marksisms

Piedāvājam lasītajiem divu sabiedrībā pazīstamu vīru – Jura Lorenca un Venta Zvaigznes – sarunu LA par izaicinājumiem sabiedrībai Latvijā un Eiropā, ņemot vērā gan pieminekļu apgānīšanu ASV, gan terorisma draudus Eiropā, gan Turcijas valdības lēmumu Sofijas katedrāli atkal pārvērst par mošeju. Vai starp visiem šiem notikumiem ir kāda saistība? Ko tas liecina par attiecībām civilizāciju starpā mūsdienās? Vai var tajā saskatīt līdzību ar komunistu ideoloģijas izraisītajām katastrofām 20. gs. sākumā? Kādi noskaņojumi valda jauniešu vidū? Uz ko būtu jāorientējas Latvijai?

Vents Zvaigzne: Latvijai jau šodien jāsāk domāt par to, kā dzīvot patstāvīgāk, autonomāk, ar lielāku pašpietiekamību.

Darbs, vienlīdzība un cilvēka saikne ar sabiedrību ir pamatpieņēmumi korejiešu izcelsmes Kembridžas zinātnieka Hadžūna Čanga (Ha-Joon Chang, 1963) ekonomikas izpratnē. Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem oriģināli un neatkarīgi domājošajiem ekonomistiem. Līdzās akadēmiskam un pedagoģiskam darbam Čangs ir sarakstījis vairākas nespeciālistiem domātas grāmatas par ekonomiku un tās vēsturi. Divas no tām tulkotas arī latviski: “Sliktie samarieši" (2011) un “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu" (2013). Abās stāstīts par brīvā tirgus ideoloģijas divkosību un par  izmaiņām, kas pēdējos 200 gados skārušas kapitālismu. Piedāvājam izlasīt fragmentus no intervijas ar šo ekonomistu, ko veicis žurnāls „Rīgas laiks”.

Intervija ar Hadžūnu Čangu

Ar asu naudas kulta kritiku savā apustuliskajā pamudinājumā (Evangelii Gaudium) uzstājās Romas pāvests Francisks 26.11.2013 oficiāli izsludinātajā dokumentā, kurš ir kā rīcības norādījums katoļu baznīcai un ticīgajiem, pāvests saka: «Alkatībai pēc varas un bagātības labumiem nav robežu. Šī sistēma cenšas noslaucīt no sava ceļa jebko, kas traucē palielināt peļņu. Pat tik trauslas lietas kā apkārtējā vide paliek pilnīgi neaizsargātas, kad par vienīgo likumu kļūst pārdievišķotais tirgus.»

Romas pāvests asi kritizē globālo finanšu kapitālismu un tirgus ekonomikas tirāniju