Satura barotne

Vēsture

Dzīva zivs peld pret straumi

Anonīms saglabāja, Ot, 02/14/2017 - 11:33

Piedāvājam žurnālista Jura Lorenca intervijas ar vēsturnieku Dr. Hariju Tumanu pārpublicējumu. Paldies H.Tumanam par atļauju interviju pārpublicēt. Pilns intervijas teksts meklējams laikraktā "Latvijas avīze".

Harijs Tumans: "Ja mēs uzskatām, ka šī ir mūsu vienīgā dzīve, kuras vērtība ir tikai materiālas lietas, nauda un bauda, tad mēs būtībā ne ar ko neatšķiramies, piemēram, no mana kaķa."

Vācietis izmantotais

Anonīms saglabāja, Pk, 04/01/2016 - 00:59

Piedāvājam nelielu ekskursu latviešu karavīru likteņstāstos, ko speciāli portālam Atjaunotne apkopojis autors Mārcis Krīts. Lasot par Jukuma Vācieša un citu sarkano strēlnieku likteņiem Pirmajā pasaules karā un PSRS laikā, negribot nāk prātā mūsdienu sarežģītā situācija, propagandas kari un reālā kara darbība Sīrijā, Irākā, kā arī teroristu plosīšanās ES lielpilsētās. Vai vēsture mums kā tautai var sniegt kādu mācību un brīdinājumu?

Vācietis izmantotais. Autors: Mārcis Krīts

ES veidotājs Robērs Šūmanis

Anonīms saglabāja, Pr, 10/13/2014 - 11:38

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons

Kas bija hernhūtieši?

Anonīms saglabāja, Ot, 03/08/2011 - 01:26

Pārdomājot Latvijas vēstures pagrieziena punktus, arvien lielāka interese rodas par brāļu draudžu kustību 18. un 19. gadsimtā. Ir bijuši mēģinājumi to skaidrot kā latviešu pašatbrīvošanās sociālu kustību, ignorējot hernhūtiešu garīgo dimensiju – autentiskas kristietības pieredzi. Ir arī cilvēki, kuri to tiecas restaurēt un idealizēt, saskatot hernhūtismā gandrīz vai vienīgo Latvijas jaunas atmodas iespēju. Tās ir divas galējības. Taču skaidrs ir viens, ka gan brāļu draudžu, gan arī kristietības ietekme uz Latvijas tapšanu ir par maz apzināta. Tādēļ piedāvājam saīsinātu LU prof. Gvido Straubes lekciju par hērnhūtiešu gaitām Latvijā un viņu lomu Latvijas nācijas veidošanās procesā, kas izklāsta faktus no neitrālām, akadēmiska pētnieka pozīcijām. Pateicība profesoram par iespēju izmantot lekciju saīsinātā veidā.