Atjaunotne

Piedāvājam turpinājumu rakstu sērijai par Dziesmu svētkiem. Šoreiz par Dziesmu svētku un hokeja līdzību un atšķirībām. Ko Dziesmu svētkos varam mācīties no hokeja? Vai abas parādības var salīdzināt? Ko tās nozīmē mūsu tautai? Kā tās saistītas ar politiku?

Kas kopīgs Dziesmu svētkiem un hokejam? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Piedāvājam izlasīt un apdomāt rakstu, kas publicēts jau vairākos plašsaziņas līdzekļos. Dziesmu svētki ir nozīmīgākais notikums Latvijas kultūrā. Taču šajos svētkos jāsastopas ar dažādiem pārpratumiem, nepatīkamiem pārsteigumiem un netaisnībām, īpaši tas attiecas uz XXVII Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kas sāksies pēc mēneša. Vai kļūdas iespējams novērst? Kas ir problēmu saknē? Par to raksta Andrejs Mūrnieks – bijušais XXV un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un vadībzinātņu doktors.

Netaisnības Dziesmu svētkos? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks. 

Biļetes nepietiek visiem koristiem pat uz vienu no diviem koru lielkoncertiem. Koris ar labiem rezultātiem skatē netiek pielaists “koru karos”. Bezatbildīga virsdiriģentu prasība mainīt Latvijas Nacionālās kultūras centra (LNKC) vadību mēnesi pirms Dziesmu svētkiem. Aizdomas par neobjektīvu vērtējumu gan deju kolektīvu, gan koru skatēs. Konflikti par deju svētku koncepcijām. Tās ir tikai dažas no problēmām, kas šogad skārušas XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVII Deju svētku sagatavošanas procesu.

Ko darīt, lai šādu skandālu un pārpratumu būtu mazāk vai nebūtu nemaz?

Piedāvājam izlasīt arhibīskapa Jāņa Vanaga pārdomas par dažām sabiedrības dzīves un politikas aktualitātēm, kas saviļņojušas Latviju 2023. gadā. Kā noturēties pretī postmodernajiem (varbūt jau "metamodernajiem") kultūras "trendiem" un ideoloģiskajiem spiedieniem, kas arhibīskapam asociējas ar PSRS okupācijas laika saukli "Sev jaunu pasauli mēs celsim!"? No trim problēmām, ko apcer Jānis Vanags, viena ir piedzīvojusi risinājumu: prezidents ievēlēts (krītot visām "sarkanajām līnijām" par nebiedrošanos ar oligarhu partijām, ko pirms tam deklarēja liberālie spēki). Kā būs ar pārējām divām?

Jānis Vanags: "Manas domas par Stambulas konvenciju, nacionālo reliģiju un prezidenta vēlēšanām"

Daži problemātikas par radīšanu un evolūciju aspekti

Pēc grāmatām:

Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem filozofes Ivetas Šimkus pārdomas par Heinriha Ibsena lugas "Brands" izrādi Dailes teātrī - iepriekšējo iestudējumu, mūsdienu problēmu un ideoloģisko tendenču kontekstā. 

Par Brandu un par mums. Autore: Iveta Šimkus

Dailes teātrī no jauna iestudētā H.Ibsena luga “Brands” ir viens no visu laiku nozīmīgākajiem dramaturģiskajiem darbiem Eiropas literatūras vēsturē. Vērienīgo eksistenciālo, grūti atbildamo jautājumu dēļ, līdzīgi kā Šekspīra “Hamlets” vai Gētes “Fausts”, H.Ibsena luga ir pateicīga viela jaunām interpretācijām un pētījumiem. Turklāt šādu literāro materiālu neizvēlas tāpat vien, jo pārlaicīgajai, klasikas vērtībās balstītajai vertikālei jābūt sakrustotai ar sava laika horizontāli un režisoram jātrāpa krustpunktā.

Laimīgu, veselīgu, radošu, mīlestības svētītu Jauno 2023. gadu visiem "Atjaunotnes" lasītājiem un mūsu Latvijai! Piedāvājam - kā pirmo publikāciju šogad - Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu savai tautai pēdējās Vecgada minūtēs. Ceram, ka tā iedvesmos arī latviešus un visus, kuri to lasīs. Paldies Aigaram Tučam par tulkojumu!

"Dārgie ukraiņi! 

Šis gads sākās 24. februārī. Bez priekšvārdiem un ievadvārdiem. Asi. Agri. Pulkstens četros.

Bija tumšs. Bija skaļi. Daudziem bija grūti, citiem –  baisi. Pagājušas 311 dienas. Mums joprojām var būt tumši, skaļi un grūti. Bet mums noteikti nekad vairs nebūs bail. Un nekad nebūs kauns. Šis bija mūsu gads! Ukrainas gads. Ukraiņu gads.

Piedāvājam LU pētnieka Manuela Fernandeza publikāciju par veikto pētījumu Latvijas skolās. Pateicība autoram par doto iespēju rakstu publicēt portālā “Atjaunotne”. Šajā Adventa un pirms Ziemassvētku laikā ļaudis ir izslāpuši pēc pozitīvām ziņām. Neraugoties uz problēmām ar skolotāju atalgojumu un izglītības finansēšanu, vismaz daļa izglītības darbinieku turpina pētīt un pilnveidot vērtībizglītības jomu, mēģina atbalstīt un sekmēt skolēnu tikumisko izaugsmi. Tas iedvesmo un priecē!

“Skolēni vēlas kļūt par labākiem cilvēkiem!” Autors: Manuels Fernandezs