Zinātne
Piedāvājam filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par mākslīgo intelektu un cilvēces nākotni Bībeles naratīva un Eiropas filozofisko meklējumu kontekstā.
Mākslīgais intelekts un mēs. Atmiņas par nākotni. Autore: Iveta Šimkus.
No teju neierobežotām iespējām līdz grūti aptveramai bīstamībai – apmēram šādā amplitūdā jādomā par mākslīgo intelektu (turpmāk tekstā MI) kā likumsakarīgu cilvēces attīstības rīku, racionalitātes turpinājumu un vainagojumu. Un šis process nav sācies ne apgaismības laikmetā, ne Sokrāta domāšanas pavērsienā uz cilvēka sevis izpēti, bet tas ir iekodēts jau pašā pirmajā izvēlē, kas notikusi Ēdenes dārzā. Šī izvēle nav vienreizējs notikums, bet atkārtojas, mūžīgi atgriežas, kā teiktu Nīče. Tas ir cilvēces liktenis. Cilvēks saceļas pret savu Radītāju. Neizbēgami un arī neveiksmīgi, kā, piemēram, to varam lasīt Vecās Derības stāstā par Bābeles torņa celšanu. Taču sakāve neko neiemāca, torņa celšana turpina būt ļoti vilinoša.
Piedāvājam LU pētnieka Manuela Fernandeza publikāciju par veikto pētījumu Latvijas skolās. Pateicība autoram par doto iespēju rakstu publicēt portālā “Atjaunotne”. Šajā Adventa un pirms Ziemassvētku laikā ļaudis ir izslāpuši pēc pozitīvām ziņām. Neraugoties uz problēmām ar skolotāju atalgojumu un izglītības finansēšanu, vismaz daļa izglītības darbinieku turpina pētīt un pilnveidot vērtībizglītības jomu, mēģina atbalstīt un sekmēt skolēnu tikumisko izaugsmi. Tas iedvesmo un priecē!
“Skolēni vēlas kļūt par labākiem cilvēkiem!” Autors: Manuels Fernandezs
Portālam “Atjaunotne” bioloģijas zinātņu doktors Jēkabs Raipulis piedāvā apkopojošu analīzi par jēdzienu ‘dzimums’ un ‘dzimte’ (gender) interpretācijām, kas saistītas arī ar mēģinājumiem mainīt izpratni par diviem dzimumiem (sieviete un vīrietis) kā normu. Mēģinājumi mainīt izpratni par dzimumiem atspoguļojas arī tādā pretrunīgā dokumentā kā “Stambulas konvencija”, par ko joprojām nerimst diskusijas. Vai šādām manipulācijām ir kāds pamats bioloģijā?
Dažādas dzimuma interpretācijas. Autors: Dr. Jēkabs Raipulis
Par ko būs runa? Cik dzimumu ir cilvēkam? Jocīgs jautājums. Skaidrs, ka divi, un uz jautājumu atbildēts. Tomēr izrādās, nav tik vienkārši. Literatūrā par cilvēka dzimumu pēdējos ziņojumos mēs atrodam, ka skrupulozi “pētnieki” jau ir sazīmējuši tos vairāk par simtu (piemērm, 2018.g. apkopojumā ir 112 ‘genderu’ un 70 seksuālo orientāciju). Tūlīt gan jāpiezīmē, ka angļu valodā runājot par daudzajiem dzimumiem tos nesauc par dzimumiem, bet genderiem, ko latviešu valodā iesaka saukt par dzimtēm. Mēģināsim noskaidrot, kāds sakars ir dzimumam ar genderu/dzimti. Vai latviešu tulkojumā ‘genders’ un dzimte ir viens un tas pats.
Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 2016. gada 21. 12. norisinājās konsīlijs, kas apsprieda jautājumu "Eiropas civilizācijas krīzes cēloņi un iespējamie risinājumi izejai no krīzes". Piedāvājam izlasīt konsīlija darba rezultātā tapušo slēdzienu.
Piedāvājam lasītājiem prof. Dr. Jēkaba Raipuļa analīzi par terminiem 'dzimums' un 'dzimte' (gender) un to aplamo lietošanu pēdējā laikā, kas jau vairākkārt ir izsaucis sabiedrībā pārpratumus un diskusijas. Rakstā analizēts cik nepamatoti no bioloģiskā viedokļa ir dzimuma izpratnes jautājumos un dzimumaudzināšanā ignorēt dabas noteikto. Pateicamies profesoram par iespēju publicēt pilnu viņa zinātniskā raksta tekstu!
Sociālais dzimums – dzimte. Cik tas pamatoti? Autors: Dr. Jēkabs Raipulis
Piedāvājam, godātie lasītāji, LU prof. L. Taivana referātu Latvijas Zinātņu akadēmijā, kas skar civilizāciju sadursmes koncepciju pēdējā mēnešu terora aktu (Parīzē, Nicā, Stambulā, Vircburgā u.c.) kontekstā. Cita starpā profesors analizē kāpēc no Tuvo Austrumu valstīm ir tik maz Nobela prēmijas laureātu - eksaktajās zinātnēs.
Zinātnes perspektīva civilizāciju sadursmes laikmetā. Autors: Dr. habil. theol. Leons Taivans
[..] Mēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu gadsimtā. Mūsu paaudze jau ir pārdzīvojusi neiedomājami interesantus laika griežus, ir bijusi šo pārmaiņu subjekts un objekts. Ar mūsu aktīvu līdzdalību ir kritusi Krievijas impērijas pēdējā - komunistiskā versija - PSRS. Ir beidzies "aukstais karš" un, kā domā Semjuels Hantingtons, Frensiss Fukujama un citi vēstures un politikas zinātnes pārstāvji - arī "ideoloģiju konfrontācijas laikmets". Taču pēdējā laika norises Tuvajos Austrumos un jaunā "tautu staigāšana" izgaismo citus ne mazāk nozīmīgus notikumus, kas nepaies secen Latvijai. Arī mums būs jādomā, kā pārkārtot mūsu sabiedrību, kādas prioritārus darbus mums būs uzņemties, uz ko koncentrēt savus zinātniskos un intelektuālos resursus. Par ko ir runa?
Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem izlasīt Danutes Tomsones interviju ar Oksfordas universitātes matemātikas profesoru Džonu Lenoksu. Intervija īsu brīdi bija izlasāma arī portālā Delfi. Lenokss 13. novembrī LU Lielajā Aulā diskusijā "Vai zinātne ir apglabājusi Dievu" diskutēja ar LU bijušo rektoru fiziķi Mārci Auziņu. Dienu pirms tam Lenokss ar lekciju "Hokings un Dokinss par Dievu - patiesība vai maldi?" uzstājās Latvijas Zinātņu akadēmijā.
Džons Lenokss diskutējis ar Č. Darvina teorijas apoloģētu biologu Ričardu Dokinsu, kurš par bestselleru kļuvušajā grāmatā The God Delusion (2006) noliedz to, ka eksistē kāds pārdabisks Visuma Radītājs, pauž pārliecību, ka jebkura reliģija ir maldi, un mēģina pierādīt, ka cilvēkam nav vajadzīgs Dievs. Tāpat Lenokss centies atspēkot britu astrofiziķa Stīvena Hokinga teoriju, ka Dievs nav Visuma radītājs.
"Ja tu izņem Dievu no ciešanām, šīs ciešanas nepazūd" saka - Džons Lenokss
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...