tradīcijas
PRIECĪGAS LIELDIENAS! Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem divus rakstus par Lieldienu tematiku: Dr. A. M. Jerumaņa pārdomas par Lieldienu notikuma vēsturisko ticamību un Katoļu baznīcas viedokli par latviešu Lieldienu tradīcijām, ko izklāstījis Dr. A. Priede.
Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Autors: Andris Marija Jerumanis, priesteris, Šveices Lugāno universitātes profesors, teoloģijas zinātņu doktors
Lieldienas ir prieka svētki. Ja senajiem latviešiem pirms kristietības pieņemšanas 13. gs. Lieldienas bija saistītas tikai ar pavasara saulgriežiem un prieks izrietēja no pavasara un saules atnākšanas, tad līdz ar kristietību tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki. Tas nenozīmē, ka tiek noliegta pavasara nozīme un dabas skaistums. Nē. Bet šiem svētkiem tiek dota jauna nozīme un latvietim tiek parādīts kaut kas, ko viņš nevarēja pat iedomāties, kas piepilda viņa ilgas pēc patiesa prieka un sniedz atbildes uz mūžības meklējumiem, ar kuriem caurstrāvotas tautas dziesmas.
Folklora un kristietība
Klāt ir Jāņi ar tradicionālo līgošanu un arī ar strīdiem – kurā dienā būtu pareizi tos svinēt, pēc kādām tradīcijām utt. Jāņa Kristītāja svētku dienā vai astronomisko saulgriežu vakarā? Kuras paražas atzīstamas par īsteni latviskām? Vai Jāņu svētkiem piedien pārmērības uzdzīvē? Vai svinot Jāņu svētkus kristietis nekalpo elkiem? Lauku vidē par laimi gan kristīgā kultūra, gan tautiskās paražas un dziesmas ir vienlīdz labi sadzīvojušas kopā. Par to savās pārdomās dalās sabiedriskais darbinieks un aktieris Aleksandrs Zeimuls-Priževoits no Latgales – gan citā, ne Jāņu, kontekstā – domājot par Dziesmu svētku tradīcijas tautiskajām un kristīgajām saknēm.
Jebkurā gadījumā – priecīgus, sirsnīgus un svētīgus visiem atjaunotne.lv lasītājiem un veidotājiem Jāņu svētkus!
Aleksandrs Zeimuls-Priževoits: Folklora un kristietība – Dziesmu svētkos!
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...