Kas būtu jāmaina izglītībā?

 Arī Latvijas skolu izglītības saturā notiek izmaiņas. Jau 20 gadu runā par pāriešanu no pasīvas mācīšanas uz aktīvo mācīšanos. Dažkārt tas tiek izmantots kā pamatojums, lai samazinātu stundu skaits atsevišķos mācību priekšmetos. Daži no tiem (piemēram, ētika, reliģiju vēsture, kultūras vēsture vidusskolās) tiek likvidēti vai aizstāti ar citiem. Tas liek padomāt – kāpēc nepieciešama mācību satura maiņa? Ko mēs varētu mācīties no ārzemju pieredzes? Kuras spējas patiešām vajadzētu attīstīt un kā? Par situāciju ASV privātskolās ieskatu var gūt izlasot Jāņa Kučinska sagatavotu materiālu.

Jānis Kučinskis. Ko un kā mācās Amerikas elitārajās privātskolās?

[..] Amerikā un citās valstīs darbojas neliels skaits slēgtu skolu, kas domātas tieši nākamās elites sagatavošanai. Amerikā tās ir apmēram 300 privātas internātskolas, kuras katru gadu pabeidz tikai apmēram viens tūkstotis t.s. elites bērnu. Džons Teilors Gatto ilgstoši pētījis arī tās un apkopojis 14 principus, kas kopīgi šīm elitārajām iestādēm.

Cilvēku dabas iepazīšana

Šo mērķi elites bērni sasniedz ne jau studējot moderno psiholoģiju, bet gan pastiprināti apgūstot vēsturi, literatūru, teoloģiju (ne ticības mācību), likumus un filozofiju, tai skaitā spēju analizēt un domāt dialektiski.

Aktīvā lasītprasme

Aktīvā lasītprasme nozīmē ne tikai spēju patstāvīgi lasīt un saprast dažādus tekstus, bet arī brīvi, precīzi un ar izteiksmi izteikt savas domas rakstiski un runājot svešas publikas priekšā. [..] To katrs spēj iemācīties arī patstāvīgi – pēc iespējas biežāk rakstot un runājot svešu cilvēku vai svešas auditorijas priekšā.

Ieskats galveno valsts un starptautisko institūciju darbības principos un mērķos

Apguvuši to, elitāro skolu audzēkņi samērā labi orientējas dažādu institūciju (likumdevēji, tiesas, izpildvara, armija, prese, korporācijas u.c.) darbībā un savstarpējā mijiedarbībā.

Labu manieru, pieklājības un laipnības apgūšana

Šīs prasmes, kuras tiek slīpētas nepārtrauktos vingrinājumos, elites bērniem dzīvē paver daudzas durvis, ļauj dibināt un uzturēt nepieciešamos kontaktus. Tieši pēc labām manierēm un stājas eliti var atšķirt no obligāto skolu audzēkņiem, kuri dižojas ar rupjību, nežēlību, ārēju nevīžību, paviršu virspusējību.

Patstāvīgs darbs

Ja obligātajās vidusskolās 80 – 90% aktivitāšu veic skolotāji, bet bērniem lielākoties tiek atvēlēta pasīva loma, tad elitārajās skolās šī proporcija ir apgriezta. Elitārās skolās tiek veicināts patstāvīgs bērnu darbs un sadarbība starp bērniem.

Enerģiskas fiziskās kultūras nodarbības

Fizkultūra elitārajās skolās netiek uzskatīta par greznību vai tvaika nolaišanas mehānismu, bet galveno ceļu personīgās grācijas, stājas, izturības, rakstura, sāpju un izaicinājumu pārvarēšanas, kā arī pašdisciplīnas spēju izkopšanai. Pat mūsdienu filmās varam vērot, ka modernā aristokrātija nezaudē laiku pasīvi zvilnot televīzijas priekšā, bet aktīvi un ik dienas sporto (daudzveidīgos sporta veidos), caur to gūstot neatvairāmu fizisku šarmu, dabisku gaitas vieglumu un iespaidīgas klātbūtnes efektu. [..]

Spēja patstāvīgi piekļūt katrai vietai un personai

Piemēram, skolēns var izvēlēties mērķi panākt personīgu tikšanos ar pavalsts gubernatoru vai lielas korporācijas vadītāju, patstāvīgi nokļūt un apmesties kādā tālā vietā.

