Satura barotne

Eirozonas nedienas

Anonīms saglabāja, Pr, 07/27/2015 - 22:42

Kāpēc eirozona ir salīdzinoši vāja? Vai iemesls tam ir tikai Grieķijas parādi? Kāpēc ar eiro ieviešanu Latvijā cerētās investīcijas un vispārējā attīstība kavējas? Šādus un līdzīgus jautājumus šķiet uzdevis sev ir katrs. Savus apsvērumus izsaka arī Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Piedāvājam viņa analīzi, kas publicēta portālā Delfi. Pievienojam arī pēc raksta atrodamās dažas komentētāju replikas. Viņi pauž bažas gan par brīvās tirdzniecības līgumiem ar daudz spēcīgāko ASV, gan par nevienlīdzību ES valstu starpā, gan par milzīgo parādu apjoma pieaugmu pasaulē.

Kur slēpjas eirozonas vājums? Autors: Gundars Dāvidsons, Latvijas Bankas ekonomists

GRIEĶIJAS EPOPEJA

Anonīms saglabāja, Pk, 07/10/2015 - 16:18

Grieķijas valdība iet uz „kompromisu” ar aizdevējiem! Kompromiss satur solījumus privatizēt lielākās Grieķijas ostas un pārdot akcijas valsts telekomunikāciju uzņēmumā. Līdzās 1) pēdējai ziņai par sarunām, piedāvājam divu autoru viedokļus par situāciju Grieķijā. 2) Banku ekonomists Pēteris Strautiņš mēģina izskaidrot Grieķijas ekonomikas vājināšanos ar [nesagatavotu?] iestāju eirozonā, 3) Sergejs Ancupovs ir skarbāks un Grieķijas likstās vaino nemākulīgo SVF un citu ekspertu politiku, kam akli klausījušas iepriekšējās Grieķijas valdības. Tās dēļ ekonomiskās atlabšanas vietā – piedzīvots vēl dziļāks kritums.

Grieķijas un ES sarunas par kredītu restrukturizāciju un reformām.

Bērni, kas uzaug viendzimuma „partnerībā”

Anonīms saglabāja, Ot, 06/30/2015 - 17:21

Vai bērnu audzināšana viendzimumu „partnerībā” ir tik nekaitīga kā to mēģina uzdot? Pēdējā laikā zinātniskie pētījumi liecina par ko citu. Arī jaunieši, kuri izauguši šādās savienībās, sāk liecināt par tām problēmām, kas viņiem ir bijušas un joprojām ir. Piedāvājam divus materiālus šajā sakarā. Pirmais no tiem ir Dr. Ivara Kalviņa prezentācija inteliģences diskusiju forumā „Laulība, ģimene un bērns mūsdienu krīzes sabiedrībā”. Tajā zinātnieks apkopojis socioloģisko pētījumu rezultātus un savas atziņas. Otrs materiāls ir jaunieša Roberta Oskara Lopeza, kurš uzaudzis viendzimuma pāra „ģimenē”, atzīšanās.

Kopdzīves savienība vai laulība – ko izvēlēsimies? Autors: Dr. Ivars Kalviņš (Materiāls PDF formātā)

Roberts Oskars Lopezs (Robert Oscar Lopez) nav kristietis, taču viņš ir viens no tiem, nu jau daudzajiem bērniem, kura vecāki bija viendzimuma pāris. Viņš ir arī viens no tiem, kuri aktīvi iestājas pret to, ka laulības institūcija tiktu pārdefinēta, un tajā iekļautu viendzimuma partnerattiecības, pēc kā loģiski seko – bērnu adopcijas atļauja šādiem pāriem.

Mani uzaudzināja viendzimuma partneri. Autors: Roberts Oskars Lopezs

MANIPULĀCIJU TEHNOLOĢIJAS

Anonīms saglabāja, Pr, 06/29/2015 - 20:45

Progress mūsdienās ir ne tikai  komunikāciju (IKT), bet arī sociālo tehnoloģiju jomā. Tas rada – cita starpā – arī riskus. Tikai nesen esam aptvēruši kā reklāmas iespaido zemapziņu un programmē pircēju rīcību. Tikpat rafinēti darbojas ideoloģiskā propaganda, turklāt kā no Austrumiem, tā no Rietumiem. Jaunās metodes ir attīstījušās. Tās ārēji vairs nelīdzinās totalitāro sistēmu rupjajiem propagandas paņēmieniem. Viens no manipulāciju ar sabiedrību  pētniekiem ir amerikāņu sociologs Džozefs Overtons. Viņa domu īsu izklāstu piedāvājam arī Atjaunotnes lasītājiem. [NB! Raksta beigās pievienota svaiga ziņa par jaunu 21.gs. fenomenu – „panseksuāļiem”, kuri tiecas izmēģināt visas iespējamās seksuālās uzvedības formas. Iespējams, ka tā būs viena no nākamajām grupām, kas tieksies pēc sabiedrības atzīšanas – Dž. Overtona aprakstītajā veidā.]

Džozefs Overtons Džozefs Overtons

Overtona „logu” teorija

Satversmes Ievada funkcijas un nozīme

admin saglabāja, Tr, 05/06/2015 - 13:55

Publisko lekciju ciklā "Domāsim kopā!" Dr. Egila Levita lekcijas „Satversmes Ievada funkcijas un nozīme”, kas notika Rīgas „Mazajā ģildē” 24. 04. 2015. – video ieraksts. Lekcijas tēzes (lekcijas materiāli) skatīt pielikumā.


Kā arī Dr. E. Levita sagatavotie lekcijas materiāli

Vai bankām ir alternatīva?

Anonīms saglabāja, Pk, 05/01/2015 - 18:45

Pasaules ekonomikas krīzes izraisītās problēmas turpinās. Ievērojami finansisti (piemēram, P. Volkers[1]) prognozē jaunas krīzes. Kā no krīzēm izvairīties nākotnē vai vismaz samazināt zaudējumu apjomus? Daži pašmāju ekonomisti (piemēram, prof. I. Brīvers) uzsver krājaizdevu sabiedrību apvienošanos un  priekšrocības. Vai ārzemju bankas ir attaisnojušas to uzticību un priekšrocības, kādas tām ir Latvijā? Par šo jautājumu piedāvājam uzņēmēja Valda Kalnozola bēdu stāstu, kas izlasāms arī portālā Delfi.

Valdis Kalnozols: 'Neuztici naudu bankām, kas brāļus izģērbušas plikus!'

"Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus," 19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.

PĀRMAIŅU NASTA

Anonīms saglabāja, Pr, 03/30/2015 - 15:38

Agrāk sabiedrībā visnotaļ populāro vārdu "progress" mūsdienās nomainījis neitrālāks jēdziens – "pārmaiņas". Patiešām pārmaiņas – turklāt straujas – šķiet notiek ikvienā mūsdienu dzīves jomā. Kā tajās pastāvēt? Kā pārmaiņas apzināti veikt? Kā novērst pretdarbību? Kāda ir pārmaiņu rūgtā pieredze atsevišķos vēstures periodos? Par šiem un citiem vadībzinības jautājumiem piedāvājam nelielu ekonomista Mārča Krīta eseju speciāli adresētu portāla Atjaunotne lasītājiem.

Pārmaiņu veikšanas atbildības smagā nasta. Autors: Mārcis Krīts