Satura barotne

globalizācija

Mūžība, nevis laiks… Intervija ar H. Tumanu

Anonīms saglabāja, Se, 11/25/2017 - 21:16

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.

ĢMO – Frankenšteina pārtika?

Anonīms saglabāja, Tr, 03/29/2017 - 22:42

Vai ģenētiski modificēti organismi (īsāk - ĢMO) un pārtika no tiem ir kaitīga cilvēkam? Par to zinātnieki diskutē. Bet milzīga ir lielo kompāniju ietekme uz likumdevējiem un vēlēšanās visā pasaulē pelnīt – izplatot šāda veida pārtiku. Piedāvājam žurnālistes Evijas Haukas atstāstījumu par sarunu ar ASV patērētāju tiesību aizstāvi Džefriju Smitu, kurš uzteic Latvijas nostāju un priecājas, ka Latvijas zeme ir salīdzinošu tīra un tajā ir iespējas audzēt tīru, bioloģisku pārtiku.

Vai liberālā pasaules kārtība varētu sabrukt?

Anonīms saglabāja, Pr, 02/06/2017 - 18:18

Piedāvājam Olgas Procevskas rakstu par situāciju pasaules globālajā politikā, kurā viņa izvirza jautājumu – vai liberālā (faktiski – neoliberālā) pasaules kārtība, pēc Trampa ievēlēšanas un Brexit, ir dzīvotspējīga. Raksts pilnībā izlasāms žurnālā „Rīgas Laiks”.

„Vēsture turpinās...”. Autore: Olga Procevska

Vai valstis izzudīs?

Anonīms saglabāja, Pr, 11/14/2016 - 23:11

Saskaroties ar milzīgo ažiotāžu citu valstu prezidentu vēlēšanās un valdību veidošanā, derētu padomāt – vai tiešām tam ir tik izšķiroša nozīme.. Vai sabiedrības (valstis) tiešām vada ievēlētas amatpersonas? Varbūt sen jau vara pārgājusi – pasaules miljardieru kontrolēto globālo korporāciju rokās? Pagaidām vēl svinam savas valsts – Latvijas – proklamēšanas svētkus. Cik ilgi? Pārdomām piedāvājam izlasīt pirms gandrīz diviem gadiem notikušu žurnālistes Ivetas Mediņas interviju ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Ilze Ostrovka: Visdrūmākā perspektīva – valsts izzušana

Jūs nevēlējāties runāt par valdības veidošanu, ieminoties, ka tas viss ir pārāk sīki, salīdzinot ar procesiem, kuri notiek pasaulē. Ko jūs domājāt, to sacīdama?

– Starptautisko analītiķu vidē patlaban ir kāds plaši izplatīts salīdzinājums: nacionālo valstu valdības atgādina pingvīnus uz peldoša aisberga, kuriem šķiet, ka nevis okeāna straumes, bet gan viņi nosaka ledus gabala virzību. Trakākais, ka pingvīni pat neapjauš par šādu straumju eksistenci. Tāpēc viņi ir pašpārliecināti un pārprot savu lomu, kura ir krasā pretrunā ar realitāti. Ne velti Romas klubs* nemitīgi atgādina, ka viena no šodienas lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki neizprot notiekošo procesu patieso būtību. Tostarp, arī to, ka tradicionālā nacionālā, demokrātiskā valsts pakāpeniski iegūst citu formu, pārvēršoties par valsti – korporāciju jeb korporācijvalsti.

Pirmie globalizācijas projekti cilvēces vēsturē

admin saglabāja, Sv, 12/06/2015 - 20:02

Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" Dr. hist. Harija Tumana lekcijas „Pirmie globalizācijas projekti cilvēce vēsturē”, kas notika Rīgas „Mazajā ģildē” 24. 10. 2015. – video ieraksts. Lekcija sadalīta divās daļās.

Vēlreiz par patvēruma meklētājiem

Anonīms saglabāja, Se, 09/12/2015 - 17:45

Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem 1) interviju ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Dr. habil., theol. Leonu Taivānu par mūsu sabiedrības gatavību uzņemt Tuvo Austrumu bēgļus, ko veicis Bens Latkovskis. 2) Otrs raksts par to pašu tēmu ir Lauku avīzes žurnālista Māra Antoneviča bažas, kas notiks, ja patvēruma meklētājiem liegs apmesties zemēs, kurās viņi vēlas nokļūt (Vācija, Zviedrija, UK). 3) Trešais materiāls ir saite uz deputāta Artusa Kaimiņa filmēto patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki", intervējot patvēruma meklētājus no Sīrijas un Irākas, kuri tur jau uzturās.

Ko darīt ar patvēruma meklētājiem?

Anonīms saglabāja, Se, 08/08/2015 - 01:04

Sabiedrībā virmo kaislības par valdības lēmumu uzņemt 250 patvēruma meklētājus (solidarizējoties ar ES valstīm, kuras skārusi patvērumu meklētāju krīze). Saeimas priekšsēdētāja jau paudusi vēlmi šo jautājumu apspriest Saeimā. Noticis arī NVO pikets pie MK. Piedāvājam divas publikācijas: 1) Ēriks Jēkabsons pauž bažas vai problēmas neadekvāta risināšana nav atbalsts organizētajai noziedzībai; 2) Inese Ejugbo mēģina aprakstīt kā tiks noteikts patvēruma meklētāju, ekonomisko vai politisko bēgļu statuss, kādi viņiem paredzēti dzīves apstākļi, pabalsti. Pievienojam klāt arī šī raksta izraisītās komentētāju diskusijas un argumentus par un pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. [JAUNA ZIŅA! NB! Pievienots 3) zviedru žurnālstes Ingrīdas Karlkvistas raksts "Esmu zviedriete, bet dzīvoju "Absurdistānā"", kurā skarbi raksturota sitācija ar imigrantiem Zviedrijā]