Satura barotne

bankas

Kas ir valsts pastāvēšanas pamatā?

Anonīms saglabāja, Pr, 02/07/2011 - 23:05

Kas nodrošina valsts pastāvēšanu? Diez vai tā ir mistiska pilsoniskā nācija, ko tautas vietā mūsdienās mēdz piesaukt. Diez vai tā ir nauda, kas protams, ir mūsdienu sabiedrību galvenais pavēlnieks. Taču tā pēdējā laikā tiecas valdīt pār cilvēkiem apejot vai tiranizējot valsts struktūras un ignorējot tautisko piederību.

Ķīniešu gudrība vēsta, ka reiz Konfūcijam mācekļi prasījuši: „Uz ko balstās  valsts varenība?” Viņs atbildējis: „Uz ieročiem, pārtiku un pavalstnieku uzticību.” Jautāts bez kā no šiem trijiem varētu iztikt, lai valsts tomēr varētu pastāvēt, Konfūcijs vispirms atbildējis: „Bez ieročiem”. Pēc tam – „Bez pārtikas." Visbeidzot Konfūcijs teicis: "Taču bez uzticības nekāda valsts nevar pastāvēt”. Šķiet, ka uzticības kredīts valstij pēdējā laikā tiek neapdomīgi izsmelts.  Īstie valsts pastāvēšanas pamati ir garīgas dabas: uzticība, taisnīgums, mīlestība uz savu zemi. Tieši vērtību degradācijas lomu valsts krīzē pēdējā laikā sākuši atzīst pat finansisti, piemēram, baņķieris Inesis Feifers.

Kā taisnīgi sadalīt nodokļu slogu?

Anonīms saglabāja, Sv, 02/06/2011 - 23:25

Šobrīd sabiedrība visvairāk cieš no netaisnīguma izjūtas. Tā vien liekas, ka māmiņu pabalsti, skolotāju un policistu algas ir galvenais taupīšanas virziens. Vai tiešām strukturālas reformas nozīmē skolu slēgšanu un policistu atlaišanu no darba? Varbūt jāiesaista šajā nepieciešamo budžeta līdzekļu meklēšanā arī bankas? Kā palika ar tautai solīto progresīvo ienākuma nodokli? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas nāk prātā, domājot par priekšā stāvošo budžeta papildus konsolidāciju par vēl 50 miljoniem latu. Racionālu risinājumu šajā virzienā piedāvā Edgars Zīverts.
 

Bankas un globalizācija

Anonīms saglabāja, Pr, 01/31/2011 - 02:21

Kas vainīgs finanšu krīzē?

Arvien biežāk sabiedrībā atskan vairāk vai mazāk pamatota kritika par ārzemju banku politiku Latvijā, Latvijas politiku attiecībā pret bankām, ka arī bažas par pasaules globālo finanšu krīzi un starptautisko finanšu struktūru ietekmes pieaugumu Latvijā sakarā ar milzīgo aizņēmumu.