Vai referendums pierāda tradicionālo vērtību nozīmīgumu?

Anonīms saglabāja, Pk, 02/24/2012 - 13:52

Pēdējā laikā sabiedrībā sakarā ar referendumu tiek izteikti radikāli viedokļi. Dažus no tiem varētu pat raksturot kā histēriskus un naidu kurinošus. Toties tautas lielākās daļas rīcība referenduma dienā bija līdzsvarota un atbildīga. Varbūt jāturpina diskusijas un jāanalizē situācija šajā noskaņā? Domājot par savu izteikumu sekām un meklējot risinājumus. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Andreja Mūrnieka pārdomas par referenduma rezultātiem un cēloņiem.

Kas uzvarēja referendumā? Autors: Andrejs Mūrnieks, kultūrvēsturnieks un pedagogs

Kas uzvarēja referendumā? Vai saliedētība? Jā! Saliedējās latvieši un saliedējās krievvalodīgie! Katra puse – iekšēji. Par sevi. Par savu taisnību. Tādu pacēlumu un līdzdalību negaidīja pat sociologi un referenduma iniciatori!

Kas zaudēja? Postmodernie intelektuāļi, kas politiku uztver kā spēli, kā PR triku (leļļu dedzināšanas un „balto lapu” akciju rīkotāji).

Ko referendums parādīja? To, ka jēdzieni „tauta” un „dzimtā valoda” nav tukša skaņa, nav kaut kāda margināla un novecojusi parādība. Tie joprojām ir svarīgi. Taču ar šīm vērtībām var manipulēt, radot bīstamas konfrontācijas draudus.

Jāatceras, ka nacionālā kārts allaž ir pēdējais salmiņš politiķu rokās, kad visi pārējie argumenti – kāpēc būtu jābalso par viņiem – ir izsmelti. Mūsu pienākums tomēr ir tradicionālo saskaņu starp tautām nosargāt un izkopt. Cilvēki šajā referendumā ir devuši pēdējo iespēju politiķiem saliedēt sabiedrību, atjaunot valsts nozīmi un izvest Latviju no krīzes.

Ģimene,  reliģija un  piederība savai tautai (ko iemieso tās valoda) ir trīs fundamentāli cilvēka identitātes pamati. Problemātiskāka ir piederība un lojalitāte valstij. It īpaši, ja valstī apvienotas vairākas tautas (piemēram, valoņi un flāmi – Beļģijā) vai atšķirīgas reliģiskas grupas (sunnīti un šiīti – Irākā).

Latvijā līdz šim ir izdevies uzturēt apbrīnojamu saticību starp tautām un konfesijām.  Taču jau īsi pēc Latvijas valsts dibināšanas ir bijuši mēģinājumi no vācu un krievu kopienu  puses saglabāt savu dominējošo stāvokli – arī demokrātijas apstākļos. Un tas pats par sevi nav nekas neparasts demokrātiskā iekārtā.

Lai gan mūsu valsts pamatā ir latviešu valoda un kultūra kā valsts vienojošais elements, tomēr vienlaikus Latvijā pastāv valodu un kultūru daudzveidība, cieņa pret citām tautām, labas kaimiņattiecības sadzīves līmenī. Un tas ir labs pamats dialogam, kura pirmais asniņš, iespējams, ir „Labas gribas manifests”.

Referendums parādīja, ka joprojām nestabila un neskaidra ir pilsoniskās nācijas koncepcija.

Nācijas jēdziens ir salīdzinoši jaunāks par ģimeni, tautu un reliģiju. Turklāt parasti valstis veidojušās uz vienas pamatnācijas bāzes. Arī latvieši Latvijā tomēr nav viena kopiena citu vidū, bet gan pamatnācija. Savukārt krievi ir cienījama tauta, kuras daļa, sarežģītu politisku procesu rezultāta, ir nonākusi Latvijā. Tai jāizvēlas, kāda būs tās misija šajā zemē: vai nu PSRS laikā ieaudzinātā paštaisnuma turpināšana un atsvešinātība no Latvijas, vai mēģinājums iedzīvoties Latvijas un Eiropas kultūras telpā, kļūstot par tās organisku daļu.

Savukārt latviešiem jāapzinās, ka krievi šeit paliks, ka viņi ir daļa no Latvijas, turklāt saprotamāki kaimiņi nekā citas – no latviešiem daudz atšķirīgākas – tautas, kuras globālo procesu rezultāta iespējams visai drīz parādīsies Latvijā. Izbraukušo pilsoņu vietā.

Termins ‘pilsoniskā nācija’, kas saistās ar sabiedrību, kurā nebūtu svarīga cilvēku piederība konkrētai tautai, bet gan valstij ar tās likumiem, ir vēl jaunāks jēdziens nekā nācija. Piederība tautai, pat tad, ja cilvēks dzīvo citā valstī un pat skaitās šīs valsts pilsonis, tomēr  joprojām saglabājas kā nozīmīga indivīda identitātes daļa.

Bija vairāki visai atšķirīgi cēloņi un faktori, kas noveda pie tik plašas atsaucības Satversmes grozījumiem. Referendumu par otru valsts valodu diez vai būtu izdevies ierosināt, ja pirms tam nebūtu vākti paraksti par krievu valodas skolu forsētu pāreju uz latviešu valodu. Skaidrs arī tas, ka šādi referendumi ir Krievija politikas sastāvdaļa, lai panāktu savas ietekmes zonas paplašināšanos bijušās PSRS impērijas telpā.

Balsotāju aktivitāte ārzemēs savukārt parādīja, ka daudziem ekonomiskiem trimdiniekiem Latvija nav vienaldzīga! Valdībai ir steidzīgi jāīsteno viņu atpakaļ atgriešanās atbalsta politika. Jāsāk konstruktīvs dialogs!

Nepieciešams arī atbalsts ģimenēm. Taču pozitīvu pagriezienu demogrāfijā var paveikt vienīgi stipra, uz vērtībām balstīta valsts. Tāda valsts, kuru veido ne tikai robežas, armija, valdība un ierēdņi, bet gan attieksme cilvēku sirdīs, viņu uzticība savai dzimtenei! 

Vienlaikus  jāapzinās, ka pasaulē izplatās kosmopolītiskas noskaņas un tendences. Atsevišķi politiķi, arī Latvijā, pat lepojas ar savu mainīgo identitāti. Vakar biju latvietis, rīt krievs, anketā atzīmēju sevi kā dāni. Ar to viņi vēlas demonstrēt  savu brīvību un neatkarību, iespējams, viņi kaunas par savu izcelsmi, varbūt uzskata, ka piederība tautai traucē mobilitātei globalizētajā pasaulē.

Lai gan valsts mūsdienās vēl joprojām ir nozīmīgs faktors politikā, tomēr pieaug starptautisko struktūru  (ANO, NATO, ES, SVF, PB) vara. Savukārt darba meklējumi aizved cilvēkus projām no savas dzimtenes. Tā dēļ ģimenes izjūk. Daudzus izbraukt spiež izdzīvošanas nepieciešamība, citiem tā ir normāla ikdiena, ko diktē darba raksturs, vēl citiem – piedzīvojums, kas ļauj aizbēgt no rutīnas. Taču visai bieži seko vilšanās. Indivīdi kļūst par vientuļiem spēlētajiem starptautiskajā darba dalīšanā. Katrs indivīds ar savām problēmām paliek viens pats, izolēts, zaudējot savējo un savas valsts atbalstu. Līdz ar to sabiedrība atomizējas. Vienotības vietā ir nelielu grupu, subkultūru un indivīdu (ar mainīgu identitāti) kopums, kurus maz kas saista kopā.

Ģimene ir nākamā struktūra (pēc tautas un valsts), kas piedzīvo krīzi un apdraudējumu. Tās vietā nācis jauns jēdziens: partnerattiecības. Saskaņā ar socioloģisko aptauju, lai gan 44 % bērnu dzimst ārpuslaulības pāru kopdzīvē, tomēr ap 80 % respondentu Latvijā uzskata laulību un tradicionālo ģimeni par labāko ģimenes modeli.  

Nemoderni?

Jā! Un ideālistiski.

