Satura barotne

Politika

Ekoloģija vai ažiotāža?

Anonīms saglabāja, Tr, 10/16/2019 - 19:20

Piedāvājam filozofijas doktora Māra Kūļa pārdomas par klimata izmaiņu problēmu un ar to saistīto ažiotāzu, izmantojot pusaugu meitenīti Grētu Tūnbergu kā dabas piesārņojuma apkarotāju ruporu. Filozofs norāda uz patērniecības paradigmu kā uz galveno cēloni ekoloģiskajām problēmam. Patērēšanas neprātu visticamāk nevar apturēt ar atsevišķām skaļām akcijām savas sirdsapziņas nomierināšanai. Pateicība autoram par atļauju rakstu pārpublicēt!

Bērna seja spogulī. Autors:  Dr. Māris Kūlis, LU Filozofijas un socioloģijas institūts

Elitāras izglītības perspektīvas Latvijā

Anonīms saglabāja, Ce, 06/27/2019 - 10:54

Pamatizglītības jaunajā standartā izglītības reformu steigā ir tikušas aizmirstas skolas ar padziļinātu kāda mācību priekšmeta apguvi. Tām ir vairāk nekā 50 gadu ilga panākumiem bagāta pieredze. Saeima un izglītības ministrija steidz kļūdu labot. Tomēr minētās skolas joprojām jūtas apdraudētas, jo izskan viedokļi pret šādu skolu pastāvēšanu. Piedāvājam rakstu, kas pamato elitāras izglītības nepieciešamību plašākā politiskās situācijas kontekstā.

Sociālistiskās vienādības rēgs izglītībā? Autors: Dr. Andrejs Mūrnieks

Terorisms un globalizācija

Anonīms saglabāja, Pr, 04/01/2019 - 09:25

Piedāvājam portāla "Atjaunotne" lasītājiem LU filozofijas un socioloģijas institūta darbinieka filozofijas doktora Māra Kūļa analīzi par terorisma saistību ar globalizācijas procesiem. Vai un kāpēc terorisms ir tik dzīvotspējīgs tieši mūsdienās? Kas paver iespējas tam būt tik ietekmīgam? Daudz tiek runāts par globalizācijas pozitīvajām sekām, bet kā ar riskiem un nepatīkamajām blaknēm? Pateicība autoram par iespēju šo rakstu pārpublicēt "Atjaunotnē!"

Starptautiskais terorisms un globalizācijas tendences. Autors: Dr. philos. Māris Kūlis.

Kas notiek sabiedrībā? Atbild: J.Vanags

Anonīms saglabāja, Pk, 03/01/2019 - 18:44

«Ja dzirdat kādu braši saukājam citus par tumsoņām, tad ir diezgan droši, ka tur runā postmodernais neomarksists. Marksisms nav miris, tikai uzspodrināts ar postmodernu politūru. Latvijā to visredzamāk pārstāv Progresīvie. Redzot politkorektuma galējības, mēs ceram, ka tas pāries, paļaujamies uz veselo saprātu. Taču vai pēdējo 20–30 gadu pieredze ļauj cerēt, ka varam uz to paļauties?» retoriski vaicā Jānis Vanags.

Intervija ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu.

Ko domā pāvests par vizīti Baltijā?

Anonīms saglabāja, Pr, 10/22/2018 - 23:09

Nesen Baltijas valstis apmeklēja valsts vizītē Romas katoliskās baznīcas pāvests Francisks. Daudz viedokļu un diskusiju jau izskanējis par šo vizīti un par pāvestu Francisku, taču interesanti ir uzzināt, ko viņš pats nodomāja par Latviju, par Baltijas valstīm. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem ieskatu preses konferencē, kas notika lidmašīnā – pāvestam pametot Baltiju. Pāvesta atbildes uz žurnālistu jautājumiem un iespaidus par Baltijas valstīm apkopojis "Katoļu baznīcas vēstnesis". Pateicamies redakcijai par iespēju to pārpublicēt!

Sarunas lidmašīnā ar pāvestu Francisku par vizīti Latvijā, Lietuvā, Igaunijā

Ar lingu pret Goliātu

Anonīms saglabāja, Sv, 09/02/2018 - 12:28

Piedāvājam tikai Atjaunotnes lasītājiem Mārča Krīta pārdomas "Ar lingu pret Goliātu" par iespējamiem risinājumiem sarežģītās un izšķirošās politiskās un cita veida situācijās. Kā uzvarēt pretinieku, kas par Tevi pārāks? Kādu stratēģiju un taktiku izmantot? Publikācijā arī piesaukti gan traģiski, gan kuriozi notikumi Latvijas valsts tapšanas un politisko satricinājumu vēsturē.

E. Levits par politisko situāciju

Anonīms saglabāja, Sv, 04/22/2018 - 20:36

Piedāvājam žurnālistes Sallijas Benefeldes interviju ar politologu, juristu un Valsts prezidenta amata kandidātu (iepriekšējās prezidenta velēšanās) Dr. Egilu Levitu. Intervijā skartas gan politiskās dzīves aktualitātes, gan skaidrotas Rietumu ideoloģiju atšķirības, kā arī iespējamie riski Latvijai, analizētas izmaiņu iespējamības vēlēšanu sistēmā un Eiropas savienības nākotne.

Kas, jūsuprāt, šobrīd apdraud Latviju?

Nācijai un valstij, lai tās pastāvētu, ir ne tikai jāapzinās sava pagātne, bet, galvenais – tai ir nepieciešama griba veidot savu nākotni. Tā ir kopīga griba. Satversmē tā ir apzīmēta par “valstsgribu”, un tā ir pastāvīgi jāuztur. Lai veidotu nācijas un valsts nākotni, ir jābūt cerībai, pārliecībai par nākotni. Tieši šī pārliecība mums patlaban zināmā mērā tiek apšaubīta.