Atjaunotne

Saeimā atkal saasinājušās cīņas par tradicionālajām vērtībām. Ir nevalstiskās organizācijas, kas šajās vērtībās saskata apdraudējumu. Savukārt virkne Saeimas deputātu cenšas tās nosargāt. Piedāvājam deputātes Ingunas Rībena analīzi par izveidojušos situāciju.

Atklātas domas par kādu 'atklātu vēstuli' Autore: Inguna Rībena, 11. un 12. Saeimas deputāte

Darbs, vienlīdzība un cilvēka saikne ar sabiedrību ir pamatpieņēmumi korejiešu izcelsmes Kembridžas zinātnieka Hadžūna Čanga (Ha-Joon Chang, 1963) ekonomikas izpratnē. Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem oriģināli un neatkarīgi domājošajiem ekonomistiem. Līdzās akadēmiskam un pedagoģiskam darbam Čangs ir sarakstījis vairākas nespeciālistiem domātas grāmatas par ekonomiku un tās vēsturi. Divas no tām tulkotas arī latviski: “Sliktie samarieši" (2011) un “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu" (2013). Abās stāstīts par brīvā tirgus ideoloģijas divkosību un par  izmaiņām, kas pēdējos 200 gados skārušas kapitālismu. Piedāvājam izlasīt fragmentus no intervijas ar šo ekonomistu, ko veicis žurnāls „Rīgas laiks”.

Intervija ar Hadžūnu Čangu

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Senpareizticīgās Pomoras Baznīcas Padomes priekšsēdētājs garīgais tēvs Aleksijs Zilko, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un Rīgas Sv. Grigorija Apgaismotāja Armēņu baznīcas pārzinis priesteris Hosrovs Stepanjans sagatavojuši vēstuli Latvijas iedzīvotājiem  „Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā", kurā aicina ikvienu aizstāvēt patiesību un tikumību, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jaunatnes izglītošanai. Piedāvājam pilnu vēstules tekstu.

Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā

Latvijas Satversmes preambulas projektā ir iekļauts termins 'dzīvesziņa'. Sākušās diskusijas par to, vai mācību priekšmetu ar šādu nosaukumu nevajadzētu paredzēt arī skolās. Ažiotāža pagaidām ir tikai par formu, kā to darīt, par to, kuras organizācijas noteikti nepielaist pie dzīvesziņas izstrādes, nevis par priekšlikuma būtību. Kādas tieši tēmas varētu veidot dzīvesziņas saturu, pagaidām ir atklāts jautājums. Saeima ir piešķīrusi arī finansējumu pirmajam projektam, kas varētu apzināt tematus un metodes, kas ļautu skolēniem pilnvērtīgi iepazīt sevi, ētiskās vērtības, veselības jautājumus, attiecību veidošanas prasmes, tradicionālajā un mūsdienu kultūrā sastopamās ģimenes vērtības. Tātad dzīvesziņā būs apkopots tas, kas šobrīd ir "izkaisīts" dažādos mācību priekšmetos. Piedāvājam publikāciju, kas pamato šādas ievirzes vērtībizglītības nepieciešamību Latvijā patlaban – demogrāfiskās krīzes izšķirošajā fāzē.

Par dzīvesziņu! Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors

Divi notikumi: viens ar pasaules nozīmi, otrs – svarīgs Latvijas kultūrā. Tā saucamajā „četru pāvestu dievkalpojumā” 27. aprīlī Romā kanonizēti divi mūžībā aizgājuši pāvesti – Jānis XXIII un Jānis Pāvils II,  piedaloties diviem dzīvajiem pāvestiem – Franciskam un Benediktam XVI. Latvijā izdots albums Terra Mariana. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča pārdomas par šiem notikumiem. Kas ir svētums? Vai tas vēl ir aktuāls mūsdienās? Kas ir Latvijas identitāte? Kas ir Eiropas identitāte? Kā to saglabāt? Pateicamies arhibīskapam par atļauju viņa domas publicēt portālā Atjaunotne! Pievienojam katoļu bīskapu konferences vēstuli Latvijas sabiedrībai, kurā paustas bažas par Latvijas nākotni un identitāti – Eiropas parlamenta vēlēšanu kontekstā.

Svētums. Identitāte. Autors: Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts

Piedāvājam izlasīt gan Evaņģēliski luteriskās, gan Romas Katoļu baznīcas  - abu arhibīskapu - vēlējumus un pamudinājumus 2014. gada Lieldienās Latvijas sabiedrībai.

Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2014.gada Lieldienās

Kristus ir Augšāmcēlies! Vai tas nav pārāk liels brīnums, lai būtu iespējams? Kur gan redzēts, ka tas, kurš bija miris, būtu atkal parādījies dzīvs? Tomēr daudz vairāk jābrīnās, ka Dievs, pats dzīvības avots, vispār atradās kapā. Ko Viņš tur meklēja?

Tavu sabiedrību. Īstais, neaptveramais brīnums ir Dieva mīlestība uz mums. Viņš nevis vienkārši panes mūsu klātbūtni 70 vai 80 gadus, kamēr dzīvojam. Viņš apmainīja Debesu godību pret kapa bedri, lai katru no mums varētu aicināt savā dievišķajā dzīvē uz visu mūžību.

 Arvien lielāka atšķirība starp iedzīvotāju ienākumu līmeni „attīstītajās” valstīs un „jaunattīstības” zemēs, arvien lielāka sociālā diferenciācija, nabaga un bagāto atšķirību palielināšanās, vidusšķiras  izzušana - visur. Pat Latvijas bankas ekonomisti sāk atzīt globalizācijas ēna puses. Faktiski Latvijas nespēju tajā pilnvērtīgi spēlēt. Grūti iet ne vien mazām un mazattīstītām valstī, bet valstīm, kuras pieder pie Eiropas valstu nosacītas „vidusšķiras”. Izrādās, ka VISU Austrumeiropas valstu situācija ir praktiski identiska. Izrāvieni ir drīzāk šķietami. Kāpēc? Ko darīt, lai situāciju Latvijā mainītos? Vai tas vispār iespējams? Šādi jautājumi neviļus rodas izlasot Gundara Dāvidsona publikāciju.

Ātri gaistošā vidusšķira. Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists