Satura barotne

Latvija

Kas ir Eiropas kultūras pamati?

Anonīms saglabāja, Ot, 03/08/2011 - 02:19

Pēdējā laikā Latvijā izskan viedokļi, kas Eiropas ietekmi tiecas iztēloties arvien negatīvāk. Tas daļēji ir izskaidrojams ar ekonomiskās krīzes izraisītajām emocijām. Bez Eiropas kultūras klātbūtnes diez vai Latvija vispār pastāvētu kā neatkarīga un demokrātiska valsts un baudītu daudzas Rietumu civilizācijas priekšrocības. Kas tieši rada un uztur šo „eiropiskumu”? Kāpēc citās pasaules daļās, piemēram, arābu zemēs, labi domātie demokratizācijas mēģinājumi bieži vien nesniedz cerētos rezultātus? Visbeidzot - vai pati Eiropa zināmā mērā nav zaudējusi savas kultūras pamatus? Vēsturniekam prof. Andrejam Zubovam šajos jautājumos ir savs oriģināls redzējums, ko piedāvājām iepazīt izlasot fragmentus no viņa lekcijas. Tajā skartas arī Krievijas un Eiropas attiecību problēmas.

Andrejs Zubovs: Eiropas identitātes garīguma, civilizācijas un kultūras pamati

Kas bija hernhūtieši?

Anonīms saglabāja, Ot, 03/08/2011 - 01:26

Pārdomājot Latvijas vēstures pagrieziena punktus, arvien lielāka interese rodas par brāļu draudžu kustību 18. un 19. gadsimtā. Ir bijuši mēģinājumi to skaidrot kā latviešu pašatbrīvošanās sociālu kustību, ignorējot hernhūtiešu garīgo dimensiju – autentiskas kristietības pieredzi. Ir arī cilvēki, kuri to tiecas restaurēt un idealizēt, saskatot hernhūtismā gandrīz vai vienīgo Latvijas jaunas atmodas iespēju. Tās ir divas galējības. Taču skaidrs ir viens, ka gan brāļu draudžu, gan arī kristietības ietekme uz Latvijas tapšanu ir par maz apzināta. Tādēļ piedāvājam saīsinātu LU prof. Gvido Straubes lekciju par hērnhūtiešu gaitām Latvijā un viņu lomu Latvijas nācijas veidošanās procesā, kas izklāsta faktus no neitrālām, akadēmiska pētnieka pozīcijām. Pateicība profesoram par iespēju izmantot lekciju saīsinātā veidā.

Kas ir valsts pastāvēšanas pamatā?

Anonīms saglabāja, Pr, 02/07/2011 - 23:05

Kas nodrošina valsts pastāvēšanu? Diez vai tā ir mistiska pilsoniskā nācija, ko tautas vietā mūsdienās mēdz piesaukt. Diez vai tā ir nauda, kas protams, ir mūsdienu sabiedrību galvenais pavēlnieks. Taču tā pēdējā laikā tiecas valdīt pār cilvēkiem apejot vai tiranizējot valsts struktūras un ignorējot tautisko piederību.

Ķīniešu gudrība vēsta, ka reiz Konfūcijam mācekļi prasījuši: „Uz ko balstās  valsts varenība?” Viņs atbildējis: „Uz ieročiem, pārtiku un pavalstnieku uzticību.” Jautāts bez kā no šiem trijiem varētu iztikt, lai valsts tomēr varētu pastāvēt, Konfūcijs vispirms atbildējis: „Bez ieročiem”. Pēc tam – „Bez pārtikas." Visbeidzot Konfūcijs teicis: "Taču bez uzticības nekāda valsts nevar pastāvēt”. Šķiet, ka uzticības kredīts valstij pēdējā laikā tiek neapdomīgi izsmelts.  Īstie valsts pastāvēšanas pamati ir garīgas dabas: uzticība, taisnīgums, mīlestība uz savu zemi. Tieši vērtību degradācijas lomu valsts krīzē pēdējā laikā sākuši atzīst pat finansisti, piemēram, baņķieris Inesis Feifers.