Problēmas mācību literatūras jomā

Andrejs Mūrnieks Dr. sc. adm. Kāpēc mācību grāmatās tik daudz kļūdu?

Raksta autors piedāvā savu viedokli par situāciju, kas radusies mācību literatūras jomā, kā arī diskutē par iemesliem, kas noveduši pie konflikta starp Izglītības un zinātnes ministriju un tradicionālo Latvijas kristīgo konfesiju vadītājiem sakarā ar diskutablo 9. klases mācību grāmatu Sociālajās zinībās. Pēc autora domām "mācību grāmatas nedrīkst būt autoru brīvas fantāzijas produkts, kā tas būtu daiļliteratūras gadījumā, bet tām jāatspoguļo sabiedrības vērtību sistēma".

Nesen sabiedrību pāršalca diskusijas vērtas iebildes par informāciju, kas atrodama 9. klases sociālo zinību mācību grāmatā. Tradicionālo Latvijas kristīgo konfesiju pārstāvji tajā kritizēja vienpusību homoseksualitātes interpretācijā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Vispārējas izglītības satura centrs (VISC) pasteidzās ar paziņojumu, ka liks grāmatā ievietot arī pretēju viedokli atspoguļojošu informāciju. Tādējādi vienai aplamībai sekoja otra. Labāk nekļuva, kad ministrija savu nostāju pēkšņi vienas dienas laikā mainīja. Tā pilnībā nostājās mācību grāmatas autoru un grāmatā pausto viedokļu pusē.

Mācību grāmata kā jebkura grāmata ir autoru kolektīva radošā darba produkts. To aizsargā autortiesības un arī demokrātiskas tiesības uz savu skatījumu. Tādēļ apšaubāma ir pieeja, kas grāmatā pieļautās kļūdas vai interpretācijas vienpusību tiecas labot ar pavēli. Jautājums par mācību literatūras saturu ir nevis ierēdņu, bet gan savas jomas profesionāļu - zinātnieku, pedagogu - kompetence. Izglītības un zinātnes ministrijas un Vispārējās izglītības satura centra rīcībā, protams, jābūt citiem mehānismiem un argumentiem, nevis pavēlei, lai mainītu autoru radošo veikumu.

Taču skandāls nebūtu izcēlies un vienpusība tiktu novērsta, ja būtu radīta pārdomāta, profesionāļu vidē izdiskutēta un aprobēta sistēma mācību grāmatu satura veidošanā, recenzēšanā un grifēšanā. Ja grāmata tiktu rūpīgi recenzēta, vai, kas būtu vēl labāk, to būtu laicīgi iepazinuši un ar saviem priekšlikumiem papildinājuši un uzlabojuši skolotāji praktiķi, tad nepilnības tiktu novērstas jau grāmatas radīšanas stadijā.

Diemžēl minētais gadījums nav izņēmums pēdējo gados mācību literatūras jomā. Kultūras vēstures pedagogu asociācijas pārstāvis Andrejs Māris Eizāns pēc rūpīgas analīzes konstatējis, ka kļūdu un diskutablu interpretāciju pilnas ir abas mācību grāmatas, kas domātas jaunā mācību priekšmeta Kulturoloģija mācīšanā (skat. rakstu lakraksta "Izglītība un kultūra" 19. un 26. maija numuros). Atkal diskutabla un kļūdaina informācija atrodama tieši īpaši jūtīgajā reliģiju interpretācijas jautājumā. Pienāk signāli arī par kļūdām matemātikas un citu mācību priekšmetu grāmatās.

Vai tiešām izdevniecībām, IZM, VISC nerūp mācību grāmatu kvalitāte? Vai pirms mācību grāmatu izdošanas tās vispār tiek recenzētas pēc būtības? Kāpēc kļūdas nav pamanījuši recenzenti? Recenzentu vārdus dažkārt velti meklēt grāmatu anotācijās. Kāpēc? Daļu atbildības par grāmatas kvalitāti uzņemas arī recenzents. Taču pati galvenā atbildība ir valstij, kuru pārstāv IZM un VISC, jo runa ir par vispārizglītojošo skolu skolēniem, kuriem ir tiesības saņemt mācību grāmatās zinātniski pamatotu, Latvijas sabiedrības vairākuma viedokli atspoguļojošu informāciju. Mācību grāmatas arī nedrīkst būt autoru brīvas fantāzijas produkts, kā tas būtu daiļliteratūras gadījumā, bet tām jāatspoguļo sabiedrības vērtību sistēma.

