Atjaunotne

Piedāvājam žurnālista Otto Ozola rakstu par to, kāda ir migrācijas dinamika ES un kas sagaida Eiropu un Latviju saglabājoties migrācijas apjomam no dienvidu valstīm. NB! Teksts papildināts ar īsu cita žurnālista - Anda Sedlenieka - pārskatu par Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ziņojumu, kurā izvērtēta ietekme, ko migrācija uz Rietumiem atstājusi Austrumeiropas valstu ekonomikā.

Izvelciet galvu ārā no smiltīm: Autors Otto Ozols; Emigrācijas posts bez jebkāda spožuma. Autors: Andis Sedlenieks

Kad kārtējo reizi sākas diskusijas par migrācijas sekām Eiropai un Latvijai, tad dažkārt nudien gribas vienam otram politiķim palūgt, lai viņš izvelk ārā galvu no smiltīm. [..] Tas apātiskais, tuvredzīgais kūtrums šoreiz ir vēl bīstamāks par bezatbildīgo muļļāšanos pirms banku krīzes. Runa ir par to, kur atradīsies latvieši nākotnes Eiropā. Šobrīd var teikt – ja valdība par demogrāfijas lietām domās tāpat kā līdz šim, tad šodienas valdošās koalīcijas pārstāvjus variet visu pēc kārtas ierakstīt paša tautas kapraču sarakstā. Ne vairāk un ne mazāk. Ieskaitot valsts prezidentu, ministru prezidentu, katru ministru, katru ministrijas valsts un parlamentāro sekretāru. Partiju līderus, pelēkos un rūtainos aizkulišu kardinālus, visa kalibra oligarhus ieskaitot. Katram no viņiem ir vārds un uzvārds. Visi viņi ir sarakstā.

Piedāvājam, godātie lasītāji, LU prof. L. Taivana referātu Latvijas Zinātņu akadēmijā, kas skar civilizāciju sadursmes koncepciju pēdējā mēnešu terora aktu (Parīzē, Nicā, Stambulā, Vircburgā u.c.) kontekstā. Cita starpā profesors analizē kāpēc no Tuvo Austrumu valstīm ir tik maz Nobela prēmijas laureātu - eksaktajās zinātnēs.

Zinātnes perspektīva civilizāciju sadursmes laikmetā. Autors: Dr. habil. theol. Leons Taivans

 [..] Mēs dzīvojam grandiozu pārmaiņu gadsimtā. Mūsu paaudze jau ir pārdzīvojusi neiedomājami interesantus laika griežus, ir bijusi šo pārmaiņu subjekts un objekts. Ar mūsu aktīvu līdzdalību ir kritusi Krievijas impērijas pēdējā - komunistiskā versija - PSRS. Ir beidzies "aukstais karš" un, kā domā Semjuels Hantingtons, Frensiss Fukujama un citi vēstures un politikas zinātnes pārstāvji - arī "ideoloģiju konfrontācijas laikmets". Taču pēdējā laika norises Tuvajos Austrumos un jaunā "tautu staigāšana" izgaismo citus ne mazāk nozīmīgus notikumus, kas nepaies secen Latvijai. Arī mums būs jādomā, kā pārkārtot mūsu sabiedrību, kādas prioritārus darbus mums būs uzņemties, uz ko koncentrēt savus zinātniskos un intelektuālos resursus. Par ko ir runa?

Piedāvājam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa Jāņa Vanaga skaidrojumu, kāpēc LELB sinode nostiprināja tiesības ordinēt par mācītājiem tikai vīriešus. NB! Teksts nomainīts ar plašāku interviju, ko arhibīskaps ir devis žurnālistei Elitai Veidemanei. Pievienojam arī dažu anonīmu autoru komentārus, t. sk. humoristiskus, par šo tematu, kas ņemti no interneta portāliem.

ASV iedzīvotāji pie dažādiem ekrāniem pavada vidēji vairāk nekā desmit stundu dienā, kas ir par apmēram vienu stundu vairāk nekā pirms gada, vēstīja ziņu aģentūra UPI, atsaucoties uz kompānijas «Nielsen» veiktu pētījumu par ASV patērētāju paradumiem šā gada pirmajā ceturksnī. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem ASV iedzīvotāji pie dažādiem ekrāniem - televizora vai mobilajām ierīcēm ar interneta pieslēgumu - vai vismaz klausoties radio pirmajā ceturksnī pavadīja vidēji desmit stundas un 39 minūtes dienā.

Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" Dr. habil. philos.  Maijas Kūles lekcijas «Latvijas riski un valsts vērtība» , kas notika 31. 03. 2016.,  - videoieraksti. Pirmajā videoierakstā - lekcija. Otrajā videoierakstā - atbildes uz klausītāju jautājumiem.

Jauns izaicinājums Latvijai: pievienoties Stambulas konvencijai vai to noraidīt. Par to notiek diskusijas ne tikai ekspertu vidū, bet arī ‘sociālajos tīklos’. Piedāvājam Stambulas konvencijas analīzi, ko akceptējis tieslietu ministrs un ko veikuši Latvijas juristi.

Informatīvais ziņojums “Par Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ietekmi uz Latvijas Republikas normatīvo aktu sistēmu”

Kardiologs Dr. Pims van Lommels kopš 1986. gada pēta nāvei tuvo pieredzi no zinātniskā viedokļa un ir Nīderlandes nāvei tuvās pieredzes starptautiskās asociācijas līdzdibinātājs. 21. maijā ir iespēja dzirdēt šo zinātnieku Jelgavas pilī plkst. 12:00. Lekcija tiks tulkota latviešu valodā. Nesen arī latviešu valodā iznākusi viņa grāmata «Apziņa viņpus dzīves». Piedāvājam izlasīt interviju ar viņu, kas pieejama arī portālā apollo.lv

Lommela kungs, vai Jūs esat saticis daudz tādu cilvēku, kuri intensīvās terapijas nodaļā  knapi izsprukuši no nāves tomēr atgriezušies dzīvē, bet  pilnīgi izmainījušies? Vai atceraties savu pirmo tikšanos ar šādu cilvēku?