Satura barotne

Kultūra

Kultūrai – nē!?

admin saglabāja, Ce, 08/24/2017 - 17:42

Kultūrai – nē!? Pamfleta autors: Andrejs Mūrnieks

Sarunu festivālā LAMPA notika diskusija par kultūras nozīmi mūsdienu sabiedrībā[1]. Studenti, kuri to organizēja – lūdza mani būt par tādu kā „sātana advokātu”, „kas ļaunu vienmēr grib, bet labu nes”[2]. Tas nozīmē: minēt iemeslus, kāpēc kultūras apguve un mācīšanās skolās (kultūras vēstures, kulturoloģijas vai kādās citās formās) – būtu nevēlama.

Šo pamfletu var nosaukt par „kultūras apoloģiju izejot no pretējā” jeb „apoloģiju caur noliegumu”[3]. Tajā apgalvots pretējais tam, ko autors domā un kam tic.

 (Turpmāk tekstā ar jēdzienu „kultūra” sapratīsim „augsto kultūru” jeb „Kultūru” ar „lielo burtu” – tas nozīmē: vērtības un augstākos ideālus, kas vieno cilvēkus kādā sabiedrībā, nevis masu kultūru.)

Kas mūs vieno Latvijā un Eiropā?

Anonīms saglabāja, Pr, 07/10/2017 - 20:37

Filozofe, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, profesore Maija Kūle, atbildot uz intervijas jautājumiem Neatkarīgās rīta avīzes žurnālistam Viktoram Avotiņam, vērtē mūsu kopā būšanas potenciālu Eiropā un Latvijā, kopīgās vērtības, vēlmi apturēt latviešu tautas iznīkšanu.

Filozofe Maija Kūle: Eiropas Savienība šobrīd irst pa vīlēm

Ko nozīmē „Likteņdārzs”?

Anonīms saglabāja, Pr, 12/01/2014 - 19:20

Sabiedrībā ir izskanējuši dažādi pretēji viedokļi par tā saucamo „Likteņdārzu”, kas sākotnēji acīmredzot bija iecerēts kā alternatīva Brāļu kapiem, Aglonas svētvietai, Airītēm, Pikšām, Litenei, Brīvdabas muzejam, Turaidai un citām tradicionālajām latviešu pulcēšanās vietām svētkos un piemiņas dienās ar simbolisku nozīmi. Piedāvājam Atjaunotnes lasītājiem Dr. theol. Elizabetes Taivānas analīzi par „Likteņdārza” ansamblī un iecerē ievītajām dažādu kultūru (t.sk. japāņu, budistu un seno baltu) idejām un to kultūrvēsturiskajām un reliģiskajām saknēm. Pateicamies autorei par atļauju rakstu pārpublicēt!

Likteņdārzs: tradicionālās latviešu reliģiozitātes transformācijas projekts. Autore: Elizabete Taivāne

Dziesmu svētki kā rituāls

Anonīms saglabāja, Se, 08/10/2013 - 15:43

Izvēršot Dziesmu svētku analīzei veltīto tematiku, piedāvājam iepazīties ar ilggadīga korista viedokli par Dziesmu svētkiem.  Jānis Amols – korists ar 36 gadu stāžu – uzskata Dziesmu svētkus par latviešu tautai būtisku rituālu, kura izvērtēšanā un pilnveidē jāiesaista plašāks dalībnieku un lēmēju loks. Savs viedoklis viņam ir gan par repertuāru,  gan par estrādi, kā arī par dalībnieku – gan koristu, gan  klausītāju – uzvedību svētkos.

Domas par Dziesmu svētkiem. Autors: Jānis Amols, Mg. hist., vīru kora „Frachori” dibinātājbiedrs un dalībnieks.

Deja un dziesma – Latvijai!

Anonīms saglabāja, Sv, 07/14/2013 - 10:27

Piedāvājam fonda „Nāc līdzās!” vadītājas Sarmas Freibergas (deju ansambļu vadītājas ar 30 gadu stāžu) pārdomas par deju un dziesmu svētku nozīmi.

Pārdomas pēc nacionālajiem – Dziesmu un deju svētkiem. Autore: Sarma Freiberga

Jā, tiešām saku - nacionālajiem svētkiem, jo diez vai Latvijā ir kāds latvietis, kurš pagājušo nedēļ nezināja, ka valstī notiek Dziesmu un deju svētki.  Svētki tiešām ir unikāls kultūras notikums visplašākajā šī vārda izpratnē. Tie skar ne tikai dziedāšanas, dejošanas, muzicēšanas vai kādas citas mākslas kultūru, bet tie ietekmē arī cilvēku domāšanu, viņu uzvedību šajā laikā un vēl laiku pēc tam. Tik daudzi cilvēki atzina, ka ļaudis šai laikā ir daudz pozitīvāki, atvērtāki, laipnāki, ka gribētos, lai tie tādi paliktu arī turpmāk savā attiekmē pret līdzcilvēkiem. Kas ir tas fenomens, kas cilvēkam liek ķļūt labākam šai laikā?  Tas varētu būt psiholoģiska pētījuma vērts darbs.

Tautas identitātes svētki

Anonīms saglabāja, Ot, 07/09/2013 - 12:05

Portāls Atjaunotne piedāvā iespējas iepazīties ar dažādiem viedokļiem par Dziesmu svētkiem un veikt to analīzi. Visi, kuri vēlas, var iesūtīt rakstus vai tos komentēt. Līdztekus jau ievietotajam teologa Gunta Kalmes rakstam piedāvājam iepazīties ar advokāta Alda Gobzema iespaidiem, kuros viņš dalās no skatītāja un klausītāja skatu punkta.

Dziesmu svētki. Latviešu identitātes svētki. Autors: Aldis Gobzems

Dziesmu svētki

Anonīms saglabāja, Se, 07/06/2013 - 23:05

Izdziedāt, svinēt un apliecināt! Autors: Guntis Kalme, Dr. Theol., Lutera akadēmijas docents

Dziesmu svētki ir latviešu tautas identitātes un kultūras viens no nozīmīgākajiem dzīvajiem simboliem. Tajos mēs nevis runājam, diskutējam, vai aizstāvam sevi, bet svinam savu -  latviešu kā Latvijas pamatnācijas - identitāti. Dziesmu svētki nav svētki kādam "cilvēkam vispār". Tie ir latviešu tautas svētki. Tajos tiek apliecināta, izdziedāta un deju kustību harmonijā izpausta mūsu īpašā, latviskā patība. Tieši tādēļ tie mums kā nācijai ir tik svarīgi. Apliecinot un veidojot mūsu identitāti, tie arī aizvien atjauno mūsu saistību ar Latviju.