Intervijas

Svensoni izpērk Latvijas mežus ?!

Fokerots: "Tikai Krievijas tuvums attur ārzemniekus izpirkt visu Latvijas zemi."

Zviedrijā dažādos apgabalos meža vidējā cena ir 2000 – 4000 latu par hektāru, bet Latvijā daļēji nocirsta, daļēji cērtama meža īpašuma cena vidēji ir 400 – 500 latu par hektāru. Tā arī ir galvenā atbilde uz jautājumu, kāpēc ārzemnieki pērk Latvijas mežus.

Kopš 2002. gada Latvijā strādā SIA "Skogs sallskapet Latvija" – Zviedrijas Meža apsaimniekošanas apvienības meitas uzņēmums, kas šeit uz vietas nodarbojas ar zviedru iegādāto meža īpašumu apsaimniekošanu. Sezonas laikā šajā uzņēmumā nodarbināti ap 200 cilvēku, kuri meža īpašumus rūpīgi kopj, kā arī apmežo tās neizmantotās lauksaimniecības zemes platības, kas iegādātas, lai audzētu meža plantācijas. Māris Sloka, SIA "Skogsallskapet Latvija" izpilddirektors: "Protams, neviens ārzemnieks neiegādājas šeit īpašumus, lai nodarbotos ar filantropiju. Šīs investīcijas balstās uz absolūti ekonomiskiem aprēķiniem. Pirmkārt, meži Latvijā šobrīd vidēji ir reizes piecas, bet dažviet pat visas desmit reizes lētāki nekā Skandināvijā. Vienlaikus to ekonomiskais potenciāls ir lielāks nekā, piemēram, Zviedrijā. Tas nozīmē, ka mežs Latvijā aug ātrāk nekā Skandināvijā un koksnes kvalitāte arī ir pietiekami laba. Mūsu klienti ir ļoti dažādi: viens grib pirkt lēti, citam cena nav izšķirošā, taču pamatā visi rēķinās, ka šis ir ilgtermiņa ieguldījums uz vairākiem gadu desmitiem. Mēs savukārt garantējam, ka profesionāli apsaimniekotajos īpašumos izaugs augstas kvalitātes mežs un tad, kad pienāks laiks to ciršanai, koksnes industrijai būs izejvielu bāze."

Arī SIA "Ruda" prokūrists Kārlis Blūms, kas atbild par Zviedrijas firmai piederošu meža īpašumu apsaimniekošanu visā Latvijā, uzsver, ka "Ruda" jaunaudzes kopj ne tikai tāpēc, lai atskaitītos Valsts meža dienestam, bet tāpēc, lai izaudzētu kvalitatīvu mežu. Ka. Blūms: "Mēs ieguldām lielus līdzekļus jaunaudžu kopšanā, lai jau pēc gadiem 25 – 30, cērtot pirmo kopšanas cirti, varētu iegūt pirmo papīrmalkas ražu. Uzturam kārtībā arī meliorācijas sistēmas un kopjam grāvjus – jo pārlieku liels mitrums nesekmē meža augšanu. No meža nopirkšanas brīža visas izmaksas, kas attiecas uz tā apsaimniekošanu – gan stādmateriāla iegāde, gan stādīšana, kopšana, ciršana, izvešana un piegāde pārstrādātājiem –, paliek Latvijā. No Latvijas aizceļo tikai tīrā peļņas daļa, ko pēc daudziem gadiem iegūs meža īpašnieks, kas šajā gadījumā ir ārzemnieks. Nopirkto mežu ciršanas iespējas ne tuvu nesedz izdevumus, kas saistās ar meža audzēšanu." K. Blūms arī stāsta, ka Latvijas meža īpašnieki šobrīd ļoti aktīvi piedāvā pirkt nocirstos un neatjaunotos mežus un esot pārsteigti, ka šāda meža zemes cena ir ļoti zema. Taču tas, ka koksnei cena kāpj, nebūt nenozīmē, ka kāpj cena arī izcirtumiem. Lai sāktos meža augšana, šādā izcirtumā pirmajā gadā jāiegulda vismaz savi 400 lati.