Minētie piemēri liecina, ka IZM un VISC atbildībā esošā mācību literatūras recenzēšanas un grifēšanas sistēma īsti labi nedarbojas, iespējams, tāpēc, ka ir  noslēgts un anonīms recenzentu loks vai ka cilvēki, kuri dara šo darbu, ir nepietiekami sagatavoti recenzenta pienākumiem, varbūt šie cilvēki ir ērti vadāmi, tāpēc ietekmējami.

Latvijas Pedagogu dome – biedrība, kas pārstāv vairāk kā 20 dažādu mācību priekšmetu un jomu pedagogu profesionālas asociācijas – jau vairākkārt ir iesniegusi LR Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumus, kā uzlabot mācību literatūras kvalitāti, tas ir: katrai jaunai mācību grāmatai prasīt atbilstošā mācību priekšmeta skolotāju asociācijas akceptu – oficiālas recenzijas veidā. Tādējādi jaunu mācību grāmatu izvērtēšanā tiktu iesaistīts vairāk pedagogu, turklāt tādi, kuri paši māca atbilstošajā skolēnu vecuma grupā, nevis tā, kā tas ir tagad, kad grāmatu recenzē viens vai divi VISC sarunāti anonīmi eksperti.

Būtu lietderīgi jebkuras mācību grāmatas radīšanā iesaistīt

1) savas jomas zinātnieku,

2) psihologu, kas spēj novērtēt attiecīgā vecumposma skolēna uztveres īpatnības,

3) pedagogu, vēlams ar metodiķa pieredzi un kvalifikāciju, kurš novērtētu un aprobētu grāmatas saturu praksē, vēl pirms tā tiek izdota.

Diemžēl izdevniecības atalgot darbu visiem nosauktajiem ekspertiem bez valsts finansiālā atbalsta nespēj grāmatu mazās tirāžas un nelielās peļņas dēļ, jo Latvijā, īpaši šobrīd, kad strauji samazinās skolēnu skaits, mācību literatūras tirgus arvien sašaurinās. Tādēļ Latvijas situācijā ieteicama būtu grantu vai lietišķo pētījumu programma, kāda pastāvēja 20. gs. 90.gados, kas palīdzētu jaunu grāmatu tapšanā. Inovatīvu mācību grāmatu projektiem varētu tikt izmantots Izglītības inovāciju fondu, kura darbība pēc iepriekšējās izglītības ministres T. Koķes iniciatīvas diemžēl tika apturēta un finansējums pilnībā atņemts, neraugoties uz to, ka fonds bija radoši un kvalitatīvi tikko sācis savu darbību un saņēmis Saeimas atbalstu un Ministru kabineta piešķirtu finansējumu.

Iepriekš minētie apsvērumi un pieļauto kļūdu analīze liek domāt, ka izglītības politikā ir nepilnīga izpratne par izglītības vadības mehānismiem un to izmantošanas taktiku konkrēti pašreizējā Latvijas izglītības vidē. Tāpēc Latvijas Pedagogu dome (LPD) ir gatava sniegt LR Izglītības un zinātnes ministrijai palīdzību šo un citu saturisku un organizatorisku jautājumu risināšanā. LPD šobrīd gatavo vēstuli izglītības ministram, kurā būs izklāstīti detalizētāki ierosinājumi, ne tikai šajā rakstā jau minētie, kā iesaistīt izglītības pilnveides darbā pedagogu profesionālās organizācijas un radošus un talantīgus pedagogus, demokratizējot lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesu. Plašsaziņas līdzekļos izskanējušie skaļie saucieni pēc izglītības radikālas reformēšanas ir jālīdzsvaro ar profesionāļu viedokļiem, izglītības politikā ņemot vērā zinātniskos pētījumos un praktiskā skolu darba pieredzē balstītus priekšlikumus. LPD nevēlas sēt paniku un apgalvot, ka izglītības sistēma ir neglābjamas krīzes situācijā, kā tas nereti izskan no izglītības sistēmu vērtējošu, bet to nepārzinošu cilvēku puses, tomēr aicina  visas izglītības vadīšanā iesaistītās puses nerimstoši strādāt, lai labi domātās ieceres un pārmaiņu procesi tiktu gudri vadīti Latvijas jaunatnes un valsts līdzsvarotas attīstības labā.

Raksts sākotnējā redakcijā izlasāms arī laikraksta "Diena" 13.maija numurā.