Reliģija

Divi notikumi: viens ar pasaules nozīmi, otrs – svarīgs Latvijas kultūrā. Tā saucamajā „četru pāvestu dievkalpojumā” 27. aprīlī Romā kanonizēti divi mūžībā aizgājuši pāvesti – Jānis XXIII un Jānis Pāvils II,  piedaloties diviem dzīvajiem pāvestiem – Franciskam un Benediktam XVI. Latvijā izdots albums Terra Mariana. Piedāvājam Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča pārdomas par šiem notikumiem. Kas ir svētums? Vai tas vēl ir aktuāls mūsdienās? Kas ir Latvijas identitāte? Kas ir Eiropas identitāte? Kā to saglabāt? Pateicamies arhibīskapam par atļauju viņa domas publicēt portālā Atjaunotne! Pievienojam katoļu bīskapu konferences vēstuli Latvijas sabiedrībai, kurā paustas bažas par Latvijas nākotni un identitāti – Eiropas parlamenta vēlēšanu kontekstā.

Svētums. Identitāte. Autors: Zbigņevs Stankevičs, Rīgas arhibīskaps metropolīts

Piedāvājam izlasīt gan Evaņģēliski luteriskās, gan Romas Katoļu baznīcas  - abu arhibīskapu - vēlējumus un pamudinājumus 2014. gada Lieldienās Latvijas sabiedrībai.

Arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2014.gada Lieldienās

Kristus ir Augšāmcēlies! Vai tas nav pārāk liels brīnums, lai būtu iespējams? Kur gan redzēts, ka tas, kurš bija miris, būtu atkal parādījies dzīvs? Tomēr daudz vairāk jābrīnās, ka Dievs, pats dzīvības avots, vispār atradās kapā. Ko Viņš tur meklēja?

Tavu sabiedrību. Īstais, neaptveramais brīnums ir Dieva mīlestība uz mums. Viņš nevis vienkārši panes mūsu klātbūtni 70 vai 80 gadus, kamēr dzīvojam. Viņš apmainīja Debesu godību pret kapa bedri, lai katru no mums varētu aicināt savā dievišķajā dzīvē uz visu mūžību.

Arhibīskapa Jāņa Vanaga apsveikums Ziemassvētos!

Kristus mīļotie, Ziemsvētku vakarā piepildās Adventa gaidas - priecājies, priecājies, draudze! Debesis ir lāsojušas no augšienes. Kungs Jēzus ir piedzimis. Lai prieks ienāk katrā mājā un līksmība katrā sirdī! Kristus, Glābējs ir klāt!

Bet kādēļ tad notiek, ka ziemsvētki daudzus dara skumjus? Tādēļ, ka viņiem nav tā, par ko priecājas citi. Nav dāvanu, nav cienasta, nav ģimenes un draugu. Svētkos, kad visi apkārt priecājas, viņu dzīve kļūst vēl tumšāka. Taču enģeļi vēstīja prieku visiem cilvēkiem. Kas ir prieks, kas nāk pie visiem cilvēkiem, pat pie tādiem, kas ir kā aprakti zem dzīves drupām? Prieks par Glābēju. Zem drupām nevienu negaida karstāk un ne par ko nepriecājas vairāk kā par Glābēju. Kaut viņš nāktu drīz! Kaut mani viņš atrastu pirmo! Vai tu zini, pēc kā ilgojies, no kā lai Kristus tevi izglābj? Ja zini, tad tev būs ziemsvētku prieks, jo Kristus ir dzimis. Glābējs ir klāt. Sauc viņu, un viņš tevi atradīs! To darīt viņam ir prieks!

Rīgas arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā ceturtdien 2013. gada 15. augustā.

"Mēs esam ieradušies no visām mūsu Latvijas malām, daudzi pat no ārzemēm. Kāpēc? Lai pateiktos Dievam, lai izteiktu Viņam savu prieku un mīlestību. Bet ikvienam ir arī sava rūpju nasta, savs dzīves krusts.Kādam tās ir grūtības darbā, citam rūpes par bērniem svešumā, kādu varbūt nomāc dzīvesbiedra alkoholisms vai bērnu narkotiku atkarība. Bet varbūt kāds ir pilns neziņas, ko iesākt ar savu dzīvi, kā to profesionāli virzīt, kur pelnīt iztiku, kā atrast dzīvesdraugu. Daudziem ir veselības problēmas. Ir ģimenes, kas ilgojas ieņemt bērniņu un nevar. Cik daudziem sāp sirds par piedzīvoto netaisnību! Vēl un vēl, daudz dažādas rūpes un nastas. Un tās visas mēs esam atnesuši uz Aglonu, mūsu Dzimtenes garīgo sirdi.

Par Jāņa Atklāsmes grāmatas simboliem ir daudz diskutēts. Šobrīd aktuālas kļuvušas interpretācijas, kas sēj baiļu garu, proti, „zvēra zīme” un „zvēra skaitlis” tiek saistīti ar mūsu ikdienā lietotajiem naudas aprites līdzekļiem, kā, piemēram, bankas kartēm. Daži Krievijas interneta forumi šos simbolus saista ar it kā ASV prezidenta plānotu valsts iedzīvotāju čipēšanu, radot kristiešu un nekristiešu vidū bailes un aizdomas. Par to, vai šādas interpretācijas ir pamatotas, piedāvājam teoloģes Stellas Jurgenas analīzi. Pateicība autorei un Katoļu Baznīcas vēstnesim par iespēju pārpublicēt šo rakstu arī portāla Atjaunotne!

Zvēra zīme un skaitlis Jāņa Atklāsmes grāmatā. Kas tie ir? Autore: Stella Jurgena

PRIECĪGAS LIELDIENAS! Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem divus rakstus par Lieldienu tematiku: Dr. A. M. Jerumaņa pārdomas par Lieldienu notikuma vēsturisko ticamību un Katoļu baznīcas viedokli par latviešu Lieldienu tradīcijām, ko izklāstījis Dr. A. Priede.

Kristus patiesi ir augšāmcēlies! Autors: Andris Marija Jerumanis, priesteris, Šveices Lugāno universitātes profesors, teoloģijas zinātņu doktors

Lieldienas ir prieka svētki. Ja senajiem latviešiem pirms kristietības pieņemšanas 13. gs. Lieldienas bija saistītas tikai ar pavasara saulgriežiem un prieks izrietēja no pavasara un saules atnākšanas, tad līdz ar kristietību tie ir Kristus augšāmcelšanās svētki. Tas nenozīmē, ka tiek noliegta pavasara nozīme un dabas skaistums. Nē. Bet šiem svētkiem tiek dota jauna nozīme un latvietim tiek parādīts kaut kas, ko viņš nevarēja pat iedomāties, kas piepilda viņa ilgas pēc patiesa prieka un sniedz atbildes uz mūžības meklējumiem, ar kuriem caurstrāvotas tautas dziesmas.

Piedāvājam Rasmas Rudzātes interviju ar profesoru A. M. Jerumani, kurā viņš atklāj savu skatījumu uz mūsdienu cilvēku problēmām - saistībā ar klasisko priekšstatu Eiropas kultūrā par cilvēku un šī priekšstata deformāciju postmodernajā un liberālajā sabiedrībā.

Profesors Andris Marija Jerumanis: "Problēmas, ar kurām sastopamies šodien, izriet no mūsu izpratnes par cilvēku"