Zviedram Georgam Larsam Hedlundam personīgi Latvijā pieder ap 400 ha meža, viņš arī strādā firmā, kas apsaimnieko ap 30 000 hektāru ārzemniekiem piederošo meža platību. G. L. Hedlunds: "Akciju kurss biržā krītas un ceļas, bet meža vērtība ar gadiem tikai kāpj. Tāpēc arī labāk ieguldu naudu, pērkot mežu, nevis akcijas. Var, protams, gadīties vētras, var uznākt brīdis, kad kokmateriāliem zemas cenas, taču pieaugums mežam tik un tā ir katru gadu. Mežu Latvijā pērku arī tāpēc, ka šeit ir modernas koksnes pārstrādes rūpnīcas, kas ražo finieri, saplāksni, granulas un maksā par koksni labu cenu."

Vai Latvijā, kur, iespējams, jau vairāk nekā puse no meža zemes pieder ārzemniekiem, vajadzētu turpmāk ierobežot tiesības ārzemniekiem iegādāties meža un lauksaimniecības zemi?

Modris Fokerots, meža īpašnieks, uzskata, ka to vajadzēja jau sen: "Viss atkarīgs no tā, ko mūsu valdība grib. Mežs prasa saimnieka roku. Tas ir smags un ilgstošs darbs. Kamēr ierēdņiem pret saimniekiem ir tāda attieksme, ka svensoni un gūtenbergi – tie tik ir cilvēki, bet tādi fokeroti un kalniņi ir tikai "priekš slaukšanas", tikmēr nekā laba nebūs. Dīvaini mums viss sanācis – zemi pārdodam cittautiešiem, bet pašiem jābrauc strādāt uz ārzemēm. Arī mani dzīve piespieda daļu meža īpašumu pārdot, jo banka prasīja 17 – 20 procentus. Nav jau latviešu zemniekam tādi uzkrājumi kā ārzemniekiem, kuri savus ietaupījumus nodod no paaudzes paaudzē. Iespējams, tikai Krievijas tuvums un nedrošības sajūta, ko tas rada, līdz šim pasargājusi mūs no tā, ka ārzemnieki būtu nopirkuši Latvijā katru pēdējo zemes pēdu."

Šobrīd izskatās, ka par iespējām ierobežot Latvijas lauksaimniecības un meža zemes izpirkšanu sapņot velti. Tieši otrādi. Šobrīd meža un lauksaimniecības zemi Latvijā var iegādāties Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskās personas, kas veic šeit saimniecisku darbību, bet no 2011. gada to varēs darīt jebkura fiziska persona.

Tomēr Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktora vietnieks Jānis Birģelis uzskata, ka krīzes laikā iztirgot Latviju par sviestmaizi ir grēks: "Pēc Valsts meža dienesta vērtējuma, ārzemnieki savus meža īpašumus apsaimnieko ļoti labi. Taču, ja Latvijas iedzīvotājam jāpārdod mežs par nieka naudu tikai tāpēc, ka jāatdod bankai kredīts, – tas ir traģiski. Šobrīd meža zemes cena Latvijā ir ļoti zema, pat sākot no simts latiem par hektāru, bet pēc gadiem tā maksās 1000 latus."

Aivars Dmitrijevs, meža īpašnieks: "No vienas puses, ar mežu pārdošanu Latvijā ienāk lielas investīcijas, bet, no otras puses – zeme taču ir stratēģisks objekts, tā ir valsts teritorija! Ar laiku mūsu pašu uzņēmēji kļūs arvien stiprāki, patiesībā tas jau notiek, tāpēc ir pamats ticēt, ka vismaz daļu pārdoto meža īpašumu mēs atkal atpirksim."

Autors -Anita Jaunbelzere (LA)

Raksts ievietots: 19. Marts, 2010

Komentāri:

Šim rakstam vēl nav komentāru

Pievienot komentāru:







© 2009-2010, mezalietas.lv | izstrāde: gold.lv | dizains: webdizainers.lv un annija.com