Atjaunotne

Tuvojas laiks, kad Rīgas ielas kārtējo reizi piedzīvos geju praidu. Sabiedrībā atkal uzvirmos strīdi par šādu attiecību cēloņiem, par to vai un cik tālu tās atzīt, vai pielīdzināt laulībām, vai atļaut homoseksuāliem pāriem audzināt bērnus utt. Savs viedoklis par to ir bioloģija zinātņu doktoram RPIVA profesoram Jēkabam Raipulim. Diemžēl viņa raksti ne vienmēr medijos tiek pieņemti publicēšanai. Profesors ir iesūtījis savas pārdomas portālam Atjaunotne. Piedāvājam tās lasītājiem kā ierosinājumu diskusijām.

Meli un iecietība! Autors: Dr. Jēkabs Raipulis

Arī Latvijā notiek diskusijas par Džender (Gender) teorijas piedāvātajiem eksperimentiem audzināšanā. Bēdīgi slavenie dāņu autoru izdevumi „Diena, kad Kārlis bija Karlīna", „Diena, kad Rūta bija Rihards" un metodiskais materiāls pedagogiem "Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm" - ir tikuši atzīti par nepiemērotiem pirmskolām gan profesionāļu vidē, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Diemžēl eksperiments ar Latvijas bērniem turpinās vairākās pimsskolās. Zem dzimumu līdztiesības lozunga faktiski tiek eksperimentēts ar bērnu dzimumidentitāti. Piedāvājam noskatīties Norvēģijā uzņemtu filmu, kas Dženderisma teorijas viedokli par dzimumu kā tikai sociālu konstrukciju argumentēti apšauba.

Rupjības un neiecietība komentētāju tekstos pēdējā laikā vērojama gandrīz visos vadošajos interneta portālos. Spriedze pieaugusi pēc notikumiem Ukrainā, attiecību saasināšanās starp Ukrainu un Krieviju, un pēc Krimas pussalas aneksijas, ko īstenoja krievu kareivji bez atpazīšanas zīmēm. Komentētāji sadalījušies divās daļās. Vieni akli tic Kremļa propagandai. Citi uzticas Ukrainas medijiem un Rietumvalstu informatīvajai telpai. Objektīvu situācijas vērtējumu ir maz. Laikraksta „Diena” žurnālisti konstatējuši, ka naidu kurinoši komentāri pienākuši arī no ES un Eiropas komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Pie rakstiem par Ukrainu komentē arī personas no ASV un Krievijas. Tātad  informatīvais karš notiek ar pilnu jaudu.

Eksperiments: Rupjus un naidīgus komentārus ziņu portālā ievieto arī no ES iestādēm Autore: Kristīna Putinceva.

Kijevā beigusies 2 mēnešus ilgā konfrontācija starp protestētājiem un milzīgu varu un bagātību sagrābušo prezidentu Janukoviču. Ap 100 cilvēku zaudējuši dzīvības. Valstī – sēras. Uzvarētāji nu var apskatīt prezidenta greznos apartamentus, kas krasi kontrastē ar valsts vienkāršo iedzīvotāju nabadzību. Pēc nacionāļu uzvaras Kijevā, dienvidu un austrumu apgabali tomēr taisās atdalīties un aicināt Krievijas spēkus palīgā. Kā nosargāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo veselumu? Kas īstenībā valda Ukrainā? Izrādās, līdztekus Krievijas, Eiropas Savienības un ASV interesēm, ir vēl Ukrainas oligarhi, kuru lomu nevar novērtēt par zemu visos iepriekšējos un arī turpmākajos politiskajos procesos. Kā citviet pasaulē, arī Ukrainas politikā lielu lomu spēlē nauda. Vai tautai pietiks spēka un prāta veidot savu valsti pašiem? Tas nozīmē: izvairīties no valsts sašķelšanās, pilsoņu kara, vietējo oligarhu un arī globālā kapitāla varas.

„Ukrainā valda oligarhi” – konstatē Latvijas žurnālisti.

Apšaubīt lēmumu ar aprīli atvērt elektroenerģijas brīvo tirgu Latvijā sākusi pat ministru prezidente Laimdota Straujuma! Pašlaik normatīvi paredz, ka no 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%. Īstenībā piedāvājumus pārdot elektrību līdz šim izteikušas tikai divas kompānijas: "Latvenergo" un "Baltcom TV". Savukārt AS «Dzintars» valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs uzskata, ka brīvais elektroenerģijas tirgus Latvijā nav iespējams. Viņaprāt, Ekonomikas ministrija (EM) prasmīgi apmulsina cilvēkus, sajaucot kopā pilnīgi dažādus jautājumus - jaunos palielinātos tarifus ar brīvā tirgus jēdzienu. Turklāt monopolists elektrības piegādāšanā Latvijā ir AS "Sadales tīkls", kura noteiktais pakalpojuma tarifs izsauc diskusijas.

Strīdos par likuma projektu, kas šķietami kavēs ārzemniekiem Latvijā pirkt lauksaimniecībā izmantojamu zemi – pēc 1. maija, bet faktiski to tikai veicinās, pamazām izkristalizējas jauns pavērsiens. Arvien biežāk atskan balsis, ka jārīkojas tāpat kā Lietuvā. Tur iespējams būs referendums, kurā tiks pieprasīts vispār aizliegt ārzemniekiem iegādāties Lietuvas zemi. Arī Latvijā portālā "Mana balss" tiek vākti paraksti līdzīgai iniciatīvai.

Pārdot zemi kaimiņu Pēterim vai dānim Hansam? Autore: Līga Caune

Pēdējā laikā publiskajā telpā notiek diskusijas par iespējamām izmaiņām valsts pamatdokumentos. Ir bijusi iniciatīva papildināt Latvijas Satversmi ar preambulu, kā arī ierosinājums pārskatīt Saeimas, Ministru prezidenta un Valsts prezidenta institūciju varas samēru, faktiski, pārdalot daļu likumdevējvaras resursu par labu izpildvarai un prezidentam. No ierindas pilsoņa viedokļa raugoties, diskusijas kā tādas būtu vērtējamas pozitīvi, jo nekas pasaulē nestāv uz vietas, valstij un sabiedrībai ir jāattīstās. Ja nepieciešams, jāveic arī konstitucionālas izmaiņas. Tomēr nevar nepamanīt, ka gandrīz visas līdzīga rakstura iniciatīvas nāk nevis no pašas sabiedrības, bet gan no politiskās elites un tai pietuvināto aprindu puses. Uzņēmējs Guntars Viziņš izvirza ideju par atklātām Saeimas vēlēšanām. Ceļš uz šo mērķi tehniski saistīts ar balsošanu internetā un elektroniskā paraksta ieviešanas problēmu.

Pārvaldīsim valsti atbildīgi - vēlēsim Saeimu atklāti! Autors: Guntars Viziņš