propaganda

Piedāvājam filozofijas doktora Māra Kūļa pārdomas par klimata izmaiņu problēmu un ar to saistīto ažiotāzu, izmantojot pusaugu meitenīti Grētu Tūnbergu kā dabas piesārņojuma apkarotāju ruporu. Filozofs norāda uz patērniecības paradigmu kā uz galveno cēloni ekoloģiskajām problēmām. Patērēšanas neprātu visticamāk nevar apturēt ar atsevišķām skaļām akcijām savas sirdsapziņas nomierināšanai. Pateicība autoram par atļauju rakstu pārpublicēt!

Bērna seja spogulī. Autors:  Dr. Māris Kūlis, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Piedāvājam žurnālistes Sallijas Benefeldes interviju ar politologu, juristu un Valsts prezidenta amata kandidātu (iepriekšējās prezidenta velēšanās) Dr. Egilu Levitu. Intervijā skartas gan politiskās dzīves aktualitātes, gan skaidrotas Rietumu ideoloģiju atšķirības, kā arī iespējamie riski Latvijai, analizētas izmaiņu iespējamības vēlēšanu sistēmā un Eiropas savienības nākotne.

Kas, jūsuprāt, šobrīd apdraud Latviju?

Nācijai un valstij, lai tās pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās sava pagātne, bet, galvenais – tai ir nepieciešama griba veidot savu nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur. Lai veidotu nācijas un valsts nākotni, ir jābūt cerībai, pārliecībai par nākotni. Tieši šī pārliecība mums patlaban zināmā mērā tiek apšaubīta.

Progress mūsdienās ir ne tikai  komunikāciju (IKT), bet arī sociālo tehnoloģiju jomā. Tas rada – cita starpā – arī riskus. Tikai nesen esam aptvēruši kā reklāmas iespaido zemapziņu un programmē pircēju rīcību. Tikpat rafinēti darbojas ideoloģiskā propaganda, turklāt kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Jaunās metodes ir attīstījušās. Tās ārēji vairs nelīdzinās totalitāro sistēmu rupjajiem propagandas paņēmieniem. Viens no manipulāciju ar sabiedrību  pētniekiem ir amerikāņu sociologs Džozefs Overtons. Viņa domu īsu izklāstu piedāvājam arī Atjaunotnes lasītājiem. [NB! Raksta beigās pievienota svaiga ziņa par jaunu 21.gs. fenomenu – „panseksuāļiem”, kuri tiecas izmēģināt visas iespējamās seksuālās uzvedības formas. Iespējams, ka tā būs viena no nākamajām grupām, kas tieksies pēc sabiedrības atzīšanas – Dž. Overtona aprakstītajā veidā.]

Džozefs Overtons

Overtona „logu” teorija

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Senpareizticīgās Pomoras Baznīcas Padomes priekšsēdētājs garīgais tēvs Aleksijs Zilko, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un Rīgas Sv. Grigorija Apgaismotāja Armēņu baznīcas pārzinis priesteris Hosrovs Stepanjans sagatavojuši vēstuli Latvijas iedzīvotājiem  „Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā", kurā aicina ikvienu aizstāvēt patiesību un tikumību, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jaunatnes izglītošanai. Piedāvājam pilnu vēstules tekstu.

Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā

Tuvojas laiks, kad Rīgas ielas kārtējo reizi piedzīvos geju praidu. Sabiedrībā atkal uzvirmos strīdi par šādu attiecību cēloņiem, par to vai un cik tālu tās atzīt, vai pielīdzināt laulībām, vai atļaut homoseksuāliem pāriem audzināt bērnus utt. Savs viedoklis par to ir bioloģija zinātņu doktoram RPIVA profesoram Jēkabam Raipulim. Diemžēl viņa raksti ne vienmēr medijos tiek pieņemti publicēšanai. Profesors ir iesūtījis savas pārdomas portālam Atjaunotne. Piedāvājam tās lasītājiem kā ierosinājumu diskusijām.

Meli un iecietība! Autors: Dr. Jēkabs Raipulis

Cilvēktiesību aktīvists un Atmodas gadu cīnītājs pret Padomju okupāciju Jānis Rožkalns min vairākus argumentus kāpēc „praidi” un citas geju aktivitātes sabiedrībai var izrādīties bīstamas. Viņš atsaucas uz akadēmiķa Viktora Kalnbērza un citu mediķu viedokli. Piedāvājam Atjaunotne lasītājiem J. Rožkalna raksta pārpublicējumu.

Demagoģija, fakti un praids Rīgā: autors Jānis Rožkalns

Kā mēs visi zinām, aiz “izvirtības praida” uzspiešanas Rīgai nestāv demokrātisks sabiedrības vairākums, arī ne tās trešdaļa, pat ne 10%! Un arī ne 1% no sabiedrības! Un tomēr – regulāri šī ideja, diktāta un sabiedrības izsmiešanas stilā, tiek mēģināta uzspiest visai mūsu valstij. Loģiski, ka jājautā – kā kaut kas tāds vispār ir iespējams demokrātijas apstākļos?