cilvēktiesības

Piedāvājam izlasīt NRA žurnālista Bena Latkovska sarunu ar LU profesoru, orientālistu Leonu Gabriēlu Taivanu par šobrīd pasaulē notiekošajiem procesiem, par kustību #Blacklivesmatter, par kreiso pagriezienu ASV, par latviešu brīnumainajām spējām noturēt eiropeiskās vērtības, kā arī pārdomas par to, vai šobrīd nenotiek jaunas reliģijas dzimšana.

Leons Gabriēls Taivans: Notiek jaunas reliģijas dzimšana

Tuvojoties vasarā paredzētajam „geju praidam” Latvijas Saeimā iesniegts priekšlikums ieviest īpašu partnerattiecību reģistrāciju, turklāt bez dzimumu atšķirībām. Šī iniciatīva gan nav guvusi deputātu atbalstu. Latvijas Satversme paredz aizsardzību tieši laulībām un ģimenēm. Kāpēc gan ir nepieciešama vēl kādu citu attiecību reģistrācija? Visticamāk minētās iniciatīvas mērķis ir pielīdzināt laulībām dzimumattiecības viena dzimuma cilvēku starpā. Par šo attiecību tiesisko aspektu žurnālā „Jurista vārds” raksta juriste Baiba Rudevska. Piedāvājam izlasīt autores izvērstu analīzi par šo jautājumu.

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika. Autore: Dr. iur. Baiba Rudevska 

Daļa no intervijas ar Atmodas gadu kustības "Helsinki 86" dalībnieku un disidentu, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieku  Jāni Rožkalnu. Viņa viedoklis par notiekošo mūsdienās ir gana skarbs un radikāls. Taču ņemot vērā latviešu tautas apdraudējumu tolaik (okupācija) un tagad (300 000 pilsoņu pametuši Latviju, demogrāfiskā un ekonomiskā krīze) var saskatīt zināmas paralēles. Ko darīt?

Jānis Rožkalns:

– Šodien ir svarīgi ikkatram uzdot sev jautājumu: kas notiks ar Latvijas valsti, ja visi rīkosies tā kā es? Viens otrs man saka: ko nu es, es labāk paklusēšu, bet tev jau tas patriotisms no Dieva dots! Bet tev nav dots? Latvija taču ir mūsu kopējās mājas! Vai tevi neuztrauc, kādā valstī dzīvos tavi bērni? Tad pajautā sev: kas notiks ar Latviju, ja visi domās tā kā tu? Tad valsts sabruks pavisam īsā laika posmā. Jo sliktajiem vajag tikai vienu: lai godprātīgie klusē...

Piedāvājam Saeimas deputātes Inga Bites pārdomas par cilvēktiesībām un abortiem. Temats tiek karsti diskutēts portālos, kopš Saeimas Demogrāfijas apakškomisija sākusi skatīt jautājumu par apdomāšanās laika pagarināšanu sievietēm, kuras gatavojas izdarīt abortu.

Par abortiem un cilvēku tiesībām. Autore: Inga Bite, Mg. iur., 11. Saeimas deputāte

Ekonomikas atspirgšanas atslēga ir morālē! Tas ir apgalvojums, kas ir klajā pretrunā ne tikai ar marksismu, bet arī ar šobrīd valdošo liberālisma patērētājsabiedrības ideoloģiju. Daudzi joprojām dzīvo materiālistisko koncepciju ilūzijās par „virsbūves” (t.i., apziņas un kultūras) struktūru atkarību no „bāzes” (ekonomikas). Īstenībā ir otrādi – par to mūsdienās runā gan nopietni zinātnieki, gan garīdznieki. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētrunu šā gada otrajā adventa svētdienā kā spilgtu ilustrāciju nepieciešamībai mainīt novecojušo ekonomiskā determinisma paradigmu. Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Uzruna 2011. gada Otrajā adventa svētdienā.

Kā aizsargāt ģimeni?

Par šo jautājumu raksta žurnālists Sandris Točs laikrakstā "Diena" un arī Ieva Lejnasare nelielā replikā par ģimenes būtību. Problēma aktualizējusies sakarā ar diviem notikumiem. Pamatskolas sociālo zinību 9. klases mācību grāmatā atrodams teksta fragments, kas skaidro homoseksulitāti no tās atbalstītāju viedokļa. Tas izraisījis tradicionālo konfesiju, vecāku un dažu Saeimas deputātu nosodījumu. Otrs notikums, kas šo jautājumu saasinājis, ir homoskesuālo partnerattiecību legalizācijas priekšlikums, kas satur izmaiņas 24 likumos un tiek piedāvāts Saeimas un sabiedrības apspriešanai.  Savu slēdzienu par partnerattiecību legalizāciju devusi Juristu biedrība (sk. Juristu biedrības vēstuli), šo priekšlikumu kritizējis arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Diemžēl izglītības ministrs mācību literatūras jomā problēmas nesaskata. Piedāvājam iepazīties ar vairākām reakcijām, kas publiskajā telpā sekojušas. Seksuālo minoritāšu jautājumā polārie viedokļi mēdz izskanēt ļoti asi. Priecē, ka vairāki žurnālisti, juristi un vecāki par to var diskutēt arī mierīgi un argumentēti. Mācīsimies no viņiem un ievērosim diskusiju kultūru arī šajā jautājumā.