Atjaunotne

Ģimene. Tauta. Valsts. Dievs. Daba. Darbs. Ticība. Cerība Mīlestība. Lūk, 3 x 3 vērtības, ko izceļ dzejnieks Imants Ziedonis! Ar pārdomām par Latviju – minēto vērtību kontekstā – dalās Jurģis Klotiņš, jauns mūziķis un politiķis. Piedāvājām tās – kā apveikumu Latvijas 96. dzimšanas dienā – portāla Atjaunotne lasītājiem!

Ticība – cerība – mīlestība. Autors: Jurģis Klotiņš

Asajās diskusijās, kas mūsdienās raisās par Eiropas Savienības mērķiem un nākotni, retais diskutētājs atceras par Eiropas Savienības saknēm. Par vienotās Eiropas izveidi Otrā pasaules kara beigās jāpateicas tā laika katoļu poli­tiķiem, kuri, būdami aktīvi un pārliecināti kristieši, uzskatīja – karā sagrautās Eiropas nākotne nav ie­domājama bez solidaritātes un spējas dalīties; viņi vēlējās, lai Eiropas atjaunotnes pamatā būtu Baznīcas sociālā mācība. Viens no šiem Eiropas „tēviem” bija Francijas premjerministrs, ārlietu, finanšu un tieslietu ministrs Robērs Šūmanis. Par viņu aicinām izlasīt aprakstu, ko portālam Atjaunotne laipni atļāva izmantot katoļu izdevuma „Mieram tuvu” redaktore Aija Balode.

Svētais biznesa uzvalkā: Robērs Šūmanis (1886–1963). Publikācijas autors: Nils Jansons

Rīgā „Mazajā ģildē” turpinās pagājušajā gadā iesāktais publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Ar savu redzējumu uzstājas Latvijā populāri lektori.  Lekciju ciklu 9. oktobrī sāka arhibīskaps Jānis Vanags. Nākamajā lekcijā 23. oktobī  Dr. habil. phys. Ruvins Ferbers runāja par  kosmosa izcelsmes teorijām zinātnē un pasaules izcelšanās ainu jūdaismā tradīcijā – Torā un Talmudā. Šī gada noslēguma tikšanās paredzēta PIEKTDIEN 21. novembrī  plkst. 18. 30 - 20. 00. Runās Dr. philos. Rihards Kūlis. Tēma – latviskā identitāte un Eirodzīves formas.

"Domāsim kopā" - 2014. gada rudenī!

Saeimā atkal saasinājušās cīņas par tradicionālajām vērtībām. Ir nevalstiskās organizācijas, kas šajās vērtībās saskata apdraudējumu. Savukārt virkne Saeimas deputātu cenšas tās nosargāt. Piedāvājam deputātes Ingunas Rībena analīzi par izveidojušos situāciju.

Atklātas domas par kādu 'atklātu vēstuli' Autore: Inguna Rībena, 11. un 12. Saeimas deputāte

Darbs, vienlīdzība un cilvēka saikne ar sabiedrību ir pamatpieņēmumi korejiešu izcelsmes Kembridžas zinātnieka Hadžūna Čanga (Ha-Joon Chang, 1963) ekonomikas izpratnē. Viņš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem oriģināli un neatkarīgi domājošajiem ekonomistiem. Līdzās akadēmiskam un pedagoģiskam darbam Čangs ir sarakstījis vairākas nespeciālistiem domātas grāmatas par ekonomiku un tās vēsturi. Divas no tām tulkotas arī latviski: “Sliktie samarieši" (2011) un “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu" (2013). Abās stāstīts par brīvā tirgus ideoloģijas divkosību un par  izmaiņām, kas pēdējos 200 gados skārušas kapitālismu. Piedāvājam izlasīt fragmentus no intervijas ar šo ekonomistu, ko veicis žurnāls „Rīgas laiks”.

Intervija ar Hadžūnu Čangu

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Senpareizticīgās Pomoras Baznīcas Padomes priekšsēdētājs garīgais tēvs Aleksijs Zilko, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis un Rīgas Sv. Grigorija Apgaismotāja Armēņu baznīcas pārzinis priesteris Hosrovs Stepanjans sagatavojuši vēstuli Latvijas iedzīvotājiem  „Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā", kurā aicina ikvienu aizstāvēt patiesību un tikumību, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jaunatnes izglītošanai. Piedāvājam pilnu vēstules tekstu.

Par tikumības saglabāšanu mūsdienu sabiedrībā

Latvijas Satversmes preambulas projektā ir iekļauts termins 'dzīvesziņa'. Sākušās diskusijas par to, vai mācību priekšmetu ar šādu nosaukumu nevajadzētu paredzēt arī skolās. Ažiotāža pagaidām ir tikai par formu, kā to darīt, par to, kuras organizācijas noteikti nepielaist pie dzīvesziņas izstrādes, nevis par priekšlikuma būtību. Kādas tieši tēmas varētu veidot dzīvesziņas saturu, pagaidām ir atklāts jautājums. Saeima ir piešķīrusi arī finansējumu pirmajam projektam, kas varētu apzināt tematus un metodes, kas ļautu skolēniem pilnvērtīgi iepazīt sevi, ētiskās vērtības, veselības jautājumus, attiecību veidošanas prasmes, tradicionālajā un mūsdienu kultūrā sastopamās ģimenes vērtības. Tātad dzīvesziņā būs apkopots tas, kas šobrīd ir "izkaisīts" dažādos mācību priekšmetos. Piedāvājam publikāciju, kas pamato šādas ievirzes vērtībizglītības nepieciešamību Latvijā patlaban – demogrāfiskās krīzes izšķirošajā fāzē.

Par dzīvesziņu! Autors: Andrejs Mūrnieks, LU vadībzinātņu doktors