vēsture
Piedāvājam izlasīt žurnālistes Vijas Beinertes interviju (pirmpublicētu žurnālā “Mājas viesis” 25. 11. 2017.) ar Dr. hist. Hariju Tumanu[i], kurš ir viens no Latvijā viedokļu līderiem, vēsturnieks, apveltīts ar asu prātu un gudru sirdi. Saruna ir par to, kāpēc aktuāla ir mūžība, nevis laiks.
Kas notiek ar tautu un kultūru, kam laiks ir nauda, nevis žēlastība, kas dota mums līdz ar izredzi uz mūžību?
Tā ir parādība, kas raksturīga kultūrām norieta stadijā. Ne tikai laiks – viss tām ir nauda. Viss tiek mērīts ar naudu, nauda kļūst par cilvēka dzīves mērķi un jēgu. Šāds fenomens civilizācijas vēsturē ir pieredzēts jau vairākkārt: tā gāja bojā Babilonija, Feniķija, Grieķija, Roma utt. Mēs esam kārtējie, fināls ir zināms. Šodien toni nosaka grāmatveži, viss tiek rēķināts un pārvērsts naudas izteiksmē, pat izglītība un veselības aprūpe: cik studentu vai skolēnu uz vienu pedagogu, cik pacientu uz vienu ģimenes ārstu. Slēgsim skolas, slēgsim slimnīcas, jo nauda un cipari ir svarīgāki par visu! Taču tas nogalina, tas ir kultūras krahs. Ejam vēlās Romas pēdās.
Piedāvājam žurnālista Jura Lorenca intervijas ar vēsturnieku Dr. Hariju Tumanu pārpublicējumu. Paldies H.Tumanam par atļauju interviju pārpublicēt. Pilns intervijas teksts meklējams laikraktā "Latvijas avīze".
Harijs Tumans: "Ja mēs uzskatām, ka šī ir mūsu vienīgā dzīve, kuras vērtība ir tikai materiālas lietas, nauda un bauda, tad mēs būtībā ne ar ko neatšķiramies, piemēram, no mana kaķa."
Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" Dr. hist. Harija Tumana lekcijas „Pirmie globalizācijas projekti cilvēces vēsturē”, kas notika Rīgas „Mazajā ģildē” 24. 10. 2015. – video ieraksts. Lekcija sadalīta divās daļās.
Agrāk sabiedrībā visnotaļ populāro vārdu "progress" mūsdienās nomainījis neitrālāks jēdziens – "pārmaiņas". Patiešām pārmaiņas – turklāt straujas – šķiet notiek ikvienā mūsdienu dzīves jomā. Kā tajās pastāvēt? Kā pārmaiņas apzināti veikt? Kā novērst pretdarbību? Kāda ir pārmaiņu rūgtā pieredze atsevišķos vēstures periodos? Par šiem un citiem vadībzinības jautājumiem piedāvājam nelielu ekonomista Mārča Krīta eseju speciāli adresētu portāla Atjaunotne lasītājiem.
Pārmaiņu veikšanas atbildības smagā nasta. Autors: Mārcis Krīts
Sabiedrībā ir izskanējuši dažādi pretēji viedokļi par tā saucamo „Likteņdārzu”, kas sākotnēji acīmredzot bija iecerēts kā alternatīva Brāļu kapiem, Aglonas svētvietai, Airītēm, Pikšām, Litenei, Brīvdabas muzejam, Turaidai un citām tradicionālajām latviešu pulcēšanās vietām svētkos un piemiņas dienās ar simbolisku nozīmi. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Dr. theol. Elizabetes Taivānas analīzi par „Likteņdārza” ansamblī un iecerē ievītajām dažādu kultūru (t.sk. japāņu, budistu un seno baltu) idejām un to kultūrvēsturiskajām un reliģiskajām saknēm. Pateicamies autorei par atļauju rakstu pārpublicēt!
Likteņdārzs: tradicionālās latviešu reliģiozitātes transformācijas projekts. Autore: Elizabete Taivāne
ASV labi pazīstamais Pauls Gobls (Paul Goble), sakarā ar Lavijas Okupācijas muzeja 20 gadu jubileju, muzejam atsūtījis vēstuli, kurā novērtē Latvijas okupācijas muzeja nozīmi un brīdina par briesmām, kas apdraud nācijas identitāti. Muzeja darbinieki lūdz pārsūtīt P.Gobla vēstuli visiem cilvēkiem, kam rūp Latvija, tās vēsturiskā un kultūras identitāte. P.Gobla vēstījums sasaucas ar Dr. Egila Levita centieniem Satversmes preambulas projektā definēt Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un identitāti. Nācija var pastāvēt tad, ja tai ir vēsture un šī vēsture tiek turēta godā!
Latvijas okupācijas muzeja pieagošā nozīme. Autors Pauls Gōbls (Paul Goble), Latvijas Okupācijas muzeja Goda padomes loceklis
PRIECĪGAS LIELDIENAS! Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem divus rakstus par Lieldienu tematiku: Dr. A. M. Jerumaņa pārdomas par Lieldienu notikuma vēsturisko ticamību un Katoļu baznīcas viedokli par latviešu Lieldienu tradīcijām, ko izklāstījis Dr. A. Priede.
Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Autors: Andris Marija Jerumanis, priesteris, Šveices Lugāno universitātes profesors, teoloģijas zinātņu doktors
Lieldienas ir prieka svētki. Ja senajiem latviešiem pirms kristietības pieņemšanas 13. gs. Lieldienas bija saistītas tikai ar pavasara saulgriežiem un prieks izrietēja no pavasara un saules atnākšanas, tad līdz ar kristietību tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki. Tas nenozīmē, ka tiek noliegta pavasara nozīme un dabas skaistums. Nē. Bet šiem svētkiem tiek dota jauna nozīme un latvietim tiek parādīts kaut kas, ko viņš nevarēja pat iedomāties, kas piepilda viņa ilgas pēc patiesa prieka un sniedz atbildes uz mūžības meklējumiem, ar kuriem caurstrāvotas tautas dziesmas.
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...
Katram katru dienu ir jāpakāpj viens solītis...
Katram ir tiesības uz savu personīgo viedokli...