Satura barotne

Izglītība

Latvijā 41 % cilvēku nelasa grāmatas!

Anonīms saglabāja, Pk, 01/27/2017 - 23:16

Piedāvājam īsu informāciju par aptauju, no kuras izriet, ka gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem nelasa grāmatas. Varbūt pat, ka lielākā daļa, jo labi zināms, ka aptaujās cilvēki attiecībā uz sevi bieži vēlamo uzdot par īstenību. Interneta paaudze nav radināta lasīt garus tekstus. Vai jaunā izglītības reforma, kas patlaban tiek gatavota, – uzlabos vai pasliktinās situāciju?

Kam traucē tikumības jēdziens?

Anonīms saglabāja, Ot, 12/29/2015 - 17:55

Joprojām turpinās diskusijas par Izglītības likuma jauno redakciju (18. 06. 15.), kurā Saeima ir nostiprinājusi tikumisko audzināšanu, faktiski garantējusi tās nodrošināšanu visās Latvijas skolās. Piedāvājam juridisko zinātņu doktores Baibas Rudevskas komentāru par to, kāpēc neliela daļa nevalstisko organizāciju tik asi vēršas pret šo likuma normu un vispār pret tikumības jēdzienu kā tādu. Lai gan tikumības jēdziens jau izsenis atrodams Latvijas Satversmes 116. pantā un Izglītības likumā.

Tikumības jēdziens un homoseksuāla dzīvesveida popularizēšana. Autore: Dr.iur. Baiba Rudevska

Vai lamu vārdiem vieta skolās?

Anonīms saglabāja, Pr, 10/12/2015 - 18:33

Sabiedrību satraucis kādas skolotājas piedāvājums skolēniem analizēt literatūras stundā modernas dzejnieces dzejoli, kurā Jaunās Derības Evaņģēlija Kalna sprediķa tekstiem pievienoti rupji lamu vārdi krievu valodā. Cits gadījums Rīgas ģimnāzijā – direktors tomēr noliedzis skatīties filmu, ko kāda skolotāja atkal literatūras stundā vēlējusies demonstrēt, jo tajā ir vardarbības ainas un homoseksuāli dzimumakti, kā arī filma nav ieteicama bērniem. Direktors pamatojis savu aizliegumu ar to, ka visi skolēni 10. klasē vēl nav pilngadīgi. Piedāvājam šajā sakarā Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, ko viņa atsūtījusi portālam Atjaunotne. Pateicamies deputātei par iespēju to publicēt!

Krievu valodas lamu vārds kā jaunais latviešu demokrātijas simbols? Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte

Kalpot vērtībām, vai ar tām rotaļāties?

Anonīms saglabāja, Tr, 01/14/2015 - 18:26

Jau kādu laiku Latvijā sabiedrība diskutē par to, vai ir nepieciešams pašsaprotamas vērtības minēt valstiskos dokumentos un mācīt bērniem skolās. Nesen ir pieņemta Satversmes Preambula jeb Ievads, kur – cita starpā – minētas vispārcilvēciskās vērtības, kristīgais mantojums un tautas tradicionālā kultūra jeb dzīvesziņa. Tomēr diskusijas un, pats galvenais, centieni – skolās un masu medijos potēt jauniešiem ētisko relatīvismu – turpinās. Par to satraucas 12. Saeimas deputāte Ingūna Rībena. Pateicamies deputātei par iespēju pārpublicēt viņas kaismīgo rakstu, kas tapis – polemikā ar vērtību relatīvisma aizstāvjiem.

Katrs pats sev Mozus. Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte

Dzīvesziņa – skolās?

Anonīms saglabāja, Se, 05/17/2014 - 20:17

DziveszinaLatvijas Satversmes preambulas projektā ir iekļauts termins 'dzīvesziņa'. Sākušās diskusijas par to, vai mācību priekšmetu ar šādu nosaukumu nevajadzētu paredzēt arī skolās. Ažiotāža pagaidām ir tikai par formu, kā to darīt, par to, kuras organizācijas noteikti nepielaist pie dzīvesziņas izstrādes, nevis par priekšlikuma būtību. Kādas tieši tēmas varētu veidot dzīvesziņas saturu, pagaidām ir atklāts jautājums. Saeima ir piešķīrusi arī finansējumu pirmajam projektam, kas varētu apzināt tematus un metodes, kas ļautu skolēniem pilnvērtīgi iepazīt sevi, ētiskās vērtības, veselības jautājumus, attiecību veidošanas prasmes, tradicionālajā un mūsdienu kultūrā sastopamās ģimenes vērtības. Tātad dzīvesziņā būs apkopots tas, kas šobrīd ir "izkaisīts" dažādos mācību priekšmetos. Piedāvājam publikāciju, kas pamato šādas ievirzes vērtībizglītības nepieciešamību Latvijā patlaban – demogrāfiskās krīzes izšķirošajā fāzē.

Par dzīvesziņu! Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Ko nozīmē „nauda seko” skolēnam?

Anonīms saglabāja, Ce, 05/30/2013 - 16:04

Sabiedrībā turpinās diskusijas par principu izglītības finansēšanā, ko aizstāvēja iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, bet pirmais Latvijā deklarēja Andris Šķēle. Šobrīd nauda skolēnam „seko” tikai līdz pašvaldībai, kur notiek zināma līdzekļu pārdale, tādējādi glābjot skolas ar relatīvi mazāku skolēnu skaitu no izputēšanas. Vai šis princips "nauda seko" vispār ir dzīvotspējīgs, un vai tas nevar nodarīt postu izglītības kvalitātei - par to pauž satraukumu sociologs Mareks Niklass.

Par „nauda seko” principu. Autors: Mareks Niklass, sociologs, LU SZF pasniedzējs

Augstākā izglītība ceļā uz reformām

Anonīms saglabāja, Tr, 05/08/2013 - 23:46

Pēc ilgstošas ķīvēšanās ar nu jau demisionējušo ministru Robertu Ķīli, Augstākās izglītības padome pati nākusi klajā ar savu redzējumu par reformām. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Dr. art. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektora un docenta, Augstākās izglītības padomes locekļa Andra Teikmaņa rakstu par AIP sagatavoto Augstākās izglītības attīstības koncepciju.

Andris Teikmanis: Latvijas augstākā izglītība ceļā uz otro akadēmisko revolūciju