Prognoze jaunajam mācību gadam!

Anonīms saglabāja, Pr, 08/29/2011 - 14:13

 Sveiciens visiem skolotājiem, augstskolu mācību spēkiem, skolēniem, studentiem un viņu vecākiem jaunajā mācību gadā! Lai mums visiem veicas mācību un radošajā darbā! Lai izdodas reformēt Latvijas izglītības sistēmu tā, ka labākais, kas tajā ir bijis, saglabātos, bet jaunais būtu savlaicīgi apspriests, izprasts, pietiekami nodrošināts ar finansējumu un kalpotu Latvijas atjaunotnei!

Piedāvājam lasītājiem tādu kā "prognozi jaunajam mācību gadam", kurā pedagogu nevalstisko organizāciju pārstāvis Andrejs Mūrnieks dalās savās pārdomās par problēmām, kas būs jārisina izglītībā tuvākajā laikā.

Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm. Inovācijas, disciplīna un morāle – vērtības jaunajā mācību gadā!

Šis mācību gads būs iezīmīgs ar diskusijām sabiedrībā par izglītību – sakarā ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām, jaunu valdību un iepriekšējā 20 gadu perioda izvērtējumu. Svarīgi ir saprast, ko Latvijā šajā laikā esam ieguvuši, kur pieļautas kļūdas, kas būtu jāmaina, lai izglītība atbilstu 21. gadsimta izaicinājumiem.

Bieži ir dzirdami apgalvojumi par nepieciešamību izglītībā pēc inovācijām, radošuma, spējas būt mobiliem un prasmīgiem tehnoloģiju jomā. Taču viena lieta ir politiskā retorika, cita – reālie darbi. Dara uzmanīgu tas, ka tie paši politiķi, kuri šobrīd iestājas par inovāciju politiku, vēl pirms pusotra gada kvēli cīnījās par Izglītības inovācijas fonda likvidāciju (!). Jācer, ka pavērsiens domāšanā uz inovāciju atbalstu neaprobežosies ar vārdiem, bet minētā fonda darbība tiks atjaunota.

Taču ir vismaz divi jautājumi izglītības politikā, par kuriem pēdējā laikā runā mazāk.

Cik organizēta un mācībām labvēlīga ir vide skolās?

Kāda ir ētisko vērtību un izvēļu izpratnes nozīme izglītībā?

Saskaņā ar izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju sniegto infromāciju, pagājušajā gadā ir par 9 % samazinājušies vidējie rādītāji dabas zinību jomā (neraugoties uz visai labi organizēto dabas zinību projektu un jauno tehnoloģiju ienākšanu skolās). Kritusies arī sekmība matemātikā. Iespējams, ka tieši mācībām nelabvēlīga psiholoģiskā gaisotne ir par iemeslu skolēnu nesekmībai īpaši pamatskolas klasēs. Attieksme, kas nereti klases kolektīvos vērsta uz nemācīšanos kā normu un mācīšanos kā anomāliju, ir kardināli jāmaina ar īpašu pedagoģisko metožu palīdzību un visas skolas darba organizācijas pārkārtošanu. Ir jāveicina gan pašdisciplinētība un pozitīva solidaritāte mācībās ieinteresēto skolēnu vidū, gan pastāvīgi jāaktualizē skolu iekšējās kārtības noteikumi. Nedrīkst pieļaut, ka atsevišķi skolēni paralizē mācību procesu spekulējot ar pārprastām bērnu tiesībām (ne bez dažu vecāku un atsevišķu sabiedrības grupu netieša atbalsta).

Destruktīva pieeja mācību procesam jānomaina pret konstruktīvu un ieinteresētu. Šeit sava daļa atbildības jāuzņemas gan direktoriem, audzinātājiem, vecākiem un pedagogiem (t. sk. sociāliem pedagogiem un psihologiem), gan mācību satura veidotājiem, lai, no vienas puses, mācīties būtu interesanti – atraktīvu mācību materiālu un metožu dēļ, gan, no otras puses, uz to mudinātu atbilstoša radoša gaisotne klases kolektīvā un visā skolā. Taču jauni un interesanti mācību materiāli netaps, ja nebūs īpaša un pamatīga atbalsta inovāciju iztrādāšanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas politikā akcents jāpārliek no ārējas kontroles, akreditācijām, atskaitēm un pārbaudēm, kas radošo garu mēdz slāpēt, uz atbalsta mehānismiem, palielinot skolu un pedagogu kompetenci un atbildību.

