Satura barotne

demokrātija

Vai valstis izzudīs?

Anonīms saglabāja, Pr, 11/14/2016 - 23:11

Saskaroties ar milzīgo ažiotāžu citu valstu prezidentu vēlēšanās un valdību veidošanā, derētu padomāt – vai tiešām tam ir tik izšķiroša nozīme.. Vai sabiedrības (valstis) tiešām vada ievēlētas amatpersonas? Varbūt sen jau vara pārgājusi – pasaules miljardieru kontrolēto globālo korporāciju rokās? Pagaidām vēl svinam savas valsts – Latvijas – proklamēšanas svētkus. Cik ilgi? Pārdomām piedāvājam izlasīt pirms gandrīz diviem gadiem notikušu žurnālistes Ivetas Mediņas interviju ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Ilze Ostrovka: Visdrūmākā perspektīva – valsts izzušana

Jūs nevēlējāties runāt par valdības veidošanu, ieminoties, ka tas viss ir pārāk sīki, salīdzinot ar procesiem, kuri notiek pasaulē. Ko jūs domājāt, to sacīdama?

– Starptautisko analītiķu vidē patlaban ir kāds plaši izplatīts salīdzinājums: nacionālo valstu valdības atgādina pingvīnus uz peldoša aisberga, kuriem šķiet, ka nevis okeāna straumes, bet gan viņi nosaka ledus gabala virzību. Trakākais, ka pingvīni pat neapjauš par šādu straumju eksistenci. Tāpēc viņi ir pašpārliecināti un pārprot savu lomu, kura ir krasā pretrunā ar realitāti. Ne velti Romas klubs* nemitīgi atgādina, ka viena no šodienas lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki neizprot notiekošo procesu patieso būtību. Tostarp, arī to, ka tradicionālā nacionālā, demokrātiskā valsts pakāpeniski iegūst citu formu, pārvēršoties par valsti – korporāciju jeb korporācijvalsti.

ES veidotājs Robērs Šūmanis

Anonīms saglabāja, Pr, 10/13/2014 - 11:38

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons

Naudas vara Eirozonā

Anonīms saglabāja, Ot, 03/26/2013 - 01:19

Kas īsti notiek eirozonā? Vai lēmumus pieņem demokrātiski ievēlēti tautu priekšstāvji vai globālās finanšu struktūras? Cik drošas ir bankas? Kas notiek Kiprā? Vai tas var atkārtoties arī Latvijā? Ko valdības ir gatavas darīt, lai glābtu bankas? Daži cilvēki var pieņemt lēmumu atņemt daļu no noguldījumiem jebkura cilvēka kontā – par labu bankrotējošas bankas izglābšanai. Šādi un vel daudzi citi jautājumi un secinājumi rodas lasot rakstu, ko pārpublicējam arī Atjaunotnes lasītāju ievērībai. Paldies autoram Sergejam Ancupovam par atsaucību un iespēju izmantot viņa veikumu!

 ‘Troikas’ lēmums - demokrātija ir upurēta banku glābšanas dēļ. Autors: Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors

Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Anonīms saglabāja, Tr, 12/07/2011 - 21:42

Ekonomikas atspirgšanas atslēga ir morālē! Tas ir apgalvojums, kas ir klajā pretrunā ne tikai ar marksismu, bet arī ar šobrīd valdošo liberālisma patērētājsabiedrības ideoloģiju. Daudzi joprojām dzīvo materiālistisko koncepciju ilūzijās par „virsbūves” (t.i., apziņas un kultūras) struktūru atkarību no „bāzes” (ekonomikas). Īstenībā ir otrādi – par to mūsdienās runā gan nopietni zinātnieki, gan garīdznieki. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča svētrunu šā gada otrajā adventa svētdienā kā spilgtu ilustrāciju nepieciešamībai mainīt novecojušo ekonomiskā determinisma paradigmu. Lai glābtu ekonomiku – jāatgriežas pie morāles!

Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Uzruna 2011. gada Otrajā adventa svētdienā.

KO DARĪT?

Anonīms saglabāja, Tr, 06/08/2011 - 20:27

 Latvijas vēsturē pirmo reizi Prezidents atlaiž Saeimu! Viens no argumentiem lēmumam par Saeimas atlaišanu Valda Zatlera runā bija “demokrātijas privatizācija”. Daudzi to saista ar ekonomiskās un politiskās varas saaugšanas tendenci, kas Latvijā sākās jau pirms 20 gadiem. Zīmīgi, ka vārdā pagaidām nosaukti tikai 3 oligarhi. Bet vai tiešām Latvijā viņu ir tik maz? Un vai uz Latvijas politiku neizdara spiedienu netieši arī daudz turīgāki un varenāki cilvēki no ārvalstīm. Vai vispār ir valstis bez „oligarhisma”? Protams, to var saukt arī citādi – par lobismu. Bet vai tas daudz maina būtību? Mūziku pasūta tie, kuri par to maksā. Daudzi sabiedrība mēdz ciniski atzīt, ka nauda ir mūsdienu cilvēka vienīgais dievs. Var jau simboliski rīkot oligarhu bēres un cīnīties ar oligarhu katram pašam sevī. Tomēr šai parādībai var meklēt arī dziļākus cēloņus. Viens no tādiem – brīvā tirgus kapitālisma un demokrātijas pretruna. Iespējams, tā nav neatrisināma. Taču patlaban tās risināšanā Latvija ir nonākusi strupceļā.

Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm. Vai sācies karš ar „oligarhismu”?  

Kas ir Eiropas kultūras pamati?

Anonīms saglabāja, Ot, 03/08/2011 - 02:19

Pēdējā laikā Latvijā izskan viedokļi, kas Eiropas ietekmi tiecas iztēloties arvien negatīvāk. Tas daļēji ir izskaidrojams ar ekonomiskās krīzes izraisītajām emocijām. Bez Eiropas kultūras klātbūtnes diez vai Latvija vispār pastāvētu kā neatkarīga un demokrātiska valsts un baudītu daudzas Rietumu civilizācijas priekšrocības. Kas tieši rada un uztur šo „eiropiskumu”? Kāpēc citās pasaules daļās, piemēram, arābu zemēs, labi domātie demokratizācijas mēģinājumi bieži vien nesniedz cerētos rezultātus? Visbeidzot - vai pati Eiropa zināmā mērā nav zaudējusi savas kultūras pamatus? Vēsturniekam prof. Andrejam Zubovam šajos jautājumos ir savs oriģināls redzējums, ko piedāvājām iepazīt izlasot fragmentus no viņa lekcijas. Tajā skartas arī Krievijas un Eiropas attiecību problēmas.

Andrejs Zubovs: Eiropas identitātes garīguma, civilizācijas un kultūras pamati

Kas nosaka Latvijas politiku?

Anonīms saglabāja, Pr, 01/31/2011 - 12:39

Daži Latvijā populāru portālu regulārie lasītāji iespējams ir ievērojuši neskaitāmos komentāros parādāmies terminu „sorosīti” (sorosieši), „tīklveida struktūras” un citas sazvērestību teorijām tuvas vārdu spēles, ar kurām tiek raksturotas atsevišķas tendences Latvijas politikā. Viens no pēdējo gadu ietekmīgiem politikas pelēkajiem kardināliem intervijā Neatkarīgajai rīta avīzei atklāj savas domas par neviennozīmīgi vērtējamā miljardiera Džordža Sorosa un viņa sistēmas lomu Latvijas politikā.