Vai pieminekļi vainīgi rasismā?

Situācijā, kad jaunais vandālisms pieņemas spēkā - īpaši ASV, bet arī vietām Eiropā, piedāvājam Liānas Langas pārdomas par pārpastu rasisma apkarošanu, kuras vārdā diemžēl tiek veikti vandālisma akti pret kultūras pieminekļiem. Kas ir pamatā šai jaunajai “politkorektajai” barbarisma formai? Vai līdzīgas ideoloģiskas un politiskas parādības jau bijušas vēsturē?

Liāna Langa: šodien rasismā var apsūdzēt ikvienu, kurš saglabājis veselo saprātu

Jāņu nedēļā viens no BLM kustības ideologiem, amerikāņu rakstnieks un aktīvists Šons Kings publicēja pāris tvītu, kuros aicināja sākt iznīcināt skulptūras un vitrāžas, kurās Jēzus Kristus attēlots kā baltais, jo tās ne vien nepatiesi atainojot Jēzus ādas krāsu, bet ir arī rasistiskas. “Jā, es domāju, ka tās baltās Eiropas statujas, kuras, kā viņi apgalvo, ir Jēzus, arī būtu jānogāž. Tas ir balto pārākums. Vienmēr bijis,” viņš rakstīja. 

Šo paziņojumu varētu uzskatīt par aicinājumu paplašināt protestu robežas. Vairāku nedēļu garumā ASV un Eiropā vardarbīgā veidā tikuši gāzti vergturu, kolonistu, konfederātu pieminekļi.

Kalifornijā ar sarkanu krāsu nolieta kastīliešu rakstnieka Migela de Servantesa biste, kurš 1575. gadā, dienot Spānijā par jūras kājinieku, pats ticis alžīriešu pirātu nolaupīts un pārdots verdzībā līdz ar citiem gūstā saņemtajiem baltajiem.

Pēc pieciem gadiem vecāki savu dēlu no verdzības izpirkuši. Vandaļiem tas nav zināms un neinteresē – iedarbināts bīstamais princips – mērķis attaisno līdzekļus.

Ilzes Naglas veidotajā “Panorāmas” sižetā (20.06.) pieminekļu gāšanu aicināja pieņemt kā likumsakarīgu pārmaiņu procesu, kāds noticis arī senajā Ēģiptē un Romas impērijā.

Pieminekļi esot vērtību, ne vēstures apliecinātāji, un vēsture esot jāmācās no grāmatām. Sižetu noslēdza kadrs ar Ļeņina pieminekļa novākšanu Rīgā. Ir atšķirība, vai tauta atbrīvojas no totalitārisma simbola uzreiz pēc režīma izbeigšanās, vai sen izbeigusies iekārta tiek pēkšņi pārskatīta vienas sabiedrības daļas interesēs un daļa pēcteču tiek stigmatizēti kākā vainīgie.

Cilvēce pieredzējusi vergturības, feodālisma, koloniālisma laikmetus, kuros valdījusi netaisnība, citu paverdzināšana.

Antīkā māksla tapa vergturības laikos, negribētos, lai to kāds sāk iznīcināt, šķietami labu un taisnīgu mērķu vadīts.

ISIS kaujinieku īstenoto muzeju un mākslas darbu demolēšanu Rietumu pasaule uztvēra kā barbarisma aktu, bet te pēkšņi līdzīgs barbarisms tiek pasludināts par pilnībā pieņemamu.

Pasaulē pieminekļu nemieri sākās Bristolē 8. jūnijā ar vergtura un filantropa Edvarda Kolstona statujas nogāšanu un noslīcināšanu.

Spriežot pēc lasāmvielas soctīklos, sabiedrība ātri radikalizējās – pieminekļa gāzēju atbalstītāji sveica pozitīvās pārmaiņas un oponentus steidza apsaukāt par rasistiem.

Šodien rasismā var apsūdzēt ikvienu, kurš saglabājis veselo saprātu un neaplaudē destrukcijai. Atgriezies vēl viens revolucionārs princips – kas nav ar mani, tas ir pret mani. Vai notikusi paradigmas maiņa?

Afroamerikāņu radītais blūzs un džezs mani interesējis un iespaidojis, esmu apmeklējusi daudzus koncertus, tāpat mākslas muzeju Hārlemā, Ņujorkā.

Cilvēku dalīšana pēc ādas krāsas man vienmēr šķitis kaut kas pilnīgi nepieņemams.

Likušies atbaidoši un nepieņemami arī līdzekļi, ar kādiem īstenoja 20. gs. revolūcijas – sākot ar 1905. gada muižu dedzināšanām un grautiņiem 1917. gada boļševiku sarīkotā apvērsuma laikā, kuram sekoja sarkanais terors ar miljoniem cilvēku upuru, beidzot ar Mao kareivju un hunveibīnu darbību kultūras revolūcijas laikā, iznīcinot “veco kārtību”.

Tobrīd noslepkavot drīkstēja pat par ķīniešu klasiķa Li Bo dzejoļa lasīšanu. Bet būtībā jau arī par neko. Tā noslepkavoti miljoni.

Vēstures un kultūras pieminekļu iznīcināšana parasti signalizē par varas vai valdošās paradigmas nomaiņu.

Tikmēr politiķi, viedokļu līderi un politologi Latvijā klusē – pagaidām neviena skatījuma un vērtējuma par notiekošo. Tomēr Ļeņina pieminekļa uzsliešana Gelzenkirhenē diez vai ir tikai nejaušība.

Ceru, ka jaunā barbarisma vilnis mūs nesasniegs.