Satura barotne

filozofija

Lekciju cikls “Mūsdienu izaicinājumi”

admin saglabāja, Pr, 09/27/2021 - 21:04

Šajā publisko lekciju ciklā “Mazajā ģildē” bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par tendencēm mūsdienu sabiedrībā un kultūrā. Cikla astotā un pēdējā lekcija notika trešdien 27.aprīlī plkst. 18. 30 tiešraidē; temats: "Cilvēce patiesības meklējumos. Kā meklēt?" Septītās lekcijas, kas notika 30. 03. “Vai Dievs ir miris? Uz ko paļauties un kam ticēt?” ieraksts ir pieejams facebook šeit: https://www.facebook.com/watch/live/?ref=watch_permalink&v=1653975601604677 

27.aprīlī notikušās lekcijas īsa anotācija:

Praids aizēno skolēnu Dziesmu svētkus?

Anonīms saglabāja, Sv, 09/26/2021 - 21:59

Piedāvājam izlasīt akadēmiķes Dr. habil. philos. Maijas Kūles rakstu par mēru, precīzāk - par mēra trūkumu praida bakhanālijās un seksuālo minoritāšu pretenzijās uz privilēģijām, pretstatā novārtā pamestajiem skolēnu Dziesmu svētkiem un arī šobrīd kūtro parakstīšanos par ģimenes un laulības aizsardzību Satversmē. Pateicamies filozofei par atļauju rakstu pārpublicēt. Tas sākotnēji uzrakstīts un pieejams arī lieliskajā tīmekļa portālā telos.lv, ko 2021. gadā izveidojusi filozofu biedrība Peripatos.

Maija Kūle: Par mēru

Nekad nav labi, ja sāk zaudēt mēru. Ieilgušas dzīres ved pie nelabuma. Pārspīlētas un jaunas prasības liek šaubīties par pamatprasību jēdzīgumu. Pārāk liels skaļums liek zaudēt spēju uzklausīt salīdzinoši klusāk pateikto. Dzīves harmoniju veido līdzsvara māksla. Līdzsvars ir tad, kad aizvainotais nepārkliedz ievainoto. Šobrīd Latvijā zem varavīksnes karoga skaļāk kliedz aizvainotie, bet ievainotie – nabadzībā grimstošie, veselību zaudējušie, politiski apjukušie, izglītību nedabūjušie – tiek pārkliegti. Par viņiem nav nekāda lepnuma (pride), jo viņi visi pieder pie mūžīgo rūpju sfēras, kas nav ne atraktīva, ne spēlēm pakļaujama, ne teatrāla.   

Vīruss eksperimentē ar nācijām

Anonīms saglabāja, Ce, 01/07/2021 - 21:48

Laimīgu un veselīgu Jauno gadu visiem Atjaunotnes lasītājiem! Aicinām sākt gadu izlasot Jura Lorenca interviju LA.LV ar LU profesoru Raivi Bičevski. Jau atkal filozofs pārsteidz ar oriģinālu un precīzu skatījumu gan uz aktuālām, gan uz mūžīgām problēmām. Viņš saka: “Covid-19 vīruss ir lakmusa tests modernās pasaules mītam. Vīruss patlaban “eksperimentē” ne tikai ar pasaules sabiedrību kopumā, tas uzstāda diagnozes nācijām un valstīm.”

Raivis Bičevskis: “Kurš iemācījies mirt, iemācās arī dzīvot un nebaidīties!”

Vai cilvēka cieņa ir vērtība Latvijā?

Anonīms saglabāja, Se, 08/15/2020 - 12:20

Piedāvājam lasītajiem sarunu LV ar akadēmiķi un Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli. Filozofe norāda uz cilvēka cieņu kā Eiropas civilizācijas vērtību un problēmām, kas saistītas ar šīs vērtības iedzīvināšanu mūsdienās - gan dažādu migrācijas procesu, gan patēriņa mentalitātes un neoliberālisma politikas dēļ. M. Kūle norāda uz idejām Eiropas filozofijā un kristietībā, kas izveidojušas un nostiprinājušas cilvēka cieņas koncepciju. Šī koncepcija nozīmē arī konkrētu politisku rīcību – tai skaitā sociālā nodrošinājuma jomā. Protestējot pret neatbilstošu atbalsta līmeni maznodrošinātajiem Satversmes tiesā vērsies arī Tiesībsargs, kurš tādēļ ir kļuvis neērts dažiem politiskajiem spēkiem. Pateicamies profesorei par atļauju sarunu pārpublicēt!

Maija Kūle: Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā

“Cilvēka cieņai atbilstoša dzīve ir ne tikai fizisko pamatvajadzību apmierināšana, bet arī garīga atzīšana no līdzcilvēku puses, ko spēj nodrošināt darbs, pienākuma apziņa un vēlme attīstīties, kas tikai kopumā sniedz iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē”, sarunā par sociālā nodrošinājuma atbilstību cilvēka cieņai saka filozofe, profesore MAIJA KŪLE.

Šajā publisko lekciju ciklā 2020. gadā "Mazajā ģildē" bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par patiesības meklējumiem cilvēces vēsturē. Pēdējā lekcija notika 9. decembrī plkst. 18. 30. Temats: "Patiesības meklējumi vai relatīvisms? Dialoga filozofija." Lekcijā tika analizētas patiesības meklējumu problēmas 20. gs. un mūsdienās, kā arī apspriesti visa lekciju cikla rezultāti. Lekcija notika attālināti tiešsaistē.  

Par lekciju ciklu:

Kritiski par "kritisko domāšanu"

Anonīms saglabāja, Ot, 07/02/2019 - 19:32

Izglītības reformu gaitā arvien biežāk skan vārdu savienojums “kritiskā domāšana”. Tas ir populārs arī modernās pedagoģijas teorijās. Bet, kas īsti ir “kritiskā domāšana”? Ko par to domā filosofi? Vai var apgūt “kritisko domāšanu” bez loģikas mācīšanās? (Diemžēl loģikas kurss sen jau kā vairs nav skolu plānos). Vai labskanīgais sauklis var slēpt arī kādas manipulācijas? Vai “kritiskā domāšana” ir vērsta uz patiesības atklāšanu? Piedāvājam filosofijas doktora Māra Kūļa publikāciju, kurā izgaismoti riski un neskaidrie, pretrunīgie šī jēdziena lietošanas aspekti.

Kritiskā domāšana – patiesības meklējumos vai iespējamos politiskās inženierijas valgos? Autors: Dr. Māris Kūlis

Kas mūs vieno Latvijā un Eiropā?

Anonīms saglabāja, Pr, 07/10/2017 - 20:37

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, profesore Maija Kūle, atbildot uz intervijas jautājumiem Neatkarīgās rīta avīzes žurnālistam Viktoram Avotiņam, vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu Eiropā un Latvijā, kopīgās vērtības, vēlmi apturēt latviešu tautas iznīkšanu.

Filozofe Maija Kūle: Eiropas Savienība šobrīd irst pa vīlēm