Atjaunotne

Saskaroties ar milzīgo ažiotāžu citu valstu prezidentu vēlēšanās un valdību veidošanā, derētu padomāt – vai tiešām tam ir tik izšķiroša nozīme.. Vai sabiedrības (valstis) tiešām vada ievēlētas amatpersonas? Varbūt sen jau vara pārgājusi – pasaules miljardieru kontrolēto globālo korporāciju rokās? Pagaidām vēl svinam savas valsts – Latvijas – proklamēšanas svētkus. Cik ilgi? Pārdomām piedāvājam izlasīt pirms gandrīz diviem gadiem notikušu žurnālistes Ivetas Mediņas interviju ar politoloģi Ilzi Ostrovsku.

Ilze Ostrovka: Visdrūmākā perspektīva – valsts izzušana

– Jūs nevēlējāties runāt par valdības veidošanu, ieminoties, ka tas viss ir pārāk sīki, salīdzinot ar procesiem, kuri notiek pasaulē. Ko jūs domājāt, to sacīdama?

– Starptautisko analītiķu vidē patlaban ir kāds plaši izplatīts salīdzinājums: nacionālo valstu valdības atgādina pingvīnus uz peldoša aisberga, kuriem šķiet, ka nevis okeāna straumes, bet gan viņi nosaka ledus gabala virzību. Trakākais, ka pingvīni pat neapjauš par šādu straumju eksistenci. Tāpēc viņi ir pašpārliecināti un pārprot savu lomu, kura ir krasā pretrunā ar realitāti. Ne velti Romas klubs* nemitīgi atgādina, ka viena no šodienas lielākajām problēmām ir tā, ka cilvēki neizprot notiekošo procesu patieso būtību. Tostarp, arī to, ka tradicionālā nacionālā, demokrātiskā valsts pakāpeniski iegūst citu formu, pārvēršoties par valsti – korporāciju jeb korporācijvalsti.

Kungs, kad esmu izsalkusi, sūti man kādu, ar ko dalīties pēdējā kumosā
Kad esmu izslāpusi, sūti man kādu, kam nepieciešams ūdens malks
Kad man salst, ļauj man kādu sasildīt
Kad esmu neapmierināta, sūti man kādu, kurš jāmierina
Kad mans krusts kļūst par smagu, liec man dalīties ar cita krustu
Kad esmu nabaga, vadi mani pie tā, kas ir lielākā trūkumā
Kad man nav laika, sūti man kādu, kam palīdzēt tai brīdī
Kad esmu pazemota, liec man kādu godāt
Kad esmu zaudējusi drosmi, sūti man kādu, kurš jāiedrošina
Kad man nepieciešama sapratne no citu puses, dod man kādu, kam nepieciešama manējā
Kad gribu sajust savas rūpes, sūti kādu, par ko jārūpējas man
Kad domāju vienīgi par sevi, vērs manu uzmanību pret citiem

Piedāvājam žurnālista Otto Ozola rakstu par to, kāda ir migrācijas dinamika ES un kas sagaida Eiropu un Latviju saglabājoties migrācijas apjomam no dienvidu valstīm. NB! Teksts papildināts ar īsu cita žurnālista - Anda Sedlenieka - pārskatu par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumu, kurā izvērtēta ietekme, ko migrācija uz Rietumiem atstājusi Austrumeiropas valstu ekonomikā.

Izvelciet galvu ārā no smiltīm: Autors Otto Ozols; Emigrācijas posts bez jebkāda spožuma. Autors: Andis Sedlenieks

Kad kārtējo reizi sākas diskusijas par migrācijas sekām Eiropai un Latvijai, tad dažkārt nudien gribas vienam otram politiķim palūgt, lai viņš izvelk ārā galvu no smiltīm. [..] Tas apātiskais, tuvredzīgais kūtrums šoreiz ir vēl bīstamāks par bezatbildīgo muļļāšanos pirms banku krīzes. Runa ir par to, kur atradīsies latvieši nākotnes Eiropā. Šobrīd var teikt – ja valdība par demogrāfijas lietām domās tāpat kā līdz šim, tad šodienas valdošās koalīcijas pārstāvjus variet visu pēc kārtas ierakstīt paša tautas kapraču sarakstā. Ne vairāk un ne mazāk. Ieskaitot valsts prezidentu, ministru prezidentu, katru ministru, katru ministrijas valsts un parlamentāro sekretāru. Partiju līderus, pelēkos un rūtainos aizkulišu kardinālus, visa kalibra oligarhus ieskaitot. Katram no viņiem ir vārds un uzvārds. Visi viņi ir sarakstā.

Piedāvājam, godātie lasītāji, LU prof. L. Taivana referātu Latvijas Zinātņu akadēmijā, kas skar civilizāciju sadursmes koncepciju pēdējā mēnešu terora aktu (Parīzē, Nicā, Stambulā, Vircburgā u.c.) kontekstā. Cita starpā profesors analizē kāpēc no Tuvo Austrumu valstīm ir tik maz Nobela prēmijas laureātu - eksaktajās zinātnēs.

Zinātnes perspektīva civilizāciju sadursmes laikmetā. Autors: Dr. habil. theol. Leons Taivans

 [..] Mēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu gadsimtā. Mūsu paaudze jau ir pārdzīvojusi neiedomājami interesantus laika griežus, ir bijusi šo pārmaiņu subjekts un objekts. Ar mūsu aktīvu līdzdalību ir kritusi Krievijas impērijas pēdējā - komunistiskā versija - PSRS. Ir beidzies "aukstais karš" un, kā domā Semjuels Hantingtons, Frensiss Fukujama un citi vēstures un politikas zinātnes pārstāvji - arī "ideoloģiju konfrontācijas laikmets". Taču pēdējā laika norises Tuvajos Austrumos un jaunā "tautu staigāšana" izgaismo citus ne mazāk nozīmīgus notikumus, kas nepaies secen Latvijai. Arī mums būs jādomā, kā pārkārtot mūsu sabiedrību, kādas prioritārus darbus mums būs uzņemties, uz ko koncentrēt savus zinātniskos un intelektuālos resursus. Par ko ir runa?

Piedāvājam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga skaidrojumu, kāpēc LELB sinode nostiprināja tiesības ordinēt par mācītājiem tikai vīriešus. NB! Teksts nomainīts ar plašāku interviju, ko arhibīskaps ir devis žurnālistei Elitai Veidemanei. Pievienojam arī dažu anonīmu autoru komentārus, t. sk. humoristiskus, par šo tematu, kas ņemti no interneta portāliem.

ASV iedzīvotāji pie dažādiem ekrāniem pavada vidēji vairāk nekā desmit stundu dienā, kas ir par apmēram vienu stundu vairāk nekā pirms gada, vēstīja ziņu aģentūra UPI, atsaucoties uz kompānijas «Nielsen» veiktu pētījumu par ASV patērētāju paradumiem šā gada pirmajā ceturksnī. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ASV iedzīvotāji pie dažādiem ekrāniem - televizora vai mobilajām ierīcēm ar interneta pieslēgumu - vai vismaz klausoties radio pirmajā ceturksnī pavadīja vidēji desmit stundas un 39 minūtes dienā.

Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" Dr. habil. philos.  Maijas Kūles lekcijas «Latvijas riski un valsts vērtība» , kas notika 31. 03. 2016.,  - videoieraksti. Pirmajā videoierakstā - lekcija. Otrajā videoierakstā - atbildes uz klausītāju jautājumiem.