Lekciju cikls “Māksla kultūrā”
Lekciju ciklā bija iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par izšķirošiem pavērsieniem Eiropas kultūras vēsturē un to sekām mūsdienās. To iespējams arī patlaban = lekciju ierakstos (saites pievienotas zemāk - lekciju anotācijām).
Par lekciju ciklu:
Lekcijās bija iespēja pārdomāt un izvērtēt saistību starp mākslas tēliem, sižetiem un lielajiem stāstiem (naratīviem), konkrēto vēsturi, un šo stāstu un tēlu ietekmi uz mūsdienu pasauli.
Katras lekcijas centrā bija kāds ģeniāls mākslas darbs, autors vai vairāki autori, kuru piedāvājumā atspoguļojas laikmeta paradigma, būtiskās vērtības vai to maiņa. Tika meklētas saistības starp konkrētu autoru dzīves gājumu, piedzīvotajiem satricinājumiem un to izraisītajām reakcijām, kas novedušas pie jaunu ideju, mākslas tēlu un kustību veidošanās. Kultūras vēstures nozīmīgajās tendencēs tika meklētas mūsdienu pieņēmumu, pārliecību, mītu, aizspriedumu un priekšstatu saknes. Pretējas tendences tika salīdzinātas, konfrontējot tās ar mūsdienām, lai skaidrāk iezīmētos jēgas meklējumu ceļi, tā vedinot klausītājus iesaistīties iekšējā dialogā ar dažādiem mākslas darbiem, pasaules uzskatiem un rosinātu domāt par mūsdienu problēmu risinājumiem. Uzmanības centrā bija eksistenciālie jautājumi, to pārdzīvojums un atspoguļojums ģeniālu mākslas darbu saturā, nevis māksliniecisko izteiksmes līdzekļu analīze. Kāpēc daži mākslas darbi, to tēli un autori pārdzīvo gadsimtus, turpina mūs iedvesmot un aizraut?
Ikviens, kuru interesē izprast mūsdienu problēmu un tendenču vēsturiskās saknes, laipni aicināts paklausīties lekciju ierakstus! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.
Lekcijas notika ar Rīgas Domes atbalstu Lekcijas notika Vecrīgā, Amatu ielā 5, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”.
2022. gadā nolasīto lekciju temati, anotācijas un saites uz to ierakstiem:
1.Aklais dzejnieks (Homērs, antīkā kultūra un kristietība: Eiropas vērtību saknes. Varoņa kults. Divi scenāriji: dzīve kā sacensība un dzīve kā aicinājums.) Lekcijas ieraksts ir pieejams "Mazās ģildes" facebook kontā: https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/1265420617564331
Kāpēc jākļūst aklam, lai redzētu? Kā saskatīt nepārejošo, pilnīgo, ideālo? Platona “alas” metafora. Redzamais un neredzamais. Valdnieka Oidipa (Edipa) liktenis. Eiropas kultūras saknes: antīkā pasaule un Bībeles tradīcija. Minēt pasaules mīklas vai īstenot Dieva aicinājumu? Ar ko sākas poēzija? Izbrīns par dievišķo skaistumā. Himna, lirika, eposs un drāma (E. Rosenstuck-Huessy). Homēra persona. Eposs kā sengrieķu kultūras avots. “Iliāda” un “Odiseja” (karš un ceļojums). Cīņa – visu lietu māte? Agons antīkajā un mūsdienu pasaulē. Ahilejs un Hektors. Varonis vai vergs. Demokrātijas cēloņi. Agona kulminācija: Maķedonijas Aleksandrs. Aizraušanās, salīdzinājums, sacensība un konflikts – vai šai secībai iespējama alternatīva? Aicinājums pret sacensību (konkurenci). Homo viator. Mūsdienu “odisejas” (Džeimsa Džoisa “Uliss”). Ekskursija un svētceļojums. Ceļš mājup un ceļš uz “apsolīto zemi”. Odisejs un Ābrahams. Sprīdītis un Dullais Dauka. Alkas pēc bezgalīgā. Cilvēce jaunatklājumu ceļos. Kas ir mana īstā Tēvija?
