Satura barotne

Latvija

Mūžība, nevis laiks… Intervija ar H. Tumanu

Anonīms saglabāja, Se, 11/25/2017 - 21:16

Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.

Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.

Latvijai – 99. Arhibīskapa Jāņa Vanaga uzruna.

Anonīms saglabāja, Se, 11/18/2017 - 19:31

Latvijas dibināšanas 99. gadadienā piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcās arhibīskapa Jāņa Vanaga svētku uzrunu, kas skanēja 18. novembra svētku dievkalpojumā Rīgas Domā.

Godātā svētku draudze, klātesošie, televīzijas skatītāji un radio klausītāji, sveicināsim un apsveiksim cits citu Latvijas valsts gadadienā! Šī gan ir nedaudz savāda gadadiena. Tā ir un tās it kā nav. Latvijas Republikai paliek 99 gadi, taču visapkārt redz simboliku ar skaitli 100. Visas acis raugās uz simtgadi un 99 šķiet tikai starpstacija, kur sagatavoties īstajiem svētkiem. Varbūt labi, ka tā, jo varam bez steigas un bez dekorācijām padomāt, kādi esam simtgades priekšvakarā? Kā mums tai sagatavoties? Ko Latvijai dāvināsim lielajā jubilejā?

Latvijas nākotne - bērni!

Anonīms saglabāja, Tr, 07/12/2017 - 11:26

Vēlreiz un vēlreiz mums, un vispirms katram pašam sev, ir jāuzdod jautājums: vai esmu izdarījis visu, lai latviešu tauta nākotnē pastāvētu un attīstītos? Demogrāfiskās katastrofas novēršanai ir jābūt prioritātei valdības un Saeimas politikā! Piedāvājam žurnālista Otto Ozola apkopoto informāciju par demogrāfisko statistiku Eiropā un Latvijā. Faktiski tas ir SOS sauciens! Būt vai nebūt Latvijai!

Otto Ozols: Kā mums melo par latviešu tautas nākotnes izredzēm

Kas mūs vieno Latvijā un Eiropā?

Anonīms saglabāja, Pr, 07/10/2017 - 20:37

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, profesore Maija Kūle, atbildot uz intervijas jautājumiem Neatkarīgās rīta avīzes žurnālistam Viktoram Avotiņam, vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu Eiropā un Latvijā, kopīgās vērtības, vēlmi apturēt latviešu tautas iznīkšanu.

Filozofe Maija Kūle: Eiropas Savienība šobrīd irst pa vīlēm

Eiropas nākotne?

Anonīms saglabāja, Tr, 08/03/2016 - 00:17

Piedāvājam žurnālista Otto Ozola rakstu par to, kāda ir migrācijas dinamika ES un kas sagaida Eiropu un Latviju saglabājoties migrācijas apjomam no dienvidu valstīm. NB! Teksts papildināts ar īsu cita žurnālista - Anda Sedlenieka - pārskatu par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumu, kurā izvērtēta ietekme, ko migrācija uz Rietumiem atstājusi Austrumeiropas valstu ekonomikā.

Izvelciet galvu ārā no smiltīm: Autors Otto Ozols; Emigrācijas posts bez jebkāda spožuma. Autors: Andis Sedlenieks

Kad kārtējo reizi sākas diskusijas par migrācijas sekām Eiropai un Latvijai, tad dažkārt nudien gribas vienam otram politiķim palūgt, lai viņš izvelk ārā galvu no smiltīm. [..] Tas apātiskais, tuvredzīgais kūtrums šoreiz ir vēl bīstamāks par bezatbildīgo muļļāšanos pirms banku krīzes. Runa ir par to, kur atradīsies latvieši nākotnes Eiropā. Šobrīd var teikt – ja valdība par demogrāfijas lietām domās tāpat kā līdz šim, tad šodienas valdošās koalīcijas pārstāvjus variet visu pēc kārtas ierakstīt paša tautas kapraču sarakstā. Ne vairāk un ne mazāk. Ieskaitot valsts prezidentu, ministru prezidentu, katru ministru, katru ministrijas valsts un parlamentāro sekretāru. Partiju līderus, pelēkos un rūtainos aizkulišu kardinālus, visa kalibra oligarhus ieskaitot. Katram no viņiem ir vārds un uzvārds. Visi viņi ir sarakstā.

Latvijas riski un valsts vērtība

admin saglabāja, Pr, 05/09/2016 - 21:49

Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" Dr. habil. philos.  Maijas Kūles lekcijas «Latvijas riski un valsts vērtība» , kas notika 31. 03. 2016.,  - videoieraksti. Pirmajā videoierakstā - lekcija. Otrajā videoierakstā - atbildes uz klausītāju jautājumiem.

Vai bankām ir alternatīva?

Anonīms saglabāja, Pk, 05/01/2015 - 18:45

Pasaules ekonomikas krīzes izraisītās problēmas turpinās. Ievērojami finansisti (piemēram, P. Volkers[1]) prognozē jaunas krīzes. Kā no krīzēm izvairīties nākotnē vai vismaz samazināt zaudējumu apjomus? Daži pašmāju ekonomisti (piemēram, prof. I. Brīvers) uzsver krājaizdevu sabiedrību apvienošanos un  priekšrocības. Vai ārzemju bankas ir attaisnojušas to uzticību un priekšrocības, kādas tām ir Latvijā? Par šo jautājumu piedāvājam uzņēmēja Valda Kalnozola bēdu stāstu, kas izlasāms arī portālā Delfi.

Valdis Kalnozols: 'Neuztici naudu bankām, kas brāļus izģērbušas plikus!'

"Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus," 19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.