Amerikaņu pedagoģijas zinātnieks R. L. Krains, aptaujājot 11 283 personāldaļu vadītājus, ir noskaidrojis, ka, pieņemot skolu absolventus darbā, viņi pretendentos visaugstāk vērtē: uzticamību (94 %), attieksmi pret darbu (84%), spēju strādāt komandā (74%), spēju ātri mācīties (57%)*. Spējai mācīties un strādāt komandā uzmanība jau tiek pievērsta. Taču no cilvēciskām īpašībām pirmajā vietā, kā redzams, ir morāla kvalitāte (uzticamība raksturo cilvēku, uz kuru var paļauties, tātad – godīgu, patiesu). Otra populārākā nepieciešamā īpašība, ko nosaukuši personāldaļu vadītāji, būtībā ir darba tikums, ieinteresētība darbā. Tas nozīmē īpašu dispozīciju pret saviem pienākumiem, kurus nedrīkst atļauties pildīt pavirši, vienaldzīgi. Būtībā minētā zinātnieka pētījums netieši parāda, ka, nevis ekonomika determinē morāli, bet drīzāk otrādi: morāle ir sekmīgas ekonomikas priekšnoteikums un pamats.

Nosauktās tikumiskās īpašības par maz akcentētas mācību procesā un mācību grāmatās. Maza nozīme mācību priekšmetu struktūrā šobrīd ir tieši ētikai, kuras uzdevums ir iztirzāt šos jautājumus un sekmēt godīguma, uzticamības un citu vērtību apzināšanos. Pēdējos gados morālo izvēļu nozīmes apzināšanās ir sarukusi vēl vairāk tādēļ, ka ētika ir iemudžināta sociālo zinību saturā (pamatskolā) un izņemta no vidējās izglītības paraugplāniem. Ētikas dimensijai, protams, ir jācaurstrāvo visu mācību priekšmetu saturs, tomēr bez atsvišķas mācību nodarbības, kurā tas notiek regulāri, mērķtiecīgi un pamatīgi, situācija neuzlabosies.

Situāciju saasina arvien plašāka atkarību izplatīšanās un to neslēpta propaganda masu medijos un reklāmās. Ja nemainīsim kardināli mediju politiku, tad ētikas mācību priekšmeta entuziastu, garīdznieku, vecāku un skolotāju pūles būs veltas – iepretī masveida spiedienam, ko izjūtam ik dienas televīzijā un internetā. Morālais realtīvisms, nihilisms, cinisms, egoisms, vieglprātība un iecietība pret amorālismu galu galā var novest pie līdzīgiem notikumiem kā Lielbritānijā.

Viens no traģiskākajiem izaicinājumiem izglītībā, ko sāksim izjust skolās fiziski, ir skolēnu skaita samazināšanās. Turklāt depopulācijas procesi Latvijā visticamāk turpināsies. Tas prasa no valsts jaunu politiku attiecībā uz aizbraukušajām ģimenēm un skolēniem, kuri vairs nedzīvo savā tēvzemē. Kā tehniski to risināt (ar tālmācības programmām, latviešu valodas skolām ārzemēs, svētdienas skolām) – tas jau ir taktikas jautājums. Bet, ja nevēlamies šos bērnus zaudēt Latvijai pavisam, šāda politika būs jārada.

Skaidrs ir arī sabiedrības pieprasījums pēc svešvalodu apguves arvien agrīnākā vecumā (1. klasē, pirmsskolā). Šis pieprasījums, līdz ar lētajām aviobiļešu cenām un atvērto darba tirgu Eiropā, ir cieši saistīts ar emigrācijas perspektīvām. Kas tādā gadījumā būs ar mazajām lauku skolām un skolām, kurās paliks arvien mazāk skolēnu? Visticamāk mazo skolu problēma tuvākajā laikā būs jārisina ar valsts īpašas programmas palīdzību.

Dzimstības kritums neapšaubāmi liek uzdot jautājumu, kas ir jāmaina un jāpapildina izglītības saturā, lai uzlabotu skolēnu – topošo pilsoņu – izpratni par ģimeni, atbildīgu laulības dzīvi, kas orientēta nevis tikai uz dzīves baudīšanu, bet arī uz bērnu radīšanu un audzināšanu. Līdztekus vērtību aspektam šajā kontekstā aktuāls ir praktisko dzīves prasmju arsenāls, ko skolēns varētu gūt no izglītības savas nākamās ģimenes uzturēšanai (ekonomika, mājsaimniecība, veselīgs dzīves veids, sadzīvošanas prasmes).

Būtisks jautājums ir par dzimtenes mīlestības un savas nacionālās identitātes apjēgšanas nozīmi izglītības saturā. Vai šo izglītības aspektu vajadzētu uzsvērt? Varbūt tieši otrādi – vajag gatavot skolēnu jau no mazotnes multikulturālai videi, trenējot dzīvē traucējošu vērtību straujākai aizmiršanai (lai pasargātu no psiholoģiskas traumas, kad sava dzimtene būs jāpamet, līdz ar ģimenes pārcelšanos uz citām valstīm darba meklējumos)?

Skaidrs, ka šī ir morāla problēma, kas risināma pietiekami smalkjūtīgi, bet tomēr dziļi un pamatīgi, ja mēs – kā Latvijas pilsoņi – vēlamies mūsu kultūras, tautas un valsts kontinuitātes saglabāšanos un attīstību mūsdienu pretrunīgajā pasaulē. Globālajam un lokālajam, Eiropas un Latvijas komponentam, tāpat kā ekonomiskajām izdevīgumam un morālajam ideālismam acīmredzot ir jāatrodas līdzsvarā.

Morāles aktualitāte izriet arī no pēdējo mēnešu politiskajiem notikumiem.

Kāpēc tika atlaista 10.Saeima?

Ne jau tādēļ, ka tajā būtu vairāk nezinošu un neprasmīgu deputātu kā iepriekšējās. 10.Saeimas atlaišanas iemesls ir morālas dabas. Cilvēkiem bija apnicis, ka sola vienu, bet balso citādi, ka politiķi melo un blēdās.  

Tātad visas valsts un arī izglītības mērķos ir jāatgriežas morālajai dimensijai.

Radošums un atvērtība jaunajam ir jālīdzsvaro ar gadsimtos pārbaudītām morāles vērtībām, ko pēdējos gados bijām ignorējuši – paļaudamies, ka brīvais tirgus un ārvalstu investīcijas visu sakārtos. Ir jāatjauno demogrāfiskais līdzsvars. Ir jāatjauno ticība valsts varai. Ir jāatjauno saskaņa starp dažādām kopienām. Ir jāatjauno katra cilvēka motivācija rīkoties godprātīgi un atbildīgi. Tie ir valsts pastāvēšanai izšķirīgi mērķi, kuriem jāatbalsojas arī izglītībā.

Tuvākajā laikā visticamāk pieaugs arī pedagogu nevalstisko organizāciju loma. Jau sen ir nobriedusi nepieciešamība aktīvāk izmantot šo potenciālu izglītības pārvaldes jomā. Bez profesionālo asociāciju līdzdalības reformas nespēs gūt nepieciešamo efektu un nedos atgriezenisko saiti par to – kā tās īstenojas praksē.

Tāpēc mans aicinājums visiem pedagogiem jaunajā mācību gadā – aktīvāk iesaistīties savu mācību priekšmetu skolotāju asociāciju darbā. Vispirms, protams, iestājoties tajās un veltot nedaudz sava laika šīm sabiedriskajām aktivitātēm.

Būsim vienoti, aktīvi un radoši!

Atjaunosim morālo gaisotni sabiedrībā un ticību Latvijas nākotnei!

 

* Andersone, R. Izglītības un mācību priekšmetu programmas. – Rīga: RaKa, 2007, 47

0 comments

Pievienot jaunu komentāru

Šī lauka saturs tiks saglabāts privāts un nebūs pieejams publiski.
  • Mājas lapu adreses un e-pasta adreses automātiski tiek pārveidotas par saitēm.
  • Atļautie HTML tagi: <a> <em> <strong> <cite> <code> <ul> <ol> <li> <dl> <dt> <dd> <img>
  • Rindas un rindkopas tiek pārnestas uz jaunu rindu automātiski.
  • Image links with 'rel="lightbox"' in the <a> tag will appear in a Lightbox when clicked on.

Vairāk par formatēšanas iespējām

CAPTCHA
Lai novērstu SPAM nejaucības
Image CAPTCHA
Ievadiet attēlā redzamos simbolus.