Tas, ka realitāte ir biedējoši citāda, nemazina šo, tradicionālo vērtību nozīmi. Realitāte ir arī korupcija, nodokļu nemaksāšana, arī „piecīšu” došana ceļu policistiem. Tās ir mūsu vājības, kuras diemžēl pastāv, taču – jācer, nekad nekļūs par normu. Ja vien spēsim kļūt par atbildīgiem savas valsts pilsoņiem. Ģimene ir allaž bijusi valsts pamats. Ģimenes un laulības izpratne – kā vīrieša un sievietes savienība – ir nostiprināta arī Satversmē (tāpat kā valoda). Bet – cik ilgi vēl? Varbūt kāds iedomāsies ierosināt referendumu arī par šo Satversmes pozīciju?

Jārēķinās, ka postmodernajā sabiedrībā vairākas vērtības  un tradicionāli pašsaprotami jēdzieni tiek aizstāti ar citiem jēdzieniem: „modīgākiem”. Mīlestības vietā populārāks ir sekss (ar to saprotot attiecības vien fizioloģiskajā līmenī). Vārdu „progress” (attīstība) aizstājušas „pārmaiņas” (bez kopīga virziena). Demokrātijas vietā vairāk tiek runāts par liberālismu (vairākuma vietā lielāka vērība tiek pievērsta mazākumam). Par radīšanu un radošumu svarīgāka kļūst patērēšana. Patstāvības vietā daži psihologi rekomendē pašpietiekamību (bet tas nav viens un tas pats). Patiesības vietā dominē relatīvisms. Katram jēdzienam līdzi nāk arī atbilstoša prakse – rīcības modeļi, kas maina cilvēku uzvedību un paradumus.

Bet varbūt senākie jēdzieni un vērtības ir jāatjauno?

Un tad viss nostāsies savās vietās!

Iecietība iegūs savu patieso nozīmi, ja to papildinās piedošana un cieņa. Nevis tikai paciest savu tuvāko, bet to mīlēt un mēģināt sadarboties, lai kopīgi meklētu patiesību, nevis noslēgtos savā paštaisnumā vai ērtajā, taču bezperspektīvajā relatīvismā.

Integrācijā ir izdarīts it kā gana daudz, taču bez dziļākas izpratnes par procesiem un sabiedrība patiesajām vajadzībām. Nav meklētas kopīgās vērtības!

Saskaņa veidosies, ja žurnālisti, tā vietā, lai izpatiktu saviem patērētājiem, uzdrošināsies veidot patiesu dialogu un centīsies atklāt bieži vien skaudro patiesību.

Bet tas ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem. Jo konkurencē uzvar tie, kuri spēj izpatikt savas auditorijas vairākuma gaumei.

Ko tas nozīmē?

To, ka valstij ir jāiejaucas šajā informācijas tirgū kā aktīvam spēlētājam ar savu mediju politiku.  Tas jādara nesen ievēlētajai Nacionālajai plašsaziņas līdzekļu padomei. Nevajag pārgudri spriedelēt par žurnālistikas principiem, bet vienkārši izveidot tādu mediju, kas krievu valodā analizētu sasāpējušās sabiedrības problēmas, bet no Latvijas valsts un visu Latvijā dzīvojošo cilvēku interešu pozīcijām.

Ar pedagogu un vecāku pūlēm ir par maz. Viņi ir bezspēcīgi masu mediju un masu kultūras spiediena priekšā.  Ārpuslaulības attiecības, atkarības, aborti, agresija – parādības, kas agrāk tika nosodītas, patlaban tiek pasniegtas kā dzīves norma – filmās, datorspēlēs, šovos, ziņu pārraidēs un politiskajā propagandā, pat mācību grāmatās.

Vai tad agrāk tas nepastāvēja? Vai aiz liekulības virskārtas neslēpās tie paši netikumi, kas mūsdienās? Protams, arī senāk tas viss bija, bet sabiedrībai tomēr bija skaidrs, ka tā nevajadzētu būt! Ideāli bija – augstāki.

Mūsu informētības un iespēju līmenis ir audzis. Bet ideāli diemžēl – nē. Tā prasību latiņa, ko mēs izvirzām saviem skolēniem skolās,  studentiem augstskolās, bērniem  ģimenēs, pilsoņiem, politiķiem un žurnālistiem, ir kļuvusi krietni vien zemāka.

Latvijas attīstība ir tātad atkarīga ne tikai no ekonomikas, finansēm un konsolidācijas, bet arī no  ideāliem un vērtībām. Uz to jākoncentrē uzmanība tautu un pilsoņu labas sadzīvošanas politikā.

0 comments

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.