jundzis, ekonomisti Mg. Vilnis Zakrevskis, Dr. Ivars Brīvers un Sergejs Ancupovs, vēsturnieki Dr. Harijs Tumans, Dr. Gvido Straube un Dr. Gundars Ceipe, fiziķis un izglītības sistemologs Dr. Andris Broks, etnologs un folklorists Mg. Aldis Pūtelis, folklorists, komponists un kultūru pētnieks Dr. Valdis Muktupāvels, biologs Dr. Jēkabs Raipulis, psiholoģe Dr. Ingrīda Trups-Kalne, Dr. geogr. Kristīne Āboliņa, kvantu fiziķis Dr. Vjačeslavs Kaščejevs, juristi Mg. Inga Bite, Mg. Juris Rudevskis un Dr. Egils Levits, kā arī cikla organizētājs - kultūru pētnieks, pedagogs un mūziķis Dr. Andrejs Mūrnieks.

Daži „Domāsim kopā!” lektoru priekšnesumi un diskusijas tika filmētas un ir ievietotas portālā Atjaunotne. Lūgums – tās izmantojot – atsaukties uz lektoru, lekciju ciklu „Domāsim kopā!” un portālu Atjaunotne.lv.