laba pārvaldība

Piedāvājam “Atjaunotnes” lasītājiem filozofes Maijas Kūles analīzi par valsts pārvaldi Latvijā. Viņa atgādina sākotnējās ieceres un cerības par kompaktu un cilvēkos ieinteresētu ierēdniecību. Diemžēl skandāli ap mega projektiem un birokrātijas absurdi ikdienā liek domāt, ka valsts pārvalde piedzīvo lejupslīdi. Īpaši nepamatota un nevajadzīga šķiet bijusi augstskolu padomju ieviešana, kas tērē jau tā nelielo augstskolām atvēlēto finansējumu. Paldies autorei par iespēju rakstu pārpublicēt!

Vai tā ir laba pārvaldība? Dr. habil. philos. Maija Kūle

Šobrīd, klausoties par “Rail Baltica” būvēšanas jezgu, “airBaltic” likstām, atceroties Stradiņa slimnīcas padomes atsaukšanu, ministriju personāla nemitīgo maiņu neizdarības dēļ un tā tālāk, jāsaka – mūsu valsts pārvaldības motorā ir sabirušas smiltis. Tas krakšķ un gaudo, un motors steidzami jāsaremontē, apzinoties dziļākos cēloņus. Ja divdesmit pirmā gadsimta desmitajos gados tika runāts, ka valsti ir “nozaguši” oligarhi (atceramies “lietussargu revolūciju” pret trim A), tad pašlaik metaforiski gribas teikt – valsti ir “nozaguši” tās pārvaldītāji, daudzi no kuriem nav bijuši uzdevumu augstumos. Slikti. Taču ir cerība, ka varētu būt labāk, jo uz to jau spiež ārējie draudi un tautas sašutums.

Piedāvājam izlasīt interviju ar Somijas izglītības ekspertu Pasi Sālbergu, kurš iepazīstina ar viņa zemes pieredzi reformējot izglītību. Izrādās - Somijas panākumu pamatā ir vienlīdzības un taisnīguma princips, kā arī mērķtiecīga pedagogu atlases un atbalsta politika, nevis konkurence skolu starpā par skolēnam līdzi nākošo naudu.

Sālbergs: Izglītībā jāsper nākamais solis, lai nesanāk kā Nokia