Atbildības izkopšana

Sākot no tā, ka katrs elitāras privātskolas audzēknis pats uzklāj savu gultu, sakārto un nospodrina savu apģērbu, ievēro priekšzīmīgu higiēnu (ko pārbauda katru rītu rīta līnijā), mazgā traukus, uzpoš telpas, uzņemas vadīt pasākumu vai klubu, izdot skolas avīzi utt. Atbildība šajā kontekstā nozīmē izdarīt vēl vairāk (spert soli tālāk), nekā no tevis tiek gaidīts, sasniegt izcilību. Pretstatā obligātajām vidusskolām, kurās dominē minimālisma psiholoģija.

Izdzīvošanas prasme un personīgo standartu kodekss

Augsti un augoši personīgie standarti radošā darbībā, uzvedībā, morālē.

Meistarības iepazīšana mākslā un kultūrā

Elitāro skolu audzēkņi labi orientējas izcilos mūzikas, glezniecības, dejas, skulptūru, dizaina, arhitektūras, literatūras, dramaturģijas un citos pasaules kultūras sasniegumos. Ja neskaita reliģiju, māksla ir vienīgais veids, kā pacelties pāri dzīvnieciskam materiālismam un saskarties ar diženumu.

Spēja precīzi novērot un reģistrēt savus novērojumus

Britu aristokrātija savulaik turējās pie šādas aksiomas: ja tu nespēj uzzīmēt to, ko esi redzējis, tad tu īsti neesi redzējis. Tātad zīmēšana un citi novērojumu pierakstīšanas veidi nav laika nosišana, bet gan uztveres spēju trenēšana.

Spēja pārvarēt dažādu veidu izaicinājumus

Katram cilvēkam ir savas vājības un bailes. Lai celtu savu pašapziņu un iespējas, ir svarīgi pārvarēt savas lielākās bailes. Piemēram, šķietami nepārvaramu kautrību var pārvarēt, pieņemot izaicinājumu runāt lielas auditorijas priekšā. Ja cilvēks jūtas gļēvs, viņam ir svarīgi pārvarēt bailes no fiziska izaicinājuma vai sāpēm. Katram gadās pakrist, bet tā nav liela nelaime. Svarīgi ir, lai pakritušais atkal celtos kājās. Pat ja iznāk pakrist vairākas reizes pēc kārtas, katru reizi ir jāceļas kājās. Ja esi palicis atkarīgs no narkotikām, azartspēlēm, seksa, ekrāna tēliem, patērētāja kultūras u.tml., ir svarīgi šo atkarību pārvarēt un izvēlēties augstākus standartus.

Spēja atturēties no sasteigtiem, nepārdomātiem, impulsīviem secinājumiem, instinktīvas reaģēšanas

Tas ietver spēju domāt patstāvīgi, ieturēt pauzi, neuzķerties uz propagandas trikiem, baumām, aprunāšanu, melno propagandu, baiļu iedzīšanas teorijām un citiem „sabiedrības konsensa formēšanas” paņēmieniem, ar kādiem mūs ik dienas bombardē masu mēdiji un dažādi „eksperti”.

Savu spriešanas spēju un vērtību sistēmas nepārtraukta pārbaudīšana un uzlabošana

Tas ietver arī savu ticējumu un aizspriedumu nemitīgu kritisku pārbaudi, savas vērtību sistēmas kritisku pārvērtēšanu. Ja vecie uzvedības modeļi nedod iecerētos rezultātus, tad ir skaidrs, ka tie ir nederīgi, tāpēc pārskatāmi. Tās pašas rīcības nemitīga atkārtošana, gaidot citus rezultātus, ir idiotisma pazīme.

Raksta pilnu versiju var izlasīt portālā Diena.lv :
http://diena.lv/lat/tautas_balss/blog/janis-kucinskis/ko-un-ka-macas-ame...

Diskusijas rosināšanai:

1) Kuras no rakstā minētajām spējām tiek attīstītas arī Latvijā? Kuros mācību priekšmetos? Kurās skolās?

2) Kuras pēdējā laikā notikušās izmaiņas vispārizglītojošo skolu izglītības saturā samazina skolēnu iespēju apgūt kādu no rakstā minētajām spējām?

3) Vai un kā valstij vajadzētu stimulēt skolotāju vēlēšanos attīstīt aktīvu mācīšanos, skolēnu spēju attīstību?

4) Orientācija uz prasmju apguvi  - samazina vai palielina bāzes zināšanu apguves nepieciešamību?