Satura barotne

augstākā izglītība

Kāpēc augstskolu padomes?

Anonīms saglabāja, Ce, 07/01/2021 - 21:13

Piedāvājam izlasīt analītisku rakstu par augstskolu reformas rezultātā izveidotajām augstskolu padomēm - starptautiskās pieredzes kontekstā. Autore Agnese Rusakova - Latvijas Universitātes mācību spēks, vadībzinātņu doktore.

Ar augstskolu padomēm – ceļā uz gaišo neoliberālisma nākotni? Bez atbilstoša finansējuma – diez vai.  Autore: Agnese Rusakova

Kāpēc abas pieredzējušās puses – gan augstākās izglītības (AI) nozare, gan atbildīgā ministrija – ar grūtībām saprotas saistībā ar AI pārvaldības reformu, lai gan abas puses apgalvo, ka seko vienam un tam pašam mērķim – uzlabot augstākās izglītības kvalitāti?

Pēdējās desmitgadēs, sakņotas neoliberālisma ideoloģijā, publiskā sektora organizācijas daudzās valstīs pārņem jaunā publiskā menedžmenta [New Public Management] idejas, kuru vadmotīvs ir ekonomiskā racionalitāte un "menedžeriālisms" [managerialism]. Vienkāršoti sakot, privātajā sektorā valdošā vērtību un uzskatu sistēma, prakses un paņēmieni tiek adaptēti publiskā sektora pārvaldībā. Viens no "menedžeriālisma" ideoloģijas stūrakmeņiem – tiek uzskatīts, ka, lai pārvaldītu sektoru, nav jābūt tā profesionālim. (Klikauer, 2015)1

Augstākā izglītība ceļā uz reformām

Anonīms saglabāja, Tr, 05/08/2013 - 23:46

Pēc ilgstošas ķīvēšanās ar nu jau demisionējušo ministru Robertu Ķīli, Augstākās izglītības padome pati nākusi klajā ar savu redzējumu par reformām. Piedāvājam portāla „Atjaunotne” lasītājiem Dr. art. Latvijas Mākslas akadēmijas prorektora un docenta, Augstākās izglītības padomes locekļa Andra Teikmaņa rakstu par AIP sagatavoto Augstākās izglītības attīstības koncepciju.

Andris Teikmanis: Latvijas augstākā izglītība ceļā uz otro akadēmisko revolūciju

Augstākā izglītība - quo vadis?

Anonīms saglabāja, Ot, 09/27/2011 - 16:23

Kāda būs augstākās izglītības reforma? Veidojot jauno valdību sarunās starp partijām galvenais klupšanas akmens izrādījusies augstākās izglītības reforma. Katra partija to redz citādi. Viens no iemesliem pretrunām ir dažādie akcenti un to ideoloģiskais pamatojums. Viena pieeja (nosacīti - monetārisms) akcentu liek uz naudas lomu valsts dzīvē (t. sk. izglītības jomā). Cita pieeja (nosacīti - strukturālisms) uzlabojumu būtību saskata sistēmas iekšējās organizācijas maiņā. Kāda tad ir cilvēka loma reformu procesos? Kā paaugstināt studentu un mācību spēku darba kvalitāti?  Par šo un par citām augstskolu problēmām piedāvājam lasītāju uzmanībai Dr. A. Mūrnieka rakstu. Tajā analizēti iespējamie reformu virzieni un ar tiem saistīti riski.

Kā reformēt augstāko izglītību? Autors: Andrejs Mūrnieks, Dr. sc. adm.