Sabiedrība

Alkohola ražotāju un tirgotāju lobijs ir daļa no globālās patērētājsabiedrības sistēmas, kas ir atbildīga netikai par alkoholisma izplatīšanos, bet arī par atbilstošas ideloģijas un vērtībievirzes radīšanu, t. sk. masu medijos. Alkoholisms ir ne vien slimība, bet arī netikums. Turklāt vispirms tas sākas kā nelāgs ieradums, kas pāraug slimībā un nereti beidzas ar letālu iznākumu vai personības degradāciju un normālas dzīves deformāciju daudzām ģimenēm. Taču masu mediji minēto netikumu ir padarījuši par neaizstājamu gan sabiedrības elites „glamūra”, gan jebkuras izklaides sastāvdaļu. Viens no tautas nodzirdīšanas skandalozākajiem aspektiem ir gadiem ilgā nelegālā alkohola tirgošana (t.sk. „točku” darbība). Par šo problēmu lasām kompetentu Pētera Apiņa – Latvijas Ārstu biedrības prezidenta – komentāru. Atklāts tomēr paliek jautājums: kā cīņu pert dzeršanu padarīt efektīgāku?

Cīņa pret pārmēra alkohola lietošanu Latvijā: realitātes un konsekvences. Autors: Pēteris Apinis

Pēc daudzu novērotāju domām šī gada Valsts svētku visaktuālākā runa bija Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga sprediķis, sacīts Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienas Ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā 2011. gada 18. novembrī. Piedāvājam izlasīt to visu portāla atjaunotne.lv lasītājiem.

Arhibīskaps Jānis Vanags. Sprediķis Latvijas Republikas Proklamēšanas 93. gadadienā

Kāpēc tika atlaista 10.Saeima? Ne jau tādēļ, ka tajā būtu vairāk nezinošu, neprasmīgu vai aprobežotu deputātu kā iepriekšējās. 10.Saeimas atlaišanas iemesls ir morālas dabas. Cilvēkiem bija apnicis, ka sola vienu, bet balso citādi, ka īstenoti tiek nevis atklātās diskusijās pieņemti lēmumi, bet slepenās sarunās panāktas vienošanās.  

Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm. Reformu pamatā jābūt vērtībām!

 Latvijas vēsturē pirmo reizi Prezidents atlaiž Saeimu! Viens no argumentiem lēmumam par Saeimas atlaišanu Valda Zatlera runā bija “demokrātijas privatizācija”. Daudzi to saista ar ekonomiskās un politiskās varas saaugšanas tendenci, kas Latvijā sākās jau pirms 20 gadiem. Zīmīgi, ka vārdā pagaidām nosaukti tikai 3 oligarhi. Bet vai tiešām Latvijā viņu ir tik maz? Un vai uz Latvijas politiku neizdara spiedienu netieši arī daudz turīgāki un varenāki cilvēki no ārvalstīm. Vai vispār ir valstis bez „oligarhisma”? Protams, to var saukt arī citādi – par lobismu. Bet vai tas daudz maina būtību? Mūziku pasūta tie, kuri par to maksā. Daudzi sabiedrība mēdz ciniski atzīt, ka nauda ir mūsdienu cilvēka vienīgais dievs. Var jau simboliski rīkot oligarhu bēres un cīnīties ar oligarhu katram pašam sevī. Tomēr šai parādībai var meklēt arī dziļākus cēloņus. Viens no tādiem – brīvā tirgus kapitālisma un demokrātijas pretruna. Iespējams, tā nav neatrisināma. Taču patlaban tās risināšanā Latvija ir nonākusi strupceļā.

Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm. Vai sācies karš ar „oligarhismu”?  

Pēdējā laikā Latvijā izskan viedokļi, kas Eiropas ietekmi tiecas iztēloties arvien negatīvāk. Tas daļēji ir izskaidrojams ar ekonomiskās krīzes izraisītajām emocijām. Bez Eiropas kultūras klātbūtnes diez vai Latvija vispār pastāvētu kā neatkarīga un demokrātiska valsts un baudītu daudzas Rietumu civilizācijas priekšrocības. Kas tieši rada un uztur šo „eiropiskumu”? Kāpēc citās pasaules daļās, piemēram, arābu zemēs, labi domātie demokratizācijas mēģinājumi bieži vien nesniedz cerētos rezultātus? Visbeidzot - vai pati Eiropa zināmā mērā nav zaudējusi savas kultūras pamatus? Vēsturniekam prof. Andrejam Zubovam šajos jautājumos ir savs oriģināls redzējums, ko piedāvājām iepazīt izlasot fragmentus no viņa lekcijas. Tajā skartas arī Krievijas un Eiropas attiecību problēmas.

Andrejs Zubovs: Eiropas identitātes garīguma, civilizācijas un kultūras pamati

Diskusijai par valsts pārvaldes reformu piedāvājam Kārļa Krēsliņa raksta fragmentus  un dažus komentārus, kas par to izteikti portālā Delfi.

Kārlis Krēsliņš: Valsts pārvalde ir jāmaina 

[..] Lasot daudzos valdības paziņojums un skaidrojumus par budžetu rodas priekšstats, ka speciāli informācija tiek pasniegta tā, lai mazāk cilvēku saprastu lietas būtību. [..]

Mērķis ir sasniegts, jo svētdienas vakarā 2010.gada 19.decembrī, kā rādīja LTV1, lielākā daļa Saeimas deputātu, pirms pirmdienas balsošanas Saeimā par 2011.gada budžetu, praktiski neko nezināja un nevarēja pateikt par budžetu pēc būtības.