Satura barotne

Ekonomika

"Sudraba ekonomika"

Anonīms saglabāja, Sv, 07/29/2018 - 19:36

Piedāvājam tikai Atjaunotnes lasītājiem ekonomikas doktora Ivara Brīvera pārdomas par procesiem tautsaimniecībā. Kā tos padarīt draudzīgākus senjoriem un apkārtējai videi? Tas ir īpaši svarīgi domājot par sabiedrības ilgtspēju. Patiešam - vai Latvijai būtu jātiecas par katru cenu apsteigt citas valstis ekstensīvā izaugsmē? Varbūt jāmeklē savs ceļš? Sabalansējot vajadzības ar iespējām. Domājot ne tik daudz par ārējiem, kvantitatīviem panākumiem, kurus parasti izmanto saujiņa sabiedrības "elites", kā par vispārēju labklājību, taisnīgumu, cilvēcīgu dzīvi un garīgajām vērtībām, arī par zināmu pieticību un taupību - patērējot ierobežotos planētas resursus.

Eirozonas nedienas

Anonīms saglabāja, Pr, 07/27/2015 - 22:42

Kāpēc eirozona ir salīdzinoši vāja? Vai iemesls tam ir tikai Grieķijas parādi? Kāpēc ar eiro ieviešanu Latvijā cerētās investīcijas un vispārējā attīstība kavējas? Šādus un līdzīgus jautājumus šķiet uzdevis sev ir katrs. Savus apsvērumus izsaka arī Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Piedāvājam viņa analīzi, kas publicēta portālā Delfi. Pievienojam arī pēc raksta atrodamās dažas komentētāju replikas. Viņi pauž bažas gan par brīvās tirdzniecības līgumiem ar daudz spēcīgāko ASV, gan par nevienlīdzību ES valstu starpā, gan par milzīgo parādu apjoma pieaugmu pasaulē.

Kur slēpjas eirozonas vājums? Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists

Vai bankām ir alternatīva?

Anonīms saglabāja, Pk, 05/01/2015 - 18:45

Pasaules ekonomikas krīzes izraisītās problēmas turpinās. Ievērojami finansisti (piemēram, P. Volkers[1]) prognozē jaunas krīzes. Kā no krīzēm izvairīties nākotnē vai vismaz samazināt zaudējumu apjomus? Daži pašmāju ekonomisti (piemēram, prof. I. Brīvers) uzsver krājaizdevu sabiedrību apvienošanos un  priekšrocības. Vai ārzemju bankas ir attaisnojušas to uzticību un priekšrocības, kādas tām ir Latvijā? Par šo jautājumu piedāvājam uzņēmēja Valda Kalnozola bēdu stāstu, kas izlasāms arī portālā Delfi.

Valdis Kalnozols: 'Neuztici naudu bankām, kas brāļus izģērbušas plikus!'

"Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus," 19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.

PĀRMAIŅU NASTA

Anonīms saglabāja, Pr, 03/30/2015 - 15:38

Agrāk sabiedrībā visnotaļ populāro vārdu "progress" mūsdienās nomainījis neitrālāks jēdziens – "pārmaiņas". Patiešām pārmaiņas – turklāt straujas – šķiet notiek ikvienā mūsdienu dzīves jomā. Kā tajās pastāvēt? Kā pārmaiņas apzināti veikt? Kā novērst pretdarbību? Kāda ir pārmaiņu rūgtā pieredze atsevišķos vēstures periodos? Par šiem un citiem vadībzinības jautājumiem piedāvājam nelielu ekonomista Mārča Krīta eseju speciāli adresētu portāla Atjaunotne lasītājiem.

Pārmaiņu veikšanas atbildības smagā nasta. Autors: Mārcis Krīts

Kas ir ekonomika?

Anonīms saglabāja, Ot, 08/26/2014 - 23:28

Darbs, vienlīdzība un cilvēka saikne ar sabiedrību ir pamatpieņēmumi korejiešu izcelsmes Kembridžas zinātnieka Hadžūna Čanga (Ha-Joon Chang, 1963) ekonomikas izpratnē. Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem oriģināli un neatkarīgi domājošajiem ekonomistiem. Līdzās akadēmiskam un pedagoģiskam darbam Čangs ir sarakstījis vairākas nespeciālistiem domātas grāmatas par ekonomiku un tās vēsturi. Divas no tām tulkotas arī latviski: “Sliktie samarieši" (2011) un “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu" (2013). Abās stāstīts par brīvā tirgus ideoloģijas divkosību un par  izmaiņām, kas pēdējos 200 gados skārušas kapitālismu. Piedāvājam izlasīt fragmentus no intervijas ar šo ekonomistu, ko veicis žurnāls „Rīgas laiks”.

Intervija ar Hadžūnu Čangu

Globalizācijas spožums un posts

Anonīms saglabāja, Tr, 04/16/2014 - 00:41

 Arvien lielāka atšķirība starp iedzīvotāju ienākumu līmeni „attīstītajās” valstīs un „jaunattīstības” zemēs, arvien lielāka sociālā diferenciācija, nabaga un bagāto atšķirību palielināšanās, vidusšķiras  izzušana - visur. Pat Latvijas bankas ekonomisti sāk atzīt globalizācijas ēna puses. Faktiski Latvijas nespēju tajā pilnvērtīgi spēlēt. Grūti iet ne vien mazām un mazattīstītām valstī, bet valstīm, kuras pieder pie Eiropas valstu nosacītas „vidusšķiras”. Izrādās, ka VISU Austrumeiropas valstu situācija ir praktiski identiska. Izrāvieni ir drīzāk šķietami. Kāpēc? Ko darīt, lai situāciju Latvijā mainītos? Vai tas vispār iespējams? Šādi jautājumi neviļus rodas izlasot Gundara Dāvidsona publikāciju.

Ātri gaistošā vidusšķira. Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists  

Elektroenerģija - dārgāka!

Anonīms saglabāja, Sv, 02/09/2014 - 01:57

Apšaubīt lēmumu ar aprīli atvērt elektroenerģijas brīvo tirgu Latvijā sākusi pat ministru prezidente Laimdota Straujuma! Pašlaik normatīvi paredz, ka no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%. Īstenībā piedāvājumus pārdot elektrību līdz šim izteikušas tikai divas kompānijas: "Latvenergo" un "Baltcom TV". Savukārt AS «Dzintars» valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs uzskata, ka brīvais elektroenerģijas tirgus Latvijā nav iespējams. Viņaprāt, Ekonomikas ministrija (EM) prasmīgi apmulsina cilvēkus, sajaucot kopā pilnīgi dažādus jautājumus - jaunos palielinātos tarifus ar brīvā tirgus jēdzienu. Turklāt monopolists elektrības piegādāšanā Latvijā ir AS "Sadales tīkls", kura noteiktais pakalpojuma tarifs izsauc diskusijas.