Ziņas

Konference par kristīgo demokrātu 20 gadu darbības pieredzi Latvijā.

Gan Eiropas, gan Latvijas politikā būtiska loma ir kristīgo demokrātu idejām. Pēc neatkarības atjaunošanas pirmā partija Latvijā, kas centās balstīties uz kristīgām un demokrātiskām vērtībām, bija Latvijas Kristīgo demokrātu savienība. Tā dibināta 1991. gada 9. martā. Šo notikumu atcerēsies tā laika dalībnieki sestdien 2011. gada 26. martā pl. 11. 00 Rīgā, Klostera ielā 4, otrā stāva zālē. Konferences tēma: „Kristīgo demokrātu pirmsākumi un nākotnes perspektīvas Latvijā”.

Trīs pēdējā laika satraucošākās aktualitātes sociālā nodrošinājuma jomā ir: 1)  netaisnīgā Latvenergo tarifu celšana, ko solījusies apstrīdēt tiesā Kristīgo demokrātu savienība,  2) valdības plānotie ietaupījumi izglītības jomā, tostarp uz mākslas izglītības rēķina, kurus izdevies pagaidām apturēt, pateicoties mākslas augstskolu straujajai reakcijai, un 3) plāni par pensiju samazināšanu.

Pēdējā laikā vairāki Rietumu valstu līderi atzinuši, ka citu kultūru pārstāvju integrācijas politika Eiropā cietusi neveiksmi. Vai tas nozīmē, ka dialogs starp kultūrām, valstīm, tautām, reliģijām un cilvēkiem vispār nav iespējams?

Diez vai! Drīzāk nav attaisnojusies liberālā un kosmopolitiskā pieeja, kas piederību pie reliģijas un nacionālo idenatitāti līdz šim uzskatījusi par nebūtisku sīkumu, salīdzinot ar globalizācijas un brīvās darba spēka kustības labumiem. Šķiet, ka nav attaisnojusies politiskās nācijas ideja, ar ko pēdējā laikā mēģināts aizstāt tautas un etnisko piederību. It sevisķi, ja šādu politisko nāciju iedomājas veidot no pilnīgi atšķirīgu kultūru un reliģiju piederīgajiem.

N.Sarkozī un A. Merkele atzīst multikulturālisma neveiksmi.

Televīzijas skatītāji Zviedrijā iesnieguši policijā sūdzību par dzimumaudzināšanas filmu, kas pagājušajā nedēļā tika pārraidīta Ziedrijas televīzijas  kanālā "Sveriges Television"(STV), stāsta interneta izdevums "The Local".

Piemineklis represētiem garīdzniekiem un atgūtai ticības brīvībai

Pieminekli iecerēts izvietot pie Jaunās Ģertrūdes baznīcas  - Brīvības un Cēsu ielas sadures skvēriņā. Pieminekļa ideja pieder Latvijas ievērojamākajam astrofiziķim Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklim Arturam Balklavam - Grīnhofam. Viņš bija LU astronomijas institūta direktors, Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas aktīvs draudzes loceklis, kā arī Kristīgo demokrātu savienības (KDS) Zinātņu akadēmijas nodaļas vadītājs un vairākus gadus KDS priekšsēdētāja vietnieks ideoloģijas jautājumos. Pēc smagas slimības Arturs Balklavs Grīnhofs mira 2005. gada 13. aprīlī. Tomēr projekta ideja nav zudusi, to turpina attīstīt uz īstenot KDS Zinātņu akadēmijas nodaļa.

Lai gan arī iepriekš laulību skaits Latvijā nebija nekāds lielais, tomēr krīzes iespaidā tas samazinājies dramatiski. Turklāt pieņemti likumi, kas laulības šķiršanu vēl atvieglinās. Vai valstij ir programma ģimenes stiprināšanai un demogrāfiskās krīzes mazināšanai? Kas šādā programmā būtu jāietver?

Trīspadsmit mācību gadu laikā Latvijā slēgtas 244 skolas

Ziņo LETA. Svētdien, 23. 01. 2011.

"Pēdējo trīspadsmit mācību gadu laikā Latvijā slēgtas 244 vispārizglītojošās skolas, un skolēnu skaits samazinājies par 131 898 skolēniem, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie statistikas dati. 

Šajā mācību gadā Latvijā darbojas 830 vispārizglītojošās dienas skolas, tajā skaitā 35 sākumskolas, 365 pamatskolas, kuru ietilpst arī sociālās korekcijas izglītības iestādes, 367 vidusskolas un 63 speciālās izglītības iestādes, ieskaitot sanatoriju internātskolas.