Satura barotne

kultūra

Mūžība, nevis laiks… Intervija ar H. Tumanu

Anonīms saglabāja, Se, 11/25/2017 - 21:16

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.

Karš vai sadarbība?

Anonīms saglabāja, Ot, 10/15/2013 - 00:26

Vai tiešām karš ir dabisks cilvēces evolūcijas pavadonis, kā to tiecas uzdot sociāldarvinisti? Attiecinot dzīvnieku pasaulē Darvina it kā konstatēto universālo evolūcijas principu – „dabiskā izlase, izdzīvo stiprākais utt.” – uz cilvēku sabiedrībām, ir radušās tādas ideoloģijas kā rasisms, fašisms un nacisms, arī komunisms to ir izmantojis. Un savā veidā arī neoliberālisms, pārspīlējot konkurences nozīmi sabiedrībā. Vai tiešām "cīņa ir visu lietu māte"– kā esot teicis sengrieķu domātājs Hērakleits? Jaunākie antropologu pētījumi apstrīd līdz šim populārās teorijas par „neizbēgamo karu” un savstarpējo cīņu par varu, teritoriju un resursiem senumu. Jautājums tātad paliek: vai cilvēces progresu virza karš un cīņa par resursiem („ražošanas līdzekļiem” – kā mācīja marksisti), vai arī – gluži otrādi – sadarbība, kooperācija, solidaritāte, mīlestība?

Kara saknes. Autors: Vents Zvaigzne, 'Rīgas Laiks'

Viena no mānīgākajām mūsdienu kultūras idejām ir apgalvojums, ka karš ir iedzimts un mūsu senči to ieguvuši kā pielāgojumu dabiskās izlases gaitā.

Domāsim kopā!

Anonīms saglabāja, Tr, 10/09/2013 - 16:31

Kultūras centrā “Mazā ģilde” katra mēneša otrajās un ceturtajās ceturtdienās turpinās publisko lekciju cikla “Domāsim kopā!”

Lekcijas  populārzinātniskas – par kultūras, ekonomikas, filozofijas, vēstures, mākslas, reliģijas un sabiedriskās dzīves jautājumiem. Ar savu redzējumu uzstāsies Latvijā populāri lektori un augstskolu mācību spēki. Pēc katras lekcija būs laiks diskusijai un kopīgiem atbilžu meklējumiem.

Par tautas izdzīvošanu

Anonīms saglabāja, Ce, 08/22/2013 - 00:04

Politspēle par tautas izdzīvošanu. Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Spēle ir kultūras priekšvēstnesis. Pēc flāmu kultūrvēsturnieka Johana Heizingas domām, cilvēks ir būtne, kas spēlējas: homo ludens.[i] Arī politiku nereti salīdzina ar spēli. Latvijā šobrīd notiek politspēle par tautas izdzīvošanu. Demogrāfi brīdina, ka 21. gadsimts latviešu tautai var izrādīties pēdējais. Turpmāk dažas pārdomas par ideoloģiskajām tendencēm mūsdienu sabiedrībā – postmodernās kultūras kontekstā.

Ķīnieši nāk?

Anonīms saglabāja, Se, 07/20/2013 - 11:52

Latvieši aizplūst no valsts, pieaug etniska rakstura konflikti Zviedrijā, Lielbritānijā un citviet pasaulē, medijos izskan drūmās prognozes par to, ka nākamajos dažos gadu desmitos latvieši savā valstī būs minoritāte. Satraukumu interneta medijos jūnijā izraisījusi arī informācija par 500 ķīniešu tautības ģimeņu iespējamo pārcelšanos uz dzīvi Latvijā šā gada laikā. Ar šādu informāciju klajā nācis Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs profesors Leons Taivāns. Paziņojums izsaucis plašu rezonansi sociālajos tīklos. Daži eksperti to uzskata par nepamatotu paniku. Citi par nopietnu brīdinājumu.

Vai gaidāms straujš ķīniešu imigrantu pieplūdums, un vai latviešiem jājūtas apdraudētiem? LU prof. Dr. Leona Taivāna, demogrāfa Ilmāra Meža, sopciālantropoloģes Daces Dzenovska un citu ekspertu viedokļi.

Dziesmu svētki

Anonīms saglabāja, Se, 07/06/2013 - 23:05

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība

Anonīms saglabāja, Ce, 01/05/2012 - 20:08

"Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (turpmāk – EPL) šobrīd dzīvo savu – no sabiedrības visai neatkarīgu – dzīvi. Kā jau videi, kas ir noslēgusies sevī, EPL ir tendence atražot sevi, nevis attīstīties"– tā uzskata viens no tiem, kuri nesen piedalījušies konkursā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Problēmas būtība: kā panākt sabiedrības reālu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu saturu. Par to piedāvājam LU vadībzinātņu doktora A. Mūrnieka rakstu.

Skats no malas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību. Autors: Andrejs Mūrnieks