2.Grāmatas pasaulē (Bībele, tās varoņi, pasaules izjūta, vēsture kā grāmata, līdzības, tēli un to ietekme mākslas vēsturē un kultūrā). Lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/510676330936638
Cilvēces garīgo meklējumu ceļš kā dialogs. Bezgalības priekšā. Kas bija pirms laika? Kur atklājas Dievs – dabā un sabiedrībā, cilvēka apziņā vai vēsturē (Ķīna, Indija, Eiropa)? Vēsture kā grāmata. Vai Dievs zina un var visu? Kā pravietis atšķiras no pareģa? Cilvēka problēma. Neveiksmju sērija. Transcendentais un imanentais. Ikona un portrets pret ainavu un ornamentu. Dzeja un mūzika, metafora un hiperbola, personālisms un polifonija, līdzība un pravietojums Bībelē. Metaforas un tēli (“aizliegtais auglis”, Bābeles tornis, Mozus atklāsme, Dāvida kritiens, Pazudušais dēls, Labais laupītājs). Jaunais kā vērtība. Bērna laiks. Taisnīgums un piedošana. Līdzcietība un prasīgums. Eross un agapē (ἔρως un ἀγάπη). Ceļā uz Emmausu. Karavadžo gleznas un Mikelandželo skulptūras. Sievietes cieņa. Annuntiatio. Lielā intervence. Kenosis (κένωσις). Ja Dievs kļuva par cilvēku, vai cilvēks var kļūt par Dievu?
3. Dievišķā mīlestība (Dante Aligjēri, Bokačo, Petrarka. Mīlestības spārnotie. Pagrieziens Rietumu kultūrā. Cilvēka izaugsmes perspektīvā.) Lekcijas ieraksts: https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/870241380678297
Kāpēc jāraksta grāmata? Ko ļaudis meklē literatūrā? Dantes “komēdija” – kosmoloģiska aina vai viena diena cilvēka dzīvē? Viduslaiku kulminācija. Kāpēc nepienāk pasaules gals? Asīzes Francisks un dabas reabilitācija. Meitenes smaids. Ko var izraisīt viena sastapšanās? Kāpēc “komēdija” kļūst par “dievišķo” (Comedia divina)? Bokačo “Dekamerons”– “cilvēciskā komēdija”. Petrarkas Laura. No kosmoloģiskas redukcijas uz antropoloģisku redukciju. “Komēdijas” uzbūve. Kāpēc, lai paceltos augšup, jāiet pretējā virzienā – uz leju? Inferno. Purgatorio. Paradiso. Kādēļ ļaudis paliek savā ellē? Remdeno liktenis. Vai elle var būt mūžīga? Šķīstīšanās kalns – transformācijas ceļš. Pavadoņa nozīme. Vergīlijs, Beatriče un Bernards. Kāpēc paradīze ir kustība, bet elle – sastingums? Rietumu kristietības paradigmas atšķirība no Indijas reliģiskās filozofijas. Trīsvienības godība. Imanuels Kants un Dante. “Zvaigžņotā debess virs manis un morālais likums manī”. Kāpēc vajadzīgas debesis?
4.Cilvēks centrā (Hildegarde fon Bingena, Leonardo da Vinči un Martins Luters. Renesanse. Reformācija. Vai cilvēkam ir brīvā griba? Tomass Mors un “Utopijas” dzimšana.) Lekcijas ieraksts ir pieejams facebook: https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/1121032825283025
Antropoloģiskās redukcijas saknes. Cilvēks kā pasaules centrs Hildegardes fon Bingenas vīzijās un Leonardo da Vinči “Vitrūvija cilvēkā”. Cilvēka laicīgās dimensijas izcelšana. Pilsēta pret laukiem, pulkstenis un laiks. Renesanses krīze. Apgrieztā un “dabiskā” perspektīva. Ikona un ainava. Ikonas vietā – portrets (Antonello da Mesina un Leonardo da Vinči). Cilvēciskais un cilvēcīgais. Neoplatonisma ietekmes. Astroloģija un maģija. Laikmetu griežos: Viljams Šekspīrs, Nikolajs Koperniks. Cilvēka niecīgums. Martins Luters un Roterdamas Erasms, grēks un brīvā griba. Atgriešanās pie saknēm. Klosteru vietā ikdiena kā klosteris. “Ora et labora”. Personiskā dzīves aicinājuma patoss. Žans Kalvins un predestinācijas paradokss. Vai mākslai ir vieta baznīcās? Kontrreformācija un baroks. Jauno laiku sākumā – Dieva nozīmes pieaugums. Politikas nošķiršana no reliģijas (N.Makiavelli). Kā sakārtot sabiedrību? Zinātnes panaceja. Tomasa Mora “Utopija”. Varbūt “paradīzi” iespējams radīt Zemes virsū?
2023. gada ziemas un pavasara lekciju tematika un saites uz ierakstiem.
5.Dzīve kā teātris. 25.01. (Spēle un teātris politikā, dzīvē un mākslā; jauno laiku naratīvi, pretrunas un arhetipi; baroks, klasicisms, rokoko. Šekspīrs, Servantess, Bomaršē. Revolūcija). Lekcijas ieraksts ir pieejams "Mazās ģildes" facebook kontā (lekcijas sākas ieraksta 10. minūtē): https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/558011496035624
Drāma un dramatizācija poēzijā (mākslā) un dzīvē. Piedzīvojums um satīra (Robinsons Kruzo un Gulivers). Mistērijas viduslaikos un teātris jauno laiku sākumā. Izrāde un skatuve kā metaforas. Kāpēc cildeno, cēlo un diženo grūtāk atveidot nekā grotesko, komisko un zemisko? Dons Kihots un Sančo Pansa. Jauno laiku sākums – atjaunotās attiecībās ar Dievu (protestantismā, katolicismā). Uzdevumi mākslai (movere, docere, delectare). Baroks un klasicisms. Kustība un kārtība. Spēle kā kultūras princips. Iracionālais un racionālais. Daži zinātnes attīstības faktori. B.Paskāls: sirds un prāta antinomija. Janlaiku varoņi (Hamlets, Dons Kihots, Fausts, Dons Žuans). Baudas kvantifikācija (Kazanova un marķīzs de Sāds). Rokoko. Sieviešu pielūgsmes gadsimts. I.Kanta pusdienas. Kā izveidot ideālu sabiedrību (absolūtisms un apgaismība)? Masonisma cerības. Pārmaiņu 2 versijas (ASV un Francija). Kas ir “augstākā būtne”? Revolūcija kā teātris. Ešafots kā skatuve. Marijas Antuanetes pēdējais uznāciens. Kāpēc neizdevās jakobīņiem Francijā un jezuītiem Paragvajā? Patiesība un pienākums – bez skaistā un svētā. Vai iespējams neatkārtot 18. gs. kļūdas? Spēle turpinās..
6. Progresa apmātība. 22.02. (Romantisms un ideālisms; darba civilizācija; J.V.Gēte un Hēgelis, A.Šopenhauers un R.Vāgners; māksla reliģijas vietā; sabiedrība un personība 19. gs. un mūsdienās.) Lekcijas ieraksts ir pieejams "Mazās ģildes" facebook kontā (sākums ieraksta 9. minūtē): https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/529442909312323
Trīs tendences (ideālisms, zinātnes un tehnikas panākumi, jaunas teorijas par cilvēku). Napoleons I., Aleksandrs I. un Viktorija. “Garais” gadsimts. Miers, konservatīva politika un attīstība kultūrā. Darbs un vaļa. Homo faber. J.V.Gētes lolotais tēls. Ļaunuma estetizācija. Atgriešanās mājup (Odisejs), kāpšana kalnā (Dante), virzība uz priekšu (Fausts). I. Kants (transcendence) un G. V. F. Hēgelis (imanence). Vai antinomijas var pārvarēt sintēzē? Progress kā neatvairāma realitāte. Prāts un jūtas. Varonis. Tauta (folkloras vērtība). Daba un mitoloģija (F. Šellings). A. Šopenhauers un R. Vāgners, mūzika un mistika. Zinātne un māksla: progresa dimensijas. Romantisms, reālisms un impresionisms. Zinātniski tehniskā revolūcija un zinātniskā fantastika. Sociālā darvinisma ietekme. Utopisms: “sev jaunu pasauli mēs celsim” (pozitīvismā, marksismā, rasismā, feminismā, genderismā utml.) Vai nākotnē izdosies beidzot uzcelt “Bābeles torni”? Daudzveidība valodā un mākslā pret unifikāciju sociālajos projektos. S.Kirkegors pret sistēmu. Skaistais un cildenais. Garlaicība un īgnums bez diženā un cēlā. Prerafaelīti, V.Hants “Pasaules gaisma” – vai atvērt durvis skaistā un dievišķā intervencei?
7. Nevainīgo ciešanas. 22.03. (Fjodors Dostojevskis, “Lielinkvizitors”. Ījaba tēls. Cilvēks kā mēslojums nākotnes progresam. Vai “skaistums glābs pasauli?”) Lekcijas ieraksts ir pieejams "Mazās ģildes" facebook kontā: https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/955874462441790
Ko darīt ar krievu kultūru? Iespējamās reakcijas Ukrainas kara apstākļos. Kultūra un politika. “Pieminekļu kari” cilvēces vēsturē. Ko Ukraina mums var iemācīt? Krievijas imperiālisma saknes. Pirmie zinātniski tehniskās revolūcijas augļi. Industrializācija, urbanizācija un koloniālisms. Ideālisms un materiālisms. Krievijas panākumi uzvarā pār Napoleonu I. un vienlaikus atpalicība. Krimas kara katastrofa. F.Šellinga ietekme. Rietumnieki un slavofili. “Jaunais Gogolis”. Fjodors Dostojevskis uz ešafota. Apžēlošana un katorga. Pateicība “labajam caram”. Epilepsija un azarta kaislība. Pirmais urbānists literatūrā. Trīs līmeņi F.Dostojevska romānos – pēc Z. Mauriņas. Kristus vai pārcilvēks? Revolūcijas pareģojums “Velnos”. Kirilovs un cilvēka brīvības pierādījums pašnāvībā. ”Brāļi Karamazovi”. Vai var attaisnot nevainīgo ciešanas? Ījaba tēls. Ateisms un ticība. Varbūt Lielinkvizitora laiks vēl priekšā? Cilvēks kā mēslojums nākotnes progresam. Divas gleznas. F.Dostojevska ietekme uz psihoanalīzi, eksistenciālismu un personālismu. Personība, individualitāte un transcendence. Vai “skaistums glābs pasauli”?
8. Mūžība un Laiks. (Modernisma inspirācijas. "Dieva nāve" un haosa tuvošanās). Lekcijas ieraksts facebook (lekcija sākas ieraksta 11. minūtē): https://www.facebook.com/100063693961404/videos/733574185172936
“Cilvēces divas lielās eksistenciālās problēmas un mākslas misija. Laika struktūras. Mirklis un mūžība – Sv. Augustīna Confesiones. Ja nu kārtības nav? Modernisma inspirācijas. Frīdrihs Nīče – himna Dieva nāvei, “pārcilvēks”, varas griba un mūžīgās atgriešanās ideja. Džeimss Džoiss – ikdienas apziņas plūsma vai kadru montāža? Viena diena Leopolda Blūma dzīvē iepretī Odiseja 20 klejojumu gadiem. Tēlemahija “Ulisa” ievadā un modernā Penelope – pēdējā nodaļā bez interpunkcijas (feminisma pieteikums?). Haosa priekšā. Francs Kafka un Semjuels Bekets – absurda izaicinājumi. “Pils”, “Metamorfoze”, “Process” – vilšanās Dievā, cilvēkā un sabiedrībā. Anrī Bergsons: diskrētais laiks un “ilgšana” (durée), atvērtā un slēgtā – sabiedrība, morāle un reliģija. Intuīcija, mīlestība un dzīvības straume (elán vital). Personālisms un kristīgais eksistenciālisms. K.S. Lūisa un Dž.R.R. Tolkīna episkās atbildes “Ulisam”. 20. un 21. gs. distopijas. Postmodernās iespējamības. Dailes vietā – interesantais, cildenā – šausmīgais, komiskā – piedauzīgais, svētā – zaimojošais. Redukcijas. Meta-modernā oscilācija. Relatīvisms un nejaušība vai matērijas determinisms? S. Dalī vīzijas. Ko vēsta O. Rodēna “Domātājs”? L.Giberti “Paradīzes durvis” un O.Rodēna “Elles vārti”. Divas metamorfozes iespējas. Kuru ceļu izvēlēties?”
In recent years, the casino industry has...
...
Cienījamie lasītāji!Veicu darbā nelielas...
Vai patiesi kādām nav skaidrs, ka cilvēks ir...
"Jā" nevar pateikt, ja svaru bumba -...