Ekonomika
Piedāvājam lasītajiem sarunu LV ar akadēmiķi un Latvijas Universitātes profesori Maiju Kūli. Filozofe norāda uz cilvēka cieņu kā Eiropas civilizācijas vērtību un problēmām, kas saistītas ar šīs vērtības iedzīvināšanu mūsdienās - gan dažādu migrācijas procesu, gan patēriņa mentalitātes un neoliberālisma politikas dēļ. M. Kūle norāda uz idejām Eiropas filozofijā un kristietībā, kas izveidojušas un nostiprinājušas cilvēka cieņas koncepciju. Šī koncepcija nozīmē arī konkrētu politisku rīcību – tai skaitā sociālā nodrošinājuma jomā. Protestējot pret neatbilstošu atbalsta līmeni maznodrošinātajiem Satversmes tiesā vērsies arī Tiesībsargs, kurš tādēļ ir kļuvis neērts dažiem politiskajiem spēkiem. Pateicamies profesorei par atļauju sarunu pārpublicēt!
Maija Kūle: Cieņa ir dzīve atzīšanas režīmā
“Cilvēka cieņai atbilstoša dzīve ir ne tikai fizisko pamatvajadzību apmierināšana, bet arī garīga atzīšana no līdzcilvēku puses, ko spēj nodrošināt darbs, pienākuma apziņa un vēlme attīstīties, kas tikai kopumā sniedz iespēju pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē”, sarunā par sociālā nodrošinājuma atbilstību cilvēka cieņai saka filozofe, profesore MAIJA KŪLE.
Piedāvājam tikai Atjaunotnes lasītājiem ekonomikas doktora Ivara Brīvera pārdomas par procesiem tautsaimniecībā. Kā tos padarīt draudzīgākus senjoriem un apkārtējai videi? Tas ir īpaši svarīgi domājot par sabiedrības ilgtspēju. Patiešam - vai Latvijai būtu jātiecas par katru cenu apsteigt citas valstis ekstensīvā izaugsmē? Varbūt jāmeklē savs ceļš? Sabalansējot vajadzības ar iespējām. Domājot ne tik daudz par ārējiem, kvantitatīviem panākumiem, kurus parasti izmanto saujiņa sabiedrības "elites", kā par vispārēju labklājību, taisnīgumu, cilvēcīgu dzīvi un garīgajām vērtībām, arī par zināmu pieticību un taupību - patērējot ierobežotos planētas resursus.
Kāpēc eirozona ir salīdzinoši vāja? Vai iemesls tam ir tikai Grieķijas parādi? Kāpēc ar eiro ieviešanu Latvijā cerētās investīcijas un vispārējā attīstība kavējas? Šādus un līdzīgus jautājumus šķiet uzdevis sev ir katrs. Savus apsvērumus izsaka arī Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Piedāvājam viņa analīzi, kas publicēta portālā Delfi. Pievienojam arī pēc raksta atrodamās dažas komentētāju replikas. Viņi pauž bažas gan par brīvās tirdzniecības līgumiem ar daudz spēcīgāko ASV, gan par nevienlīdzību ES valstu starpā, gan par milzīgo parādu apjoma pieaugmu pasaulē.
Kur slēpjas eirozonas vājums? Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
Pasaules ekonomikas krīzes izraisītās problēmas turpinās. Ievērojami finansisti (piemēram, P. Volkers[1]) prognozē jaunas krīzes. Kā no krīzēm izvairīties nākotnē vai vismaz samazināt zaudējumu apjomus? Daži pašmāju ekonomisti (piemēram, prof. I. Brīvers) uzsver krājaizdevu sabiedrību apvienošanos un priekšrocības. Vai ārzemju bankas ir attaisnojušas to uzticību un priekšrocības, kādas tām ir Latvijā? Par šo jautājumu piedāvājam uzņēmēja Valda Kalnozola bēdu stāstu, kas izlasāms arī portālā Delfi.
Valdis Kalnozols: 'Neuztici naudu bankām, kas brāļus izģērbušas plikus!'
"Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus," 19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.
Agrāk sabiedrībā visnotaļ populāro vārdu "progress" mūsdienās nomainījis neitrālāks jēdziens – "pārmaiņas". Patiešām pārmaiņas – turklāt straujas – šķiet notiek ikvienā mūsdienu dzīves jomā. Kā tajās pastāvēt? Kā pārmaiņas apzināti veikt? Kā novērst pretdarbību? Kāda ir pārmaiņu rūgtā pieredze atsevišķos vēstures periodos? Par šiem un citiem vadībzinības jautājumiem piedāvājam nelielu ekonomista Mārča Krīta eseju speciāli adresētu portāla Atjaunotne lasītājiem.
Pārmaiņu veikšanas atbildības smagā nasta. Autors: Mārcis Krīts
Darbs, vienlīdzība un cilvēka saikne ar sabiedrību ir pamatpieņēmumi korejiešu izcelsmes Kembridžas zinātnieka Hadžūna Čanga (Ha-Joon Chang, 1963) ekonomikas izpratnē. Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem oriģināli un neatkarīgi domājošajiem ekonomistiem. Līdzās akadēmiskam un pedagoģiskam darbam Čangs ir sarakstījis vairākas nespeciālistiem domātas grāmatas par ekonomiku un tās vēsturi. Divas no tām tulkotas arī latviski: “Sliktie samarieši" (2011) un “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu" (2013). Abās stāstīts par brīvā tirgus ideoloģijas divkosību un par izmaiņām, kas pēdējos 200 gados skārušas kapitālismu. Piedāvājam izlasīt fragmentus no intervijas ar šo ekonomistu, ko veicis žurnāls „Rīgas laiks”.
Intervija ar Hadžūnu Čangu
Arvien lielāka atšķirība starp iedzīvotāju ienākumu līmeni „attīstītajās” valstīs un „jaunattīstības” zemēs, arvien lielāka sociālā diferenciācija, nabaga un bagāto atšķirību palielināšanās, vidusšķiras izzušana - visur. Pat Latvijas bankas ekonomisti sāk atzīt globalizācijas ēna puses. Faktiski Latvijas nespēju tajā pilnvērtīgi spēlēt. Grūti iet ne vien mazām un mazattīstītām valstī, bet valstīm, kuras pieder pie Eiropas valstu nosacītas „vidusšķiras”. Izrādās, ka VISU Austrumeiropas valstu situācija ir praktiski identiska. Izrāvieni ir drīzāk šķietami. Kāpēc? Ko darīt, lai situāciju Latvijā mainītos? Vai tas vispār iespējams? Šādi jautājumi neviļus rodas izlasot Gundara Dāvidsona publikāciju.
Ātri gaistošā vidusšķira. Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists
- 1
- 2
- 3
- 4
- nākamais ›
- pēdējais »
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...