Atjaunotne

Divi notikumi: viens ar pasaules nozīmi, otrs – svarīgs Latvijas kultūrā. Tā saucamajā „četru pāvestu dievkalpojumā” 27. aprīlī Romā kanonizēti divi mūžībā aizgājuši pāvesti – Jānis XXIII un Jānis Pāvils II,  piedaloties diviem dzīvajiem pāvestiem – Franciskam un Benediktam XVI. Latvijā izdots albums Terra Mariana. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča pārdomas par šiem notikumiem. Kas ir svētums? Vai tas vēl ir aktuāls mūsdienās? Kas ir Latvijas identitāte? Kas ir Eiropas identitāte? Kā to saglabāt? Pateicamies arhibīskapam par atļauju viņa domas publicēt portālā Atjaunotne! Pievienojam katoļu bīskapu konferences vēstuli Latvijas sabiedrībai, kurā paustas bažas par Latvijas nākotni un identitāti – Eiropas parlamenta vēlēšanu kontekstā.

Svētums. Identitāte. Autors: Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts

Piedāvājam izlasīt gan Evaņģēliski luteriskās, gan Romas Katoļu baznīcas  - abu arhibīskapu - vēlējumus un pamudinājumus 2014. gada Lieldienās Latvijas sabiedrībai.

Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2014.gada Lieldienās

Kristus ir Augšāmcēlies! Vai tas nav pārāk liels brīnums, lai būtu iespējams? Kur gan redzēts, ka tas, kurš bija miris, būtu atkal parādījies dzīvs? Tomēr daudz vairāk jābrīnās, ka Dievs, pats dzīvības avots, vispār atradās kapā. Ko Viņš tur meklēja?

Tavu sabiedrību. Īstais, neaptveramais brīnums ir Dieva mīlestība uz mums. Viņš nevis vienkārši panes mūsu klātbūtni 70 vai 80 gadus, kamēr dzīvojam. Viņš apmainīja Debesu godību pret kapa bedri, lai katru no mums varētu aicināt savā dievišķajā dzīvē uz visu mūžību.

 Arvien lielāka atšķirība starp iedzīvotāju ienākumu līmeni „attīstītajās” valstīs un „jaunattīstības” zemēs, arvien lielāka sociālā diferenciācija, nabaga un bagāto atšķirību palielināšanās, vidusšķiras  izzušana - visur. Pat Latvijas bankas ekonomisti sāk atzīt globalizācijas ēna puses. Faktiski Latvijas nespēju tajā pilnvērtīgi spēlēt. Grūti iet ne vien mazām un mazattīstītām valstī, bet valstīm, kuras pieder pie Eiropas valstu nosacītas „vidusšķiras”. Izrādās, ka VISU Austrumeiropas valstu situācija ir praktiski identiska. Izrāvieni ir drīzāk šķietami. Kāpēc? Ko darīt, lai situāciju Latvijā mainītos? Vai tas vispār iespējams? Šādi jautājumi neviļus rodas izlasot Gundara Dāvidsona publikāciju.

Ātri gaistošā vidusšķira. Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists  

Tuvojas laiks, kad Rīgas ielas kārtējo reizi piedzīvos geju praidu. Sabiedrībā atkal uzvirmos strīdi par šādu attiecību cēloņiem, par to vai un cik tālu tās atzīt, vai pielīdzināt laulībām, vai atļaut homoseksuāliem pāriem audzināt bērnus utt. Savs viedoklis par to ir bioloģija zinātņu doktoram RPIVA profesoram Jēkabam Raipulim. Diemžēl viņa raksti ne vienmēr medijos tiek pieņemti publicēšanai. Profesors ir iesūtījis savas pārdomas portālam Atjaunotne. Piedāvājam tās lasītājiem kā ierosinājumu diskusijām.

Meli un iecietība! Autors: Dr. Jēkabs Raipulis

Arī Latvijā notiek diskusijas par Džender (Gender) teorijas piedāvātajiem eksperimentiem audzināšanā. Bēdīgi slavenie dāņu autoru izdevumi „Diena, kad Kārlis bija Karlīna", „Diena, kad Rūta bija Rihards" un metodiskais materiāls pedagogiem "Bērnudārzi, kuros ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm" - ir tikuši atzīti par nepiemērotiem pirmskolām gan profesionāļu vidē, gan arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Diemžēl eksperiments ar Latvijas bērniem turpinās vairākās pimsskolās. Zem dzimumu līdztiesības lozunga faktiski tiek eksperimentēts ar bērnu dzimumidentitāti. Piedāvājam noskatīties Norvēģijā uzņemtu filmu, kas Dženderisma teorijas viedokli par dzimumu kā tikai sociālu konstrukciju argumentēti apšauba.

Rupjības un neiecietība komentētāju tekstos pēdējā laikā vērojama gandrīz visos vadošajos interneta portālos. Spriedze pieaugusi pēc notikumiem Ukrainā, attiecību saasināšanās starp Ukrainu un Krieviju, un pēc Krimas pussalas aneksijas, ko īstenoja krievu kareivji bez atpazīšanas zīmēm. Komentētāji sadalījušies divās daļās. Vieni akli tic Kremļa propagandai. Citi uzticas Ukrainas medijiem un Rietumvalstu informatīvajai telpai. Objektīvu situācijas vērtējumu ir maz. Laikraksta „Diena” žurnālisti konstatējuši, ka naidu kurinoši komentāri pienākuši arī no ES un Eiropas komisijas ēkām Briselē un Luksemburgā. Pie rakstiem par Ukrainu komentē arī personas no ASV un Krievijas. Tātad  informatīvais karš notiek ar pilnu jaudu.

Eksperiments: Rupjus un naidīgus komentārus ziņu portālā ievieto arī no ES iestādēm Autore: Kristīna Putinceva.

Kijevā beigusies 2 mēnešus ilgā konfrontācija starp protestētājiem un milzīgu varu un bagātību sagrābušo prezidentu Janukoviču. Ap 100 cilvēku zaudējuši dzīvības. Valstī – sēras. Uzvarētāji nu var apskatīt prezidenta greznos apartamentus, kas krasi kontrastē ar valsts vienkāršo iedzīvotāju nabadzību. Pēc nacionāļu uzvaras Kijevā, dienvidu un austrumu apgabali tomēr taisās atdalīties un aicināt Krievijas spēkus palīgā. Kā nosargāt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo veselumu? Kas īstenībā valda Ukrainā? Izrādās, līdztekus Krievijas, Eiropas Savienības un ASV interesēm, ir vēl Ukrainas oligarhi, kuru lomu nevar novērtēt par zemu visos iepriekšējos un arī turpmākajos politiskajos procesos. Kā citviet pasaulē, arī Ukrainas politikā lielu lomu spēlē nauda. Vai tautai pietiks spēka un prāta veidot savu valsti pašiem? Tas nozīmē: izvairīties no valsts sašķelšanās, pilsoņu kara, vietējo oligarhu un arī globālā kapitāla varas.

„Ukrainā valda oligarhi” – konstatē Latvijas žurnālisti.