Satura barotne

Vai Latvijā ir etniskā diskriminācija?

Anonīms saglabāja, Ot, 02/21/2012 - 12:35

Tikko notikušā referenduma ierosinātāji kā vienu no argumentiem otras valsts valodas ieviešanai izvirzīja sūdzības par etnisko diskrimināciju Latvijā. Piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem runu, kas izskanējusi Eiropas Parlamenta (EP) Strasbūrā organizētā konferencē. Tajā pausts pilnīgi pretējs viedoklis. Runu var lasīt arī EP deputātes Ineses Vaideres mājas lapā.

Jeļena Avotiņa-Jekateriņičeva: nekādas etniskās diskriminācijas Latvijā nav

Mans vārds ir Jeļena, es esmu krieviete. Es sešpadsmit gadus dzīvoju neatkarīgā Latvijā. Man ir savs uzņēmums, esmu etiķetes un protokola eksperte. Cienījamie Eiroparlamenta deputāti: es, Latvijas krieviete, esmu kategoriski pret ideju ieviest Latvijā krievu valodu kā otro valsts valodu divu iemeslu dēļ – gan kā speciāliste, gan kā privātpersona.

Vai iespējams apvienot politiku ar ģimeni un ticību?

Anonīms saglabāja, Ot, 02/21/2012 - 12:22

 Mūsdienu sabiedrībā nostiprinājies stereotips par to, ka reliģiozam cilvēkam nav vietas politikā. Cits iesakņojies priekšstats: labam politiķim ģimene gandrīz vai jāpamet, lai kalpotu sabiedrībai. Vēl jo vairāk, ja politikā iesaistās sieviete. Kā ideālas šādam kalpojumam tad varētu uzskatīt G. Merkelu vai M. Tečeri. Tomēr šāds priekšstats ir vienpusīgs vai pat maldīgs. Kā izrādās – Eiropā iepriekšējā gadsimtā dzīvojusi sieviete, kura savā dzīvē ir apvienojusi gan rūpes par ģimeni, gan politiku, gan ticību, spēkus savam darbam smeļoties Dievā. Tā ir mazpazīstamā Hildegarde Burjana, kuru Romas Katoļu baznīca izsludinājusi par svētīgo. Īsu informāciju par viņas interesanto dzīves stāstu var izlasīt Katoļu baznīcas vēstnesī, no kurienes to pārpublicējam un piedāvājam portāla Atjaunotne lasītājiem un lasītājām.

Svētīgā Hildegarde Burjana – māte un politiķe. Autore: Maija Zepa

Dievmāte Latvijā

Aldis Auziņš saglabāja, Ce, 02/16/2012 - 21:55

Vāka interneta variants

Izdošanai sagatavota grāmata „Dievmāte Latvijā”

Tie ir atmiņu stāsti par notikumiem un cilvēkiem, kuri dzīvē satikuši Dievmāti, Kungu Jēzu vai citus Debesu iemītniekus. Šī satikšanās bieži ir bijušas trauslu dvēselisku izjūtu veidā, bet vairākos gadījumos arī pieredzētas īstas vīzijas un no Debesīm saņemti konkrēti paskaidrojumi un vēstījumi.

Labas gribas manifests

Anonīms saglabāja, Ce, 02/16/2012 - 01:15

Labas gribas manifests

Mēs, Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji, apņemamies ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Šādam izlīgumam nepieciešams ne mazāk drosmes kā Atmodas laikos. Tomēr mēs uzskatām, ka katram, kam patiešām rūp Latvijas nākotne, jābūt gatavam darīt visu, lai samierinātu cilvēkus, radītu lielāku savstarpēju sapratni un iecietību.

Aicinājums neatbalstīt gozījumus Satversmē

Anonīms saglabāja, Ce, 02/16/2012 - 00:50

Pēdējās dienās pirms referenduma augusi sabiedrība aktivitāte. Līdzās politiķiem izsakās pazīstami mākslinieki un rakstnieki, piemēram, Māra Zālīte, kuras vēstījums pieejams "Atjaunotnē" jau labu laiku. Masu mediji ir pilni ar dažādiem aicinājumiem, sākot ar tādiem, kas piedāvā pārvērst referendumu "balto lapu" – tādā kā izklaides – akcijā (Viestura Dūles iniciatīva), beidzot ar šādu un līdzīgu iniciatoru ierindošanu muļķu vai nodevēju sarakstā (Inas Druvietes un Alvja Hermaņa publikācijās).

Divus no aicinājumiem, kas izceļas ar līdzsvarotību un mudinājumiem uz savstarpēju piedošanu un sadraudzību, ievietojam arī portāla Atjaunotne lasītāju vērtējumam. Viens ir Zatlera reformu partijas Saliedētības darba grupas uzsakumums, otrs ir mācītāja Jura Rubeņa ierosinātais Labas gribas manifests, kuru katrs ir aicināts parakstīt Rīgas pilī.

M.Zālīte aicina balsot PRET

Anonīms saglabāja, Pr, 01/30/2012 - 01:57

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests, un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret vēl dziļāku sabiedrības nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā. Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašajā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties.

Māra Zālīte: Būsim pret valsti apdraudošām provokācijām

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība

Anonīms saglabāja, Ce, 01/05/2012 - 20:08

"Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (turpmāk – EPL) šobrīd dzīvo savu – no sabiedrības visai neatkarīgu – dzīvi. Kā jau videi, kas ir noslēgusies sevī, EPL ir tendence atražot sevi, nevis attīstīties"– tā uzskata viens no tiem, kuri nesen piedalījušies konkursā uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP). Problēmas būtība: kā panākt sabiedrības reālu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu saturu. Par to piedāvājam LU vadībzinātņu doktora A. Mūrnieka rakstu.

Skats no malas uz elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstību. Autors: Andrejs Mūrnieks