Varoņi kultūrā

Publisko lekciju ciklā "Varoņi kultūrā" ir iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka astoņas autorlekcijas – par varoņu nozīmi kultūrā, ikviena cilvēka un sabiedrības dzīvē. Trešā lekcija “Pasaules pārveidotāji” paredzēta 26. novembrī pl. 18. 30 Mazajā ģildē Amatu ielā 5.

Lekciju uzmanības centrā dažnedažādi varoņi – mītos, eposos, pasakās, filozofijā, politikā, labdarībā, mākslā un reliģijā. Tiks aplūkoti varoņu iedalījumi, varoņa ceļa tipi, arhetipa jēdziens, varoņtēlu nozīme naratīvos un dažādās vērtību sistēmās, mūzikā, literatūrā, teātrī, kino un vizuālajā mākslā.

Ikviens, kuru interesē izprast kultūras vēsturiskās saknes, apzināties varoņu un ievērojamu personu kā paraugu nozīmi pagātnē un mūsdienu izaicinājumos, laipni aicināts paklausīties! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.

Lekcijas notiek ar Rīgas Domes atbalstu kultūras centrā “Mazā ģilde”. Tās paredzētas mēnešu pēdējās trešdienās no pl. 18. 30 – Rīgā, Amatu ielā 5.

Lekciju īsas anotācijas:

Kas ir varonis? 1.lekcija – 24.  septembrī.

Varonis un vairākums, stāsts un statistika, inerce un izvēle. Vai un kāpēc varoņi ir vajadzīgi? Kā kļūst par varoni? Kas raksturīgs visiem varoņiem? Kādi mēdz būt varoņi? Kas ļaudis vieno kultūrā? Eksistenciālās problēmas – jautājumi un atbildes. Vērtības, varoņi, rituāli un simboli (pēc G. Hofstedes). Kas ir kultūras kodolā? Vērtību sistēmas un ievērojamu personību loma. Varoņu autori. Varoņa raksturīgākā īpašība. Arhetipa jēdziens kultūrā un psihoanalīzē (pēc K. G. Junga). Galvenais varonis un citi personāži daiļliteratūrā un mākslā (mentors, pretinieks, triksteris, svārstīgais). Kā cilvēces dziļākās alkas un cerības īsteno dažādie varoņu tipi? Varoņi un elki. Kad varonis kļūst par arhetipu? Antīkie un Bībeles varoņi Eiropas kultūrā. Dziļāk par varoni un arhetipu: naratīvi, “konceptuālās metaforas” un maņu intuīcijas. Kas ir manas dzīves varonis?

Varoņa ceļš. 2. lekcija – 29. oktobrī.

“Varoņa ceļš” literatūrā, kino un teātrī, Dž. Kempbela teorijā un Dž. Lūkasa režijās. Eposu ceļojumu varoņi. Argonauti, Rāmājana, Odiseja. Atgriešanās vai transformācija? Odisejs un Ābrahams. Džeimsa Džoisa “Uliss” un mūsdienu “odisejas”. Ekskursija un svētceļojums. Spēļu, svētku un mītu varoņi. Spēļu 4 paveidi (pēc R. Kaijuā). Pretstatīt sevi pasaulei (cīņa), pārtapt citādajā (maska vai transformācija), iekļauties kopībā (vienotība). Azarta kaislība. F. Dostojevska Spēlmanis. Filma “Bada spēles”. Rituālu cīņu varoņi (Rangda un Barongs Bali salā; atlēti, gladiatori, sportisti). Galda spēles un to varoņi (“Cirka” Kaza un Lauva). Zaudētāja ceļš. Uzvaras nosacījumi. Meistarības nozīme. Transformācijas varoņi mītos (Hors un Ozīriss; Dionīss; Orfejs), literatūrā (Jāzeps, Fausts, Žans Valžans) un dzīvē. “Seko man!”  –  Matejs un Zakhejs Jaunajā Derībā. Kādu dzīves ceļu izvēlēties?

Pasaules pārveidotāji. 3. lekcija – 26. novembrī.

Mazie varoņi. 4. lekcija. 

Pasaku mazie zēni un meitenes (Pinokio, Buratīno, Sprīdītis, Īkstīte.) Hobiti. “Mazs cinītis gāž lielu vezumu”? Kā kļūt par cilvēku? Kā no koka pagales tapt par zēnu (Pinokio)? Tēva un mātes loma. Viltus draugi, kārdinājumi un nelietības. Transformācijas divi virzieni. Ziedošanās patoss. Universāls naratīvs 10 minūtēs: “Ezītis miglā”. Slēptās “straumes” un varoņi filmā “Straume”. Kaķis. Valis. Kapibara. Lemurs. Suns. Dāvids un Goliāts. Pele kā varonis. Mikimauss. Rūķa tēls. Liliputi un milži. Spēle ar mērogiem Dž. Svifta “Guliverā”. Ž. Ruso un “gudrā mežoņa” tēls. Parsifāls un Mauglis. “Muļķītis” pasakās. Ikdienas varonība. Kalkutas Terēze un Anna Irbe. Jēzus Kristus piemērs. Ikviens var būt līderis savā dzīvē (pēc A. Dianīna-Havarda). Aretē un agape (αρετή un ἀγάπη). Tikumu kopšana. Cerības nozīme. Kur rast iedvesmu dzīvei?

Mīlētāji. 5. lekcija

Mīlestības veidi (ἔρως, φιλία, στοργή, ἀγάπ, ludus, pragma, mānija). Vai mīlestības kaislība ir slimība? Piedzīvojums vai/un attiecību noturība? Sekss vai mīlestība? Uzticības nozīme: Odisejs un Penelope, Romeo un Džuljeta, Solveiga un Pērs Gints. Kārdinājumi un kaislības: Tristans un Izolde, Abelārs un Eloize, Frančeska da Rimini un Paolo Malatesta. Ko var mainīt viens smaids? Sastapšanās notikums un ko ar to darīt? Trešais ceļš: Dantes Aligjēri pieeja. Līdzcietības un ziedošanās spēks: Edgars un Kristīne. Pretrunīgās sievietes, Aija, Kamēliju dāma, Traviata. Marijas Magdalēnas tēls. Garīgā draudzība: Asīzes Francisks un Klāra. Vai mīlestība uzveic nāvi? R. Vāgnera operas “Tanheizers” varoņa svārstība (Vēnus un Elizabete), brīvība baudās vai pienākums un piedošana? Oscilācija kā princips metamodernismā. Vai mīlestības veidus var sintezēt? Ko un kāpēc mīlēt?

Ļaunuma nesēji. 6. lekcija.

Divi kultūras tipi un simboliski tēli: okeāns un koks. Vai daudzveidība vienmēr nes labumu? Vai viss ir relatīvs? Vai ļaunais papildina labo? Divi virzieni – uz labu un uz ļaunu. Ļaunais kā labā trūkums. Ļaunuma personifikācijas. Velni. Sātans. Lucifers. J. V. Gētes Mefistofelis, “kas ļaunu vienmēr grib, bet labu nes”. F. Dostojevska Lielinkvizitors: varas kārdinājums. Vai mērķis attaisno līdzekļus (N. Makiavelli)? F. Nīčes Zaratustra, “pārcilvēks”. Ļaunuma estetizācija. Monstri (Minotaurs. Frankenšteins. Drakula). Vai esmu sava brāļa sargs?  Kains. Dumpinieki, fanātiķi un spītnieki: Prometejs, Spartaks, Sovanarola, Robespjērs. Krāpnieki un “lovelasi” (Donžuans, Kazanova). Skaudības inde. Vai Saljēri apskauda Mocartu? “Labie laupītāji”: Kaupēns, Robins Huds, Toms Mors. “Sīpolgalviņa” no F. Dostojevska “Brāļiem Karamazoviem”. Nožēlojušā laupītāja tēls – Lūkasa evaņģēlijā. Vai visu drīkst piedot? Neapšaubāmais ļaunums. Valdnieki un politiķi: Čingishans, Tamerlans, Hitlers, Staļins, Pols Pots, Putins. Ļaunuma banalitāte (pēc H. Ārentes). Bezdarbības ļaunums. Kā pārvarēt ļaunumu?

Draudzības varoņi. 7. lekcija.

Draudzības skaistums (pēc O. Filoņenko). Kopīgais, atšķirīgais un apbrīnojamais, kas saista draugus  Draudzības ideāli vēsturē. Gilgamešs un Enkidu, Ahilejs un Patrokls. Filips un Nataniēls, paralizētais un viņa 4 draugi – Jaunajā Derībā. Nursijas Benedikts un Asīzes Francisks: draudzības spēks. Bērnības varoņi: Lācītis Pūks, Ronja – laupītāja meita, Pepija Garzeķe un Karlsons, kas dzīvo uz jumta. “Visi par vienu un viens par visiem!” D’Artanjans un 3 musketieri, “Trīs Vella kalpi”. Dž. R. Tolkīna dzīves un “Gredzenu pavēlnieka” varoņi. Ziedošanās varoņdarbs. R. Blaumaņa “Nāves ēnā” personāži. Nodevības sāpe. Jūdasa lāsts. Kangara tēls. Nodevēji Dantes Aligjēri “Dievišķās komēdijas” Ellē. Ziedošanās kā vainas izpirkums. Prieks un draudzības svinēšana. Kaķis un suns – neatkarības un pakalpības tēli. Absolūta brīvība vai labāka atkarība? Lapsa A. Sentekziperī “Mazajā princī”. Draudzība mīlestībā un laulībā. Draudzības teoloģija (pēc E. Purviņa pieejas). “Es Jūs saucu par draugiem!” Ar ko un kāpēc draudzēties?

Garīgie līderi. 8. lekcija.

Atbildes uz eksistenciālajiem jautājumiem – vērtību sistēmu pamats. Reliģijas un filozofijas atšķirības. Sokrāta mīkla. Filozofijas moceklis. Kā pārvarēt ciešanas un kārdinājumus? Budas 8 soļu ceļš. Vai uzņemties ciešanas citu vietā? Jēzus Kristus noslēpums. Citi ziedošanās varoņi. Mahatmas Gandija ceļš. Vieglās atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem (Ričards Rors, Sadhguru u.c.). Viltnieki, solītāji un odiozi sludinātāji (sākot ar Simonu Magu un Nostradamusu, beidzot ar Blavatsku, Habardu, Radžnešu (Ošo). Maģija un reliģija. Garīgums, kas kalpo laicīgiem mērķiem (maģiskā orientācija). Materiālais (darbs, enerģija), ko velta kalpojot garīgiem mērķiem (reliģijās). Kas rada civilizācijas? Kristietība kā anti-reliģija. Vai un kāpēc Dievam vajadzētu kalpot cilvēkiem? Cilvēks centrā (H. fon Bingenas vīzijas un L. da Vinči “Vitrūvija cilvēks”). Dāsnums un maigums. Mātišķība un tēvišķība. “Pazudušā dēla atgriešanās” Bībelē un Rembranta van Reina gleznā. Ko vēsta Ogista Rodēna “Domātājs”? Viljama Hanta “Pasaules gaisma” – Vai atvērt savas durvis skaistā un dievišķā intervencei?