eiro

Kas īsti notiek eirozonā? Vai lēmumus pieņem demokrātiski ievēlēti tautu priekšstāvji vai globālās finanšu struktūras? Cik drošas ir bankas? Kas notiek Kiprā? Vai tas var atkārtoties arī Latvijā? Ko valdības ir gatavas darīt, lai glābtu bankas? Daži cilvēki var pieņemt lēmumu atņemt daļu no noguldījumiem jebkura cilvēka kontā – par labu bankrotējošas bankas izglābšanai. Šādi un vel daudzi citi jautājumi un secinājumi rodas lasot rakstu, ko pārpublicējam arī Atjaunotnes lasītāju ievērībai. Paldies autoram Sergejam Ancupovam par atsaucību un iespēju izmantot viņa veikumu!

 ‘Troikas’ lēmums - demokrātija ir upurēta banku glābšanas dēļ. Autors: Sergejs Ancupovs, Nacionālo resursu institūta direktors

Lata aizstāvju un eiro aizstāvju polemikā pamazām ienāk globālāki skatījumi uz problēmu. Varbūt nedaudz saasināti par Eiropas Savienības un eirozonas valstīm savu sašutumu pauž žurnālists Otto Ozols. Neskatoties uz to, ka ir virkne iebildumu pret šādu sakāpinātu un salīdzinoši maz tieši ar aprēķiniem pamatotu viedokli, tomēr piedāvājam to portāla lasītājiem – pārdomām.  Ir jārēķinās, ka ikvienam pilsonim tuvākajā laikā būs jāatrod laiks un jāizsver visi argumenti par un pret eiro ieviešanu, jo, pilnīgi iespējams, ka lata aizstāvjiem izdosies savākt atbilstošo parakstu skaitu un ierosināt referendumu.

Eirozonas tumšā pusē - izvarošana, izmantojot upura bezpalīdzību? Autors: Otto Ozols

Par eiro ieviešanu diskutēts daudz.  Dienas kārtībā jau ir cita aktualitāte: turpmākā ES transformācija. Šķiet, ka ir uzņemts kurss uz Eiropas Savienoto Valstu izveidošanu. Atsevišķi soļi šajā ceļā saistīti ar finanšu stabilizācijas mehānismu radīšanu. Pārpublicējam Atjaunotnes lasītājiem Eiropas parlamentārieša Roberta Zīles analīzi par procesiem ES finanšu sektorā.

Eiropas Banku savienība - iespēja no jauna izvērtēt pieredzi ar 'Parex' glābšanu. Autors: Roberts Zīle