Marts 2011
Konference par kristīgo demokrātu 20 gadu darbības pieredzi Latvijā.
Gan Eiropas, gan Latvijas politikā būtiska loma ir kristīgo demokrātu idejām. Pēc neatkarības atjaunošanas pirmā partija Latvijā, kas centās balstīties uz kristīgām un demokrātiskām vērtībām, bija Latvijas Kristīgo demokrātu savienība. Tā dibināta 1991. gada 9. martā. Šo notikumu atcerēsies tā laika dalībnieki sestdien 2011. gada 26. martā pl. 11. 00 Rīgā, Klostera ielā 4, otrā stāva zālē. Konferences tēma: „Kristīgo demokrātu pirmsākumi un nākotnes perspektīvas Latvijā”.
Trīs pēdējā laika satraucošākās aktualitātes sociālā nodrošinājuma jomā ir: 1) netaisnīgā Latvenergo tarifu celšana, ko solījusies apstrīdēt tiesā Kristīgo demokrātu savienība, 2) valdības plānotie ietaupījumi izglītības jomā, tostarp uz mākslas izglītības rēķina, kurus izdevies pagaidām apturēt, pateicoties mākslas augstskolu straujajai reakcijai, un 3) plāni par pensiju samazināšanu.
Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē 2011. gada 6. martā
Pēdējā laikā Latvijā izskan viedokļi, kas Eiropas ietekmi tiecas iztēloties arvien negatīvāk. Tas daļēji ir izskaidrojams ar ekonomiskās krīzes izraisītajām emocijām. Bez Eiropas kultūras klātbūtnes diez vai Latvija vispār pastāvētu kā neatkarīga un demokrātiska valsts un baudītu daudzas Rietumu civilizācijas priekšrocības. Kas tieši rada un uztur šo „eiropiskumu”? Kāpēc citās pasaules daļās, piemēram, arābu zemēs, labi domātie demokratizācijas mēģinājumi bieži vien nesniedz cerētos rezultātus? Visbeidzot - vai pati Eiropa zināmā mērā nav zaudējusi savas kultūras pamatus? Vēsturniekam prof. Andrejam Zubovam šajos jautājumos ir savs oriģināls redzējums, ko piedāvājam iepazīt izlasot fragmentus no viņa lekcijas. Tajā skartas arī Krievijas un Eiropas attiecību problēmas.
Andrejs Zubovs: Eiropas identitātes garīguma, civilizācijas un kultūras pamati
Pārdomājot Latvijas vēstures pagrieziena punktus, arvien lielāka interese rodas par brāļu draudžu kustību 18. un 19. gadsimtā. Ir bijuši mēģinājumi to skaidrot kā latviešu pašatbrīvošanās sociālu kustību, ignorējot hernhūtiešu garīgo dimensiju – autentiskas kristietības pieredzi. Ir arī cilvēki, kuri to tiecas restaurēt un idealizēt, saskatot hernhūtismā gandrīz vai vienīgo Latvijas jaunas atmodas iespēju. Tās ir divas galējības. Taču skaidrs ir viens, ka gan brāļu draudžu, gan arī kristietības ietekme uz Latvijas tapšanu ir par maz apzināta. Tādēļ piedāvājam saīsinātu LU prof. Gvido Straubes lekciju par hērnhūtiešu gaitām Latvijā un viņu lomu Latvijas nācijas veidošanās procesā, kas izklāsta faktus no neitrālām, akadēmiska pētnieka pozīcijām. Pateicība profesoram par iespēju izmantot lekciju saīsinātā veidā.
Piedāvājam unikālu iespēju iepazīties ar liecību, ko sniedz sieviete, kura ir izdzīvojusi par spīti pret viņas dzīvību vērstai aborta operācijai. Arī Latvijā laiku pa laikam atsākas diskusijas par bērna dzīvības aizsardzību kopš ieņemšanas brīža un sievietes tiesībām veikt abortu. Nenostājoties ne vienā, ne otrā pusē, aicinām pārdomāt šo problēmu noklausoties šo priekšlasījumu. Pēc tam aicinām izteikt savu viedokli komentāros. Pateicība Elitai Kleinhofai-Prūsei par tulkojumu latviešu valodā!
„Ar Kristu esat apbedīti Kristībā, ar viņu esat arī augšāmcelti” (sal. Kol 2,12)
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...