Atjaunotne

Sabiedrību satraucis kādas skolotājas piedāvājums skolēniem analizēt literatūras stundā modernas dzejnieces dzejoli, kurā Jaunās Derības Evaņģēlija Kalna sprediķa tekstiem pievienoti rupji lamu vārdi krievu valodā. Cits gadījums Rīgas ģimnāzijā – direktors tomēr noliedzis skatīties filmu, ko kāda skolotāja atkal literatūras stundā vēlējusies demonstrēt, jo tajā ir vardarbības ainas un homoseksuāli dzimumakti, kā arī filma nav ieteicama bērniem. Direktors pamatojis savu aizliegumu ar to, ka visi skolēni 10. klasē vēl nav pilngadīgi. Piedāvājam šajā sakarā Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas rakstu, ko viņa atsūtījusi portālam Atjaunotne. Pateicamies deputātei par iespēju to publicēt!

Krievu valodas lamu vārds kā jaunais latviešu demokrātijas simbols? Autore: Ingūna Rībena, 12. Saeimas deputāte

Pēdējā laikā gan Latvijā, gan citviet Eiropā palielinās to bērnu skaits, kuri tiek atņemti viņu vecākiem pateicoties sociālo dienestu darbībai (t.s. “juvenālajai justīcijai”). Atbilstošie dienesti (Latvijā - bāriņtiesa) šķiet bieži vien rīkojas visai pārsteidzīgi. Uz ārzemēm darba meklējumos aizceļojušajiem latviešiem turklāt jārēķinās ar citu pieeju audzināšanai vietējās skolās, kas ne visiem ir pieņemama. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem 1) informāciju par kādas mātes pieredzi Norvēģijā, kas pieejama arī portāla TVNET, un 2) plašāku analīzi un statistiku, kas atrodama Kristīnes Putincevas publikācijā “Dienā”.

Kādas latvietes stāts par skolu Norvēģijā

Daudzi jautā: ''Kāpēc Dievs pieļauj to, ka Āfrikas bērni mirst badā? Kāpēc viņš atļauj notikt izvarošanām, zādzībām? Kāpēc tā notiek?'' Lūk, viena no atbildēm:

Kāds cilvēks atnāca uz frizētavu, lai viņam, kā parasti, apgrieztu matus un to noskūtu. Viņš sarunājās ar frizieri, kurš viņu apkalpoja. Runāja par dažādām lietām un tad uzsākās saruna par Dievu.

Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem 1) interviju ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Dr. habil., theol. Leonu Taivānu par mūsu sabiedrības gatavību uzņemt Tuvo Austrumu bēgļus, ko veicis Bens Latkovskis. 2) Otrs raksts par to pašu tēmu ir Lauku avīzes žurnālista Māra Antoneviča bažas, kas notiks, ja patvēruma meklētājiem liegs apmesties zemēs, kurās viņi vēlas nokļūt (Vācija, Zviedrija, UK). 3) Trešais materiāls ir saite uz deputāta Artusa Kaimiņa filmēto patvēruma meklētāju centrā "Mucenieki", intervējot patvēruma meklētājus no Sīrijas un Irākas, kuri tur jau uzturās.

Sabiedrībā virmo kaislības par valdības lēmumu uzņemt 250 patvēruma meklētājus (solidarizējoties ar ES valstīm, kuras skārusi patvērumu meklētāju krīze). Saeimas priekšsēdētāja jau paudusi vēlmi šo jautājumu apspriest Saeimā. Noticis arī NVO pikets pie MK. Piedāvājam divas publikācijas: 1) Ēriks Jēkabsons pauž bažas vai problēmas neadekvāta risināšana nav atbalsts organizētajai noziedzībai; 2) Inese Ejugbo mēģina aprakstīt kā tiks noteikts patvēruma meklētāju, ekonomisko vai politisko bēgļu statuss, kādi viņiem paredzēti dzīves apstākļi, pabalsti. Pievienojam klāt arī šī raksta izraisītās komentētāju diskusijas un argumentus par un pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. [JAUNA ZIŅA! NB! Pievienots 3) zviedru žurnālstes Ingrīdas Karlkvistas raksts "Esmu zviedriete, bet dzīvoju "Absurdistānā"", kurā skarbi raksturota sitācija ar imigrantiem Zviedrijā]

Kāpēc eirozona ir salīdzinoši vāja? Vai iemesls tam ir tikai Grieķijas parādi? Kāpēc ar eiro ieviešanu Latvijā cerētās investīcijas un vispārējā attīstība kavējas? Šādus un līdzīgus jautājumus šķiet uzdevis sev ir katrs. Savus apsvērumus izsaka arī Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Piedāvājam viņa analīzi, kas publicēta portālā Delfi. Pievienojam arī pēc raksta atrodamās dažas komentētāju replikas. Viņi pauž bažas gan par brīvās tirdzniecības līgumiem ar daudz spēcīgāko ASV, gan par nevienlīdzību ES valstu starpā, gan par milzīgo parādu apjoma pieaugmu pasaulē.

Kur slēpjas eirozonas vājums? Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists

Grieķijas valdība iet uz „kompromisu” ar aizdevējiem! Kompromiss satur solījumus privatizēt lielākās Grieķijas ostas un pārdot akcijas valsts telekomunikāciju uzņēmumā. Līdzās 1) pēdējai ziņai par sarunām, piedāvājam divu autoru viedokļus par situāciju Grieķijā. 2) Banku ekonomists Pēteris Strautiņš mēģina izskaidrot Grieķijas ekonomikas vājināšanos ar [nesagatavotu?] iestāju eirozonā, 3) Sergejs Ancupovs ir skarbāks un Grieķijas likstās vaino nemākulīgo SVF un citu ekspertu politiku, kam akli klausījušas iepriekšējās Grieķijas valdības. Tās dēļ ekonomiskās atlabšanas vietā – piedzīvots vēl dziļāks kritums.

Grieķijas un ES sarunas par kredītu restrukturizāciju